Kas tagad ir Latvijas rūpniecības un eksporta paraugzīmoli?
Skatoties statistikas spogulī, šķiet, Latvijas rūpniecība varētu būt pirmā tautsaimniecības nozare, kura atkopsies no iepriekšējo mēnešu grūtībām. Lai gan gada griezumā visas ražojošās nozares joprojām ir pamatīgos mīnusos, salīdzinot ar martu, aprīlī rūpniecības apjoms pieaudzis par 4,8%. Mazumiņš, bet tomēr. Eksperti piesardzīgi izsaka versiju, ka ir beidzies lielais "noliktavu tīrīšanas cikls" un aktivitāte ārvalstu tirgos varētu atsākties jau drīzumā.
Bet kur tad mēs īsti esam, un pēc kādām precēm Latviju patlaban pazīst citviet? Skaitļi liecina, ka pēdējos septiņos gados eksporta apjoms ir palielinājies trīs reizes: no 1,4 miljardiem eiro 2002.gadā līdz 4,4 miljardiem pērn. Latvijas eksporta galvenais piecnieks, dalot pa preču grupām, gan nepārsteidz, jo izskatās šādi: koksne, metāls, mehāniskās ierīces, pārtika un ķīmiskie izstrādājumi. Eksporta lielais balsts koksne galvenokārt ir lētā apaļkoksne un šķelda.
Šāda eksporta struktūra neatbilst attīstīto valstu līmenim, vērtē Latvijas Bankas pētnieks Konstantīns Beņkovskis. "Zinātnieki ir pierādījuši, ka valsts ilgtermiņa labklājības līmenis atkarīgs no tā, ko tā eksportē. Ja skatāmies uz pašreizējo eksporta struktūru, mums dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, bet vecajās Eiropas Savienības valstīs — ar augstu," spriež zinātnieks.
K.Beņkovskis kopā ar kolēģiem ir veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kādas varētu būt Latvijas prioritārās nozares — tās, kuras spētu nodrošināt ekonomikai vislielākos ienākumus un kuru attīstīšanai Latvijā jau ir nepieciešamie resursi. Viņu secinājums: farmācija, organisko ķīmijas pamatvielu ražošana, medicīnisko un precīzijas instrumentu ražošana, kā arī dažādu mašīnu un iekārtu ražošana. Tieši šīs nozares spētu Latvijas ekonomikai nodrošināt vislielākos ienākumus, turklāt to attīstīšana neprasītu lielus ieguldījumus, jo resursi pieejami jau patlaban, uzsver K.Beņkovskis.
Vēl zinātnieki secinājuši: ja Latvijā nekas netiks darīts, lai attīstītu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, nākotnē Latvijas rūpniecībai draud nolaišanās zemākajos "slāņos" jeb, kā to sauc zinātnieki, "ļoti zemā komplicētības līmenī". Tad par mūsu galvenajiem ražojumiem kļūs tabakas izstrādājumi, mazgāšanas un kosmētiskie līdzekļi, apavi, gaļa un gaļas subprodukti, portlandcements un citas līdzīgas preces.
Šis pētījums jau pirms gada tika prezentēts Stratēģiskās analīzes komisijai, kas darbojas Valsts prezidenta paspārnē, nodots arī Ekonomikas ministrijai, taču nekādos konkrētos lēmumos tā secinājumi pagaidām nav materializējušies.
Mežs un Nokia
"Jābeidz maldināt tauta, ka ir augstās un zemās pievienotās vērtības produkti," oponē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, galvenais, lai produkts būtu konkurētspējīgs. Viņa pārstāvētā nozare uz savas ādas izjutusi, ka ne tik ļoti "gudrs" produkts kā zāģmateriāli krīzes periodā ir izrādījies daudz stabilāks nekā produkcija ar augstu pievienoto vērtību.
Meža nozares eksportā zāģmateriāli veido 40%, mēbeles — tikai 10%. Tātad puse ir apaļkoksne un šķelda. Taču transformācija uz augstākās pievienotās vērtības produktiem nenotikšot, ja ražotājiem nebūs iespējas tos izmēģināt vietējā tirgū. "Kamēr mēs paši pirksim mēbeles Jysk, nevis no pašmāju ražotāja, nebūs iespējas mēbeļu ražošanu attīstīt, jo nišas produktiem vienmēr ir vajadzīgs bāzes tirgus," spriež K.Klauss. Jābūt arī attiecīgai valsts politikai, piemēram, valsts iestādes būtu jāapmēbelē ar Latvijas, nevis importa krēsliem un galdiem. "Nav jāraksta konkursa nolikums tā, lai varētu piedalīties tikai Latvijas firmas, bet vismaz neradiet apstākļus, ka mēs vispār nevaram piedalīties!"
