Zaudējumi uzvarās un otrādi
Piemēram, ķīmijas rūpniecībā martā pret februāri ražošana samazinājās par 26,8%. Gada pieaugums 1. ceturksnī kopumā gada griezumā gan joprojām ir ļoti labs jeb +16,7%. Arī auto daļu ražošana pret iepriekšējo mēnesi samazinājusies par 5,5%, bet tas nav traucējis nozarei 1. ceturksnī gada griezumā augt par 29,3%. Tā bija straujāk augošā apakšnozare, apsteidzot elektrisko iekārtu ražošanu ar tās +22,7%. Arī nākotne šīm nozarēm izskatās labi, galvenokārt pateicoties tajās strādājošo ārvalstu uzņēmumu investīciju plāniem.
Ir nozares, kurās martā pret februāri bijis straujš kāpums, piemēram, elektronikā par 8,8%. Tas gan nespēja pilnībā glābt 1. ceturksni, kurā reģistrēts kritums gada griezumā par 0,1%. Tas ir ļoti neparasti nozarē, kurā vairākus gadus bija vērojams desmitos procentu mērāms pieaugums, laikā no 2014. līdz 2017. gadam izlaidi gandrīz divkāršojot.
Ir arī nozares, kurām savukārt neklājas tik labi. Kritums dzērienu ražošanā 1. ceturksnī par 11,2% gada griezumā ir pret periodu, kad bija straujš kāpums, apjomi ir atgriezušies tikai aizpagājušā gada līmenī. Taču ir redzams, ka nozares attīstībai jau ilgāku laiku trūkst lielu uzņēmumu, kuri vēlētos un spētu noturīgi kāpināt apjomus. Ir ražotnes, kuru pozīcija tirgū ir nedroša, trūkstot pietiekamam ražošanas mērogam. Piemēram, šodien ziņās lasām, ka Orkla pārcēlusi dzērienu ražošanu uz Igauniju, vienlaikus pārceļot citu produktu ražošanu no pārējās Baltijas pie mums. Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana nav vērtējama tikai no ekonomiskā aspekta. Taču, ja nozares uzņēmumi ir pret to, acīmredzot par labu ražošanas attīstībai tā nenāks.
Tātad rūpniecības marta rezultātu tabulā mijas spilgtas uzvaras ar skarbiem zaudējumiem.
Strādājam globāli, domājam lokāli
Šobrīd liela uzmanība ir pievērsta pasaules ekonomikas, īpaši eirozonas, izaugsmes tempu palēninājumam. Skaidrs, ka tas nav pozitīvs faktors mūsu rūpniecībai, taču apjomu izmaiņas turpmākajos mēnešos galvenokārt noteiks lokāli un reģionāli procesi, par spīti nozares tirgu globālajam izvērsumam. Ir jānotiek ļoti lieliem satricinājumiem kā 2008. – 2009. gada globālajai finanšu krīzei vai 2014. – 2015. gada naftas cenu kritumam un Krievijas tirdzniecības sankcijām, lai ārējā pieprasījuma svārstības izšķiroši ietekmētu atsevišķu apakšnozaru vai visas apstrādes rūpniecības izlaidi.
Joprojām lielākajā apakšnozarē kokrūpniecībā galvenais ražošanas apjomu īslaicīgo svārstību noteicējs ir un būs apaļkoksnes resursu pieejamība. Pārtikas rūpniecības labsajūtu vispirms nosaka notikumi Latvijas un Baltijas tirgū. Baltijas valstu biznesa cikls ir ļoti cieši korelēts, kamēr konjunktūras svārstības Latvijā un eirozonā mēdz diezgan krasi atšķirties. Savukārt farmāciju vairāk ietekmē bijušās PSRS, nevis ES tirgus. Pateicoties naftas cenu kāpumam, pirktspēja austrumos atkal aug.
Turpretim mašīnbūvē galvenais pieauguma ātruma limits ir šeit pārstāvēto ārvalstu uzņēmumu spēja palielināt jaudas, pārvarot dažādus organizatoriskos šķēršļus. Salīdzinājumā ar to rūpnīcām mītnes zemēs, ražošana šiem uzņēmumiem Latvijā ir tik izdevīga, ka te izvietotās jaudas jebkurā gadījumā tiks noslogotas, ja vien nenotiek tādas globālas ekonomiskās avārijas kā pirms gandrīz 10 gadiem piedzīvotā. Visbeidzot, vieglās rūpniecības sekmes arvien vairāk noteiks spējas piesaistīt un noturēt darbiniekus.
Dažādi mūsu rūpniecības sektori attīstās ar krasi atšķirīgi, to iespējas un izaicinājumi kļūst arvien dažādāki. Ar katru gadu izdarīt vispārinātus secinājumus par mūsu galveno eksporta nozari būs arvien grūtāk.