Lai gan Latvijas pozīcijas zivju konservu ražošanā un eksportā pašlaik nav tik iespaidīgas, kādas bija pirms desmit un divdesmit gadiem, tomēr mūsu valsts ir viena no pasaules līderēm šajā nozarē un tāda arī paliks, ja vien Eiropas līmeņa klimata ekstrēmisti nesarīkos kādu diversiju pret mūsu valsts zvejsaimniecību.
Zaļo ekstrēmistu ieceres
Draudi par to, ka Eiropas Komisija pieprasīs Latvijai likvidēt vienu no nozīmīgākajām mūsu valsts tautsaimniecības nozarēm ar ļoti augstu eksporta potenciālu – šprotu un citu ar reņģēm un brētliņām saistītu zivju konservu ražošanu, patlaban ir nedaudz mazinājušies.
Te jāatgādina, ka Eiropas Komisijas sākotnējais plāns paredzēja Baltijas jūras valstīm, to vidū Latvijai, 2024. gadā samazināt reņģu nozvejas apjomus Baltijas jūrā par 60%, salīdzinot ar 2023. gadu, un reņģu nozvejas apjomus Rīgas līcī par 20%, savukārt brētliņu nozvejas apjomus Rīgas līcī bija iecerēts samazināt par 23%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00