Dažādi rādītāji
Šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaide kritusies par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Nozares ražošanas apjomi, ja tos salīdzina ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš, Latvijā samazinājušies trīs mēnešus pēc kārtas, un pašreizējais sniegums ir krietni vien sliktāks nekā pirms gada.
Salīdzinājumam: pagājušā gada janvārī pret atbilstošu mēnesi 2018. gadā apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaide bija pieaugusi par 4,5%. Tomēr, kā rāda statistikas dati, situācija nav vērtējama kā nepārprotami slikta un "zāģis" ražošanas apjomos ir saistīts galvenokārt ar kokapstrādi. Šajā nozarē ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir krities par 10,7%. Tas saistīts ar vairāku faktoru kopumu – gan ar dabas kaprīzēm, kuru rezultātā Eiropas tirgos pieaudzis kokmateriālu apjoms, gan ar krīzi pasaules transporta līdzekļu ražošanā. Saistībā ar minēto kokmateriālu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, kas liek sarukt arī cenām. Turklāt saistībā ar egļu astoņzobu mizgraužu postījumiem Eiropā nav paredzama drīza situācijas uzlabošanās. Taču arī attiecībā uz lapukoku materiāliem situāciju, ņemot vērā pasaules ekonomikas bremzēšanos un koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, nevar nosaukt par daudzsološu.
Runājot par apstrādes rūpniecību kopumā, saskaņā ar apkopoto informāciju ražošanas apjoms ir samazinājies septiņās, bet pieaudzis deviņās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Līdzās ļoti sliktajiem kokapstrādes rādītājiem sevi ļoti labi prezentē piektā lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozare – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kurā produkcijas izlaide salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugusi par 19,2%. Vēl visai atzinīgi vērtējams arī trešās un ceturtās lielākās apakšnozares – gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu ražošanas) – sniegums. Šajās nozarēs, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, apjomi auguši attiecīgi par 11,2% un 7,9%. Vēl ir vērts piebilst, ka šīs abas rūpniecības sfēras ļoti lielā mērā kalpo kā lakmusa papīrs kopējās Eiropas ekonomikas situācijas izvērtēšanā un konkrētie rādītāji norāda uz samērā labvēlīgu konjunktūru, raugoties no patērētāju aktivitātes viedokļa.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Grēta