K.Klauss arī puspajokam atgādina, ka pirmsākumi Somijas Nokia, kas ļoti bieži Latvijā tiek minēta par paraugu, kā maza perifērijas valsts var kļūt par vienu no pasaules augsto tehnoloģiju līderiem, ir meklējami tieši meža biznesā. Nokia sākums pirms 150 gadiem bija celulozes rūpnīca, dažus gadu desmitus vēlāk — gumijas galošu ražošana, bet pie elektronikas tā ķērās tikai pirms 40 gadiem.
Patlaban viss liecinot, ka situācija Latvijas meža nozarē uzlabojas: eksports pieaug, un visas lielās zāģētavas esot pieņēmušas atpakaļ darbā pirms dažiem mēnešiem atlaistos darbiniekus. Tas ir likumsakarīgi, jo krīze piespiedusi nozares spēlētājus rūpīgi pārvērtēt savu konkurētspēju. K.Klauss atminas, ka neilgi pirms krīzes Latvijas kokapstrādātāji zaudēja 45% no savā galvenā — Lielbritānijas — tirgus, jo mūsu produkcijas cena augsto resursu un darbaspēka izmaksu dēļ vairs nebija tik pievilcīga. Ja tagad, sajūtot, ka tirgus atkal iet uz augšu, meža izstrādātāji neuzskrūvēs cenas, var cerēt, ka nozare pamazām izrāpsies no mīnusiem. Virmo ziņas arī par iespējamiem jaunu rūpnīcu projektiem. Piemēram, Ventspilī nākamgad plānots atvērt Austrumeiropā pirmo tā dēvēto dendrolight rūpnīcu. Dendrolight plātnes ir inovatīvs produkts, kura galvenā īpašība — tas ir samērā viegls un labs siltuma izolators, jo starp plātnēm atrodas gaiss. Tās izmanto gan celtniecībā, gan mēbelēs.
Cerīgā noskaņojumā ir arī mēbeļu ražotāji. Uzņēmuma Daiļrade koks vadītājs Andris Jansons saka, ka "sajūtu līmenī" situācija sākusi uzlaboties. Tiesa, Daiļrades koka plašajā trijos stāvos izvietotajā veikalā Čiekurkalnā darbdienas pēcpusdienā rosās tikai daži pārdevēji, toties esot atmodušies ārzemju pasūtītāji.
Jautāts, kādēļ vācietis vai norvēģis savai tikko piedzimušajai atvasei izvēlas pirkt tieši Latvijā ražoto bērnu gultiņu,
A.Jansons atbild lakoniski: "Tāpēc, ka mūsu produkts ir foršs!" "Foršs" nozīmē labu dizainu, visus nepieciešamus sertifikātus (tātad drošību), pieņemamu cenu un to, ka pasūtītājs kāroto preci var saņemt dažu dienu laikā, spriež uzņēmējs. Daiļrade koks bērnu gultiņas, gultas, bibliotēkas un citas mēbeles pārdod gandrīz visās Eiropas valstīs. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 11 miljonus latu.
Šķērslis ir galvā
Sauklis, ka mums jāatrod sava Nokia (kā somiem) vai savs Skype (kā igauņiem), daudziem ir uz mēles. Taču uzņēmuma Real Sound Lab valdes priekšsēdētājs Viesturs Sosārs, kurš ir stāvējis klāt pie vairāku Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu izveidošanas, bilst — tāda mēroga uzņēmums kā Nokia mums nespīd. Tam esot vajadzīga infrastruktūra un resursi, kuru Latvijā vienkārši nav. Savukārt Skype līdzīgu biznesa projektu teorētiski varētu attīstīt arī pie mums, domā uzņēmējs. "Tas prasa "tikai" skaidru biznesa vīziju, kompetenci, biznesa vidi, kas netraucē, un vēl nedaudz veiksmes," uzskaita V.Sosārs.
Viņa paša vadītais uzņēmums jau ir kļuvis pazīstams ārpus Latvijas robežām ar unikālu skaņas koriģēšanas tehnoloģiju. Tā tiek iemiesota gan konkrētā produktā — akustiskās jaudas ekvalaizerā —, gan kā tehnoloģiskais risinājums, ko varētu iestrādāt jebkurā ierīcē, kurai ir skaļrunis vai austiņas.
Par Latvijas firmas izgudrojuma nozīmi (idejas autors inženieris Raimonds Skurulis) liecina fakts, ka Real Sound Lab ir bijis vienīgais Austrumeiropas uzņēmums, kurš pagājušā gada beigās tika uzaicināts piedalīties prestižajā kontaktu biržā VentureWire Technology Showcase Kalifornijā, Silīcija ielejā. V.Sosārs stāsta, ka patlaban kompānija jau ir pavisam tuvu pirmajiem līgumiem ar plaša patēriņa elektronikas preču ražotājiem.
Spriežot par Latvijas iespējām attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu, uzņēmējs piebilst — galvenais šķērslis ir mūsu galvās. "Kamēr mēs nespēsim paši noticēt, ka esam spējīgi pievienot būtisku vērtību globālajā tirgū, kamēr mēs turpināsim domāt par sevi kā provinciālu nostūri, tikmēr mums šī veiksmīgā piemēra nebūs."
Viņu ir daudz
Patiesībā savu — pat ja arī pasaules mērogā ļoti mazu — Nokia mums netrūkst arī patlaban. Piemēram, vai jūs zinājāt, ka tieši Latvijas tirdzniecības iekārtu ražotāju Vitrum par savu tirdzniecības stendu piegādātāju Eiropā izvēlējies tāds gigants kā Microsoft? (Pērn Vitrum apgrozījums bija 12 miljoni latu.) Ka tas pats Microsoft kā partnerrisinājumu savai programmatūrai Austrumeiropas finanšu industrijā izvēlējās Latvijas firmas Nexum Insurance Technologies izstrādes? (Nexum apgrozījums pērn — 1,5 miljoni latu.) Ka automašīnu Scania metāla detaļu desmitā tiesa top Latvijas uzņēmuma Leax Piņķu ražotnē? (Leax apgrozījums pērn — 9,15 miljoni latu.) Nemaz nerunājot par tādiem Latvijas industrijas grandiem kā Grindeks, kura galvenais eksporta produkts — sirds un asinsvadu preparāts Mildronāts — ir mūsu pašu zinātnieku izgudrojums. (Grindeka apgrozījums 2008.gadā bija 62 miljoni latu.)
Pie veiksmes stāstiem noteikti minams arī industriālās elektronikas ražotājs Hanzas elektronika ar rūpnīcām Ogrē un Ventspilī (apgrozījums pērn bija 24 miljoni latu), telekomunikāciju iekārtu ražotājs SAF tehnika (2008./2009.finanšu gada apgrozījums deviņos mēnešos — 6,8 miljoni latu), vēl arī uzņēmums Sidrabe, kurš piedāvā tehnoloģijas saules bateriju ražošanā (apgrozījums pērn — 8,3 miljoni latu).
Līvānos pirms četriem gadiem tika atklāta Z-Light optiskās šķiedras ražotne, kas piedāvā produktus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un medicīnai. Z-Light ir vienīgais uzņēmums, kas sērijveidā ražo instrumentus plastiskajām, nieru un cita veida operācijām. Šīs tehnoloģijas tapušas tieši Līvānos. Pašlaik tiekot izstrādāts jauns produkts — optisko šķiedru kūlis trombozes ārstēšanai, tas būšot vienkāršāks un lētāks nekā patlaban Amerikā piedāvātais.
Z-Light medicīnas produktu vadītājs Māris Stafeckis stāsta — lai gan, salīdzinot ar pagājušā gada vasaras sākumu, apgrozījums ir mazāks, situācija noteikti ir labāka nekā pagājušā gada beigās, ko daudzi ražotāji sauc par visgrūtāko periodu. Līvānu uzņēmuma papildu priekšrocība ir — tā produktam ir ļoti augsta pievienotā vērtība, citādi konkurēt būtu nesalīdzināmi grūtāk, pārliecināts M.Stafeckis.
Z-Light apgrozījums pērn bija nepilni trīs miljoni latu. 99% veidoja eksports.
Taču cik lielam jābūt šādu veiksmes stāstu skaitam, lai Latvijas tautsaimniecība sāktu rāpties ārā no bedres? Ekonomisti saka: precīzi izrēķināt nevar. Pašlaik apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tikai ap 10%. Pat ja tas pieaugtu par 15% gadā, kopējā aina strauji uz labo pusi nemainītos. Pašiem jāplāno un jāražo vēl vairāk. Jācer, ka tas ir tikai laika jautājums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.