Analizējot aptaujas rezultātus un TOP3 galvenos iemeslus, pavirša attieksme minēta 77% gadījumu, kamēr cilvēcīgais faktors un nepietiekami ieguldījumi attiecīgi 37% un 33% gadījumu.
Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem iedzīvotāji procentuāli biežāk kā nelaimes gadījumu veicinošu iemeslu min neatbilstošu darba apģērbu un aprīkojumu, to norādot 12% gadījumu.
“Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits skaidro: “Uzturot darba drošību visaugstākajā līmenī, ir vairāki faktori, kas ir jāņem vērā, un viens no tiem ir arī piemērots aprīkojums un darba apģērbs. Lai maksimāli pasargātu savus darbiniekus un arī gala patērētāju, uzņēmējus aicinām apzināties, ka viena darba forma nederēs visiem, jo lauksaimniecības nozarē strādājošo darba apģērba prasības atšķiras no, piemēram, pārtikas nozares. Uzņēmējiem saviem darbiniekiem ir jāizvēlas apģērbs, kas piemērots konkrētās darba vides prasībām un ir ar atbilstošu drošības sertifikācijas klasi, jau laicīgi izvērtējot ilgtermiņa plānus, lai pēcāk nebūtu jāinvestē papildu līdzekļi neatbilstību novēršanai.”
I.Šmits arī piebilst, ka uzņēmēji mēdz neaizdomāties par darba apģērba svarīgumu darba drošības kontekstā. “Ir jāapzinās, ka drošam darba apģērbam ir jāatbilst neskaitāmiem faktoriem. Nereti darbiniekiem ir nepieciešami apģērbi, kas ir ar spiedpogām plastmasas pogu vietā, vai bez kabatām, lai produkcijā neiekristu svešķermeņi. Darbiniekiem, strādājot diennakts tumšajā laikā, ir jāpadomā, piemēram, par atstarojošiem elementiem darba apģērbā, kā arī apģērbam ir jābūt ergonomiskam, ērtam, ar atbilstošajām sertifikācijas klasēm un no pareizā auduma. Tātad arī attiecībā uz darba apģērbu ir noteikumi, kas jāievēro, lai Latvijā mēs panāktu 0 nelaimes gadījumus darbā.”
Eksperti norāda, ka, vadoties pēc aptaujā iegūtajiem datiem, vērojams, ka iedzīvotāji uzskata, ka par nelaimes gadījumu skaitu atbildība visbiežāk ir jāuzņemas uzņēmējiem un ka nelaimes gadījumu skaitu darbavietā ir iespējams samazināt, veltot nepieciešamos resursus darbinieku izglītošanai un darba drošības pasākumu ievērošanai. “Nenoliedzami drošas darba vides un kultūras veidošanā esam strauji progresējuši, lai arī vienmēr ir iespējas situāciju pilnveidot. Vienlaikus kā pozitīvu redzu tendenci, ka arī iedzīvotāji nav gatavi samierināties, ka darba devēji nav izdarījuši visu, lai pasargātu savus darba ņēmējus, kas, domāju, var radīt veselīgu grūdienu vienam mērķim – stiprināt darba drošību Latvijā,” saka I. Šmits.
Jāatgādina, ka saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem pērn Latvijā reģistrēti kopā 2304 nelaimes gadījumi, no kuriem 38 gadījumi bijuši letāli, vēl 246 cietušajiem gūstot smagas traumas. Vislielākais darbā cietušo skaits bijis apstrādes rūpniecība - 753, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē - 340 un transporta un uzglabāšanas nozarē - 290.