Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai būs nepieciešams divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsts

Likumprojekta Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā pieņemšanai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsts, šodien, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, vienbalsīgi nolēma Saeimas Ārlietu komisijas locekļi.

Tāpat Saeimas komisija nolēma likumprojektu par tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) fiskālā disciplīnas līguma ratifikāciju virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Balsojumā atturējās trīs deputāti - Raimonds Rubiks (Saskaņas Centrs), Nikolajs Kabanovs (SC) un Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība). Grigule norādīja, ka grib redzēt līgumā nosacījumus ekonomikas izaugsmei. Zaļo un zemnieku savienībā uzskata, ka nav jāsteidzas ar līguma ratifikāciju. Nākamnedēļ ZZS Saeimas frakcija grib uzklausīt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) viedokli par šo līgumu.

Plānots, ka līgumu Saeima skatīs 17.maijā. 23.maijā tas atgriezīsies Saeimas Ārlietu komisijā, bet 31.maijā Saeima līgumu varētu skatīt otrajā jeb pēdējā lasījumā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu Partija) deputātus informēja, ka līgumu jau ratificējusi Grieķija, Portugāle un Slovēnija. Savukārt Īrijā par līgumu gaidāma tautas nobalsošana. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidroja, ka Latvijā tautas nobalsošana par līgumu iespējama, izpildoties diviem kritērijiem - to rosina vismaz 50 Saeimas deputāti un līgumam jāparedz būtiskas izmaiņas Latvijas dalības ES nosacījumos.

Valdība likumprojektu par ES fiskālās disciplīnas līgumu atbalstīja jau 28.februārī. To Briselē kopā ar citu ES valstu līderiem 2.martā parakstīja premjers Dombrovskis. Līgumam nepievienojās Čehija un Lielbritānija.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka līguma mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks veicināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana. Līgums pastiprina jau pastāvošo ES normatīvo regulējumu un uzraudzības mehānismus fiskālās disciplīnas jomā, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā un tālāk attīstīti 2011.gadā tā saucamajā pirmajā ekonomikas pārvaldības dokumentu paketē.

Līgumā paredzētas vairākas būtiskākās normas. Vispārējās valdības budžetam jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā. Strukturālā deficīta