Dažādi likuma panti
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska teic, ka VP nav precīzas statistikas par reiderisma gadījumiem, jo Krimināllikumā nav atsevišķa panta par reiderismu. Šādos gadījumos tiek piemērota atsauce uz citos Krimināllikuma pantos minētiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, krāpšanu, dokumentu viltošanu, nelikumīgu mantas piesavināšanos.
Bauska min, ka 2016. gadā reģistrēta 201 lieta par krāpšanu lielos apmēros un 73 lietas par nelikumīgu mantas piesavināšanos. Jāteic, ka ne visos šajos gadījumos vērojamas reiderisma pazīmes. Bauska norāda, ka reiderismu var novērot arī atsevišķos maksātnespējas gadījumos, kur ļaunprātīgi rīkojies maksātnespējas administrators.
Kad apdraud savējie
Juristi skaidro, ka reiderisma īpatnība ir tā, ka vairumā gadījumu pretlikumīgos centienus iegūt varu pār uzņēmumu īsteno ar to saistītas personas – vai nu kāds no dibinātājiem, vai, piemēram, no valdes locekļiem –, turklāt tas tiek darīts ar iepriekšēju noziedzīgu nolūku. Vēl viena reideru grupa var būt negodprātīgi kreditori, kas, aizdodot naudu, līgumā jau iestrādājuši punktus, piemēram, par iespēju pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, kas ļauj pārņemt kontroli pār uzņēmumu.
Advokātu biroja Sorainen jurists Jānis Bite norāda, ka reiderismu parasti īsteno vai nu kāds no uzņēmuma dibinātājiem, vai no valdes locekļiem, un nereti tas notiek, viltojot dokumentus. Arī Bauska teic, ka reiderisms saistīts ar tādām pretlikumīgām darbībām kā krāpšana, dokumentu un zīmogu viltošana, nelikumīga dibinātāju kopsapulces sasaukšana, par to neinformējot visus uzņēmuma dibinātājus, arī kreditoru prasības viltošana, parādsaistību viltošana un apzināta nepatiesas maksātnespējas prasības iesniegšana, iesaistot viltus kreditorus.
Īpašie riski
Gan Bite, gan Bauska, taujāti, vai ir kādas uzņēmumu riska grupas, kas ir īpaši jūtīgas pret reiderismu, norāda, ka teorētiski reideri var vērsties pret jebkuru uzņēmumu, tāpat kā, piemēram, apzagšanas riskam teorētiski ir pakļauts ikviens birojs. Tomēr ir noteikti faktori, kas reideru uzbrukuma risku pastiprina. Bite kā riskantus min uzņēmumus, kuru dibinātāji pavirši izturas pret līgumiem un pilnvarām. Proti, nav ticis pārdomāts, cik plašas pilnvaras un tiesības uzņēmuma dibinātāji deleģē valdei. Savukārt Bauska par īpaši reiderisma riskam pakļautus uzskata lielus uzņēmumus, kuri nonākuši finanšu grūtībās, un potenciālie reideri var censties to izmantot, situāciju apzināti pasliktinot, piemēram, ar viltus kreditoru prasību parādīšanos.
Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne norāda, ka vēl viena riska grupa ir uzņēmumi, kas veikuši naudas aizņēmumus nevis no pārbaudītiem kreditoriem, bet no kompānijām, kas piedāvā it kā labākus kredīta nosacījumus, bet kuru reputācija ir apšaubāma.
Proti, ja uzņēmums, kuram nepieciešami finanšu resursi, nepietiekami rūpīgi izvēlas kreditoru, priekšroku dodot it kā lētam piedāvājumam, kuru nereti izsaka kāda ofšora kompānija un vēl noslēdz "vaļīgu" līgumu, kurā ir punkts, ka kreditoram iespējams prasīt pirmstermiņa aizdevuma atmaksu, tad ir liels drauds, ka parādīsies centieni pārņemt uzņēmumu, skaidro Leitāne un arī mudina ņemt vērā, ka šādos gadījumos ir ļoti grūti pierādīt reiderismu, jo uzņēmējs pats izvēlējies kreditoru un pats parakstījis aizdevuma līgumu.
Uzņēmumu var aizsargāt
Lai gan no dažādām pretlikumīgām darbībām, piemēram, dokumentu viltošanas, teorētiski nav pasargāts neviens, tomēr eksperti teic, ka uzņēmumiem ir iespējas reiderisma riskus minimizēt. Bauska ieteic uzņēmumiem izveidot maksimāli caurskatāmu dokumentu apriti un struktūru.
Savukārt Bite norāda, ka riskus iespējams minimizēt, vispirms jau skaidri definējot rakstveidā, kādas ir attiecības starp uzņēmuma dibinātājiem, kādi lēmumi ir pieņemami ar balsu vairākumu un kādiem lēmumiem nepieciešams vienbalsīgs lēmums. Piemēram, dibinātāju savstarpējā līgumā var paredzēt, ka jebkādu finansiālu saistību uzņemšanās iespējama tikai ar vienbalsīgu lēmumu. Tāpat jurists skaidro, ka būtu jāpārdomā, kādas tiesības tiek deleģētas uzņēmuma valdei un kādus lēmumus tā drīkst pieņemt bez dibinātāju piekrišanas. Piemēram, valdes loceklim izsniegtā pilnvarā var paredzēt, ka finansiālu saistību uzņemšanās vai kapitāldaļu atsavināšana notiek tikai ar uzņēmuma dibinātāju piekrišanu.
Bite arī uzsver, ka nereti reiderisms iespējams tikai tāpēc, ka uzņēmuma dibinātāji nav pietiekami rūpīgi pārdomājuši, cik plašas tiesības un pilnvaras tiek deleģētas valdes locekļiem, kā arī nav precīzi nodefinētas attiecības starp uzņēmuma dibinātājiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atgādina, ka paraksts uz līguma nav vienkārši autogrāfs, bet tam ir juridiskas sekas, līdz ar to visi dokumenti pirms to parakstīšanas ir rūpīgi jāizlasa, turklāt ne tikai jāizlasa, bet arī jāanalizē, nereti arī piesaistot juristu, kurš varētu norādīt uz iespējamajiem slēptajiem zemūdens akmeņiem.
Zvērinātu notāru padomes Notariāta institūta direktors Gatis Litvins, runājot par pilnvarām, piemin, ka valstī būtu jāizveido vienots elektronisks pilnvaru reģistrs, jo pašlaik Latvijas biznesa vidē mēdzot būt tādas situācijas, kad jaunā uzņēmuma valde nemaz nezina, kādas pilnvaras ir izdevusi vecā valde.
Notāru iesaiste
Litvins pauž pārliecību, ka reiderisma riskus būtu iespējams minimizēt, ja Latvijā Komerclikumā tiktu noteikta daudz lielāka notāru iesaiste dažādos komercdarījumos, un skaidro, ka, piemēram, Igaunijas Komerclikumā paredzēts, ka uzņēmuma kapitāldaļu atsavināšana var notikt tikai ar notāra starpniecību. Notāra klātbūtne būtu vēlama arī kapitālsabiedrību dibinātāju sapulcēs.
Šim notāru viedoklim gan nepiekrīt citi juristi. Tā, piemēram, Bite teic, ka pieredzējuša juridiskā biroja sastādītie kapitāldaļu atsavināšanas līgumi ir uz 50 vai pat 100 lappusēm un tos sagatavojuši juristi, kas atbilstošajā juridiskajā jomā ir specializējušies. Bite uzskata, ka notāriem bieži nav šādu specifisku zināšanu, līdz ar to prasība pēc formālas to klātbūtnes var būt tikai lieks slogs uzņēmējiem.
Savukārt Endziņš piebilst, ka visdrošākais risinājums būtu, ja notāra apliecinātu parakstu uzreiz elektroniskā vidē varētu pārbaudīt Uzņēmumu reģistrs.