Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Latvijas produktivitātes ziņojums 2020 jau ir kļuvis par veiksmes stāstu ne tikai tāpēc, ka tas ir bijis pirmais produktivitātes ziņojums Latvijas vēsturē, kas ticis izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas standartiem, bet arī tāpēc, ka ziņojums tapis Covid-19 izplatības apstākļos, kad produktivitātes renesanse ir īpaši svarīga.
Viens no ziņojuma atslēgvārdiem ir "Latvijas starptautiskā konkurētspēja". Savukārt galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras strauja dinamika ir priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības (ES) pēckrīzes izrāvienam.
Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir viena no zemākajām starp ES valstīm – pēc Rumānijas un Bulgārijas. Zema produktivitāte ir saistīta ar augsto tehnoloģiju zemo īpatsvaru Latvijas eksportā. Latvija arī nevar lepoties ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Diemžēl bez ievērojamas produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Mūsu valsts produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas galvenokārt ir saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, nepieciešams arī paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.
Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. Virkni kritēriju un ierobežojumu valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem izvirza arī ES, atbalstot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku. Tāpēc ziņojumā ir pamatoti produktivitāti veicinošie kritēriji, kurus var uzlikt kā papildu filtru uzņēmumu atlasē.
Formulēšu tikai dažus 2021. gada izaicinājumus, kas izriet no pētnieku analīzes un skar Latvijas ekonomikas digitālo transformāciju. Pirmais – ir vitāli nepieciešams stimulēt investīcijas IKT infrastruktūrā, jo Latvijā mājsaimniecību fiksētās platjoslas pārklājums atpaliek no ES vidējā rādītāja, izveidojusies digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem. Otrkārt – nepieciešams izstrādāt visaptverošu uzņēmumu digitalizācijas stratēģiju, jo digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos Latvijā ir krietni zem Eiropas vidējā līmeņa. Un visbeidzot – vajag palielināt sabiedrības digitālās prasmes kopumā, specifiski orientējoties uz katru mērķa grupu, lai novērstu nevienlīdzības risku, jo pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju.
..