Tā ir sadarbības platforma, kas apvienos biznesa inkubatorus, uzņēmumus un politikas veidotājus Baltijas jūras reģiona valstīs, kas biznesa inkubatoriem ļaus no lokāliem spēlētājiem kļūt par starptautiskiem, kā arī dalīties pieredzē, zināšanās un kontaktos ar citu valstu biznesa inkubatoriem un to uzņēmumiem.
IBI Net dibinātājas ir septiņas Baltijas Jūras reģiona valstis- Latvija, Zviedrija, Norvēģija, Polija, Vācija, Baltkrievija un Krievija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka biznesa inkubatoriem Latvijā ir jākļūst no telpu iznomātājiem un grāmatvedības pakalpojumu nodrošinātājiem par nozīmīgu atbalsta funkciju uzņēmējdarbībai, biznesa inkubatoriem ir jābūt spēcīgiem ideju katalizatoriem. Viņš kā labo piemēru norādīja Somijas pieredzi, kas izveidojusi speciālu platformu drosmīgu ideju meklēšanai.
"Arī mums ir jāiemācās atlasīt idejas, kurām ir nākotne un kurām ir augsts eksporta potenciāls. Tas palīdzēs biznesa inkubatoriem kļūt par vietu, kur tiek inkubēta Latvijas ekonomikas nākotne. Ceru, ka mūsu biznesa inkubatori izmantos šo starptautisko biznesa inkubatoru tīklu, lai no citām valstīm ar ilgākām biznesa inkubatoru tradīcijām gūtu jaunas iemaņas un zināšanas un varētu uzlabot konkurētspēju."
Rietumpomerānijas Tehnoloģiju centra direktors Mario Kokovskis no Vācijas savukārt stāsta, ka IBI Net projekta ietvaros pērn rudenī izveidota starptautiska biznesa inkubatoru asociācija, kuras uzdevums ir biznesa inkubatoru interešu aizstāvība reģiona līmenī un inkubatoru konkurētspējas uzlabošana, lai tādā veidā sekmētu Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi. "Asociācijas ietvaros plānots izstrādāt vienotus biznesa inkubatoru kritērijus, metodes un finanšu instrumentu piesaistes modeļus, kas ilgtermiņā sniegtu nozīmīgu ieguldījumu biznesa inkubatoru attīstībā."
"Zviedrijā biznesa inkubatoru sistēma izveidota pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem, un šobrīd darbojas 43 biznesa inkubatori. Šo gadu laikā tā veidota ļoti mērķtiecīgi tā, lai sniegtu rezultātu valsts ekonomikai. Šobrīd ir aprēķināts, ka valsts par katru ieguldīto euro biznesa inkubatoros saņem atpakaļ nodokļos 8 euro. Zviedrija ir salīdzinoši neliela valsts ar mazu iekšējo tirgu, tāpēc tai ir svarīgi radīt eksportspējīgus produktus. Eksportspēja ir viens no priekšnosacījumiem, atlasot uzņēmumus mūsu biznesa inkubatoros," pieredzi stāsta
Zviedrijas Teknikdalen Fonda izpilddirektors Stūre Eriksons.
Viņš norāda, la IBI Net projekta ietvaros veiktajā pētījumā par biznesa inkubatoriem Baltijas jūras reģiona valstīs secināts, ka viens no galvenajiem biznesa inkubatoru izaicinājumiem visās šajās valstīs ir finansējuma nodrošināšana ilgtermiņā. "Pārsvarā tas tiek piesaistīts uz noteiktu laika periodu, kā rezultātā netiek attīstīti papildus pakalpojumi, piemēram, biznesa konsultācijas un apmācības, kas ir pats svarīgākais jauniem uzņēmējiem. Piemēram, mūsu biznesa inkubators Zviedrijā iet prom no telpu iznomāšanas. Tas nav tik svarīgi, kā ar padomiem un koučingu palīdzēt uzņēmumiem attīstīt spēcīgas idejas."
Rīgas Plānošanas Reģiona pārstāve Inga Brieze skaidro, ka līdz šim pierasts, ka biznesa inkubatori darbojas lokāli, bet līdz ar IBI Net tīkla izveidi sadarbība iespējama starptautiskā mērogā. "Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzlabot biznesa inkubatoru konkurētspēju un sniegt jaunus pakalpojumus. Tas ir būtisks atbalsta rīks arī inkubējamajiem uzņēmumiem informācijas iegūšanā un apmaiņā ar citu valstu biznesa inkubatoriem un uzņēmumiem. Speciāli šī projekta ietvaros ir izveidots IBI Net portāls kā online kontaktu un informācijas birža, ar kura starpniecību var reģistrēties un pievienoties IBI Net tīklam, kā arī iegūt nepieciešamo informāciju."