Darbs pie valsts prioritātēm lauksaimniecības sektorā vēl priekšā - notiek darbs pie lauku attīstības plāna nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020. gadam, tas tiek saskaņots arī ar Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.
Galvenais, kas nepieciešams Latvijas lauksaimniecības attīstībai, - jāveido klastera tipa attīstība, kas ļautu sadarboties ražotājiem ar pārstrādātājiem un zinātniekiem gan horizontālā, gan vertikālā līmenī. «Piemēram, ja mēs veidojam bioloģisko lauksaimniecību, uz vietas tiek radīta bioloģiskā pārstrāde, zinātnieki izmēģina dažādus bioloģisko produktu veidus,» vīziju zīmē ministre.
Vēl viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai attīstībai ir optimizācija. «Mums ir ap pieciem tūkstošiem vidēji lielo saimniecību, mazās saimniecības ir 79 tūkstoši, ir jādomā, kā palielināt vidēji lielo saimniecību skaitu un radīt darbvietas ārpus lauksaimniecības, jo mazās saimniecības nevar uzturēt ģimenes bez blakus ienākumiem,» bažas pauž ministre. Mazajiem zemniekiem arī vajadzētu kooperēties produkcijas realizācijā, kas arī būtu sava veida kompleksais risinājums.
Iestrādes Eiropas kopējās lauksaimniecības politikai nākamajam finanšu periodam gan paredz, ka īpaši atvieglojumi būs paredzēti tieši mazajiem zemniekiem, taču L. Straujuma norāda - ES dod rāmi, kurā valstis pašas var izvēlēties zināmu politiku.
Viņa arī uzsver - nevajadzētu iedomāties, ka Latvijā ilgstoši 9% iedzīvotāju varēs strādāt lauksaimniecībā, kas, salīdzinot ar Eiropas valstu zemnieku īpatsvaru, ir gandrīz divas reizes vairāk, tāpēc zemniekiem vajadzētu domāt par alternatīvām - uzņēmējdarbību vai pakalpojumiem, kas ar lauksaimniecību saistīti tikai pastarpināti. Satraukums ir arī par atbalsta maksājumu atdevi - priekšā esot liels darbs, lai samazinātu izmaksas visās lauksaimniecības nozarēs, saka L. Straujuma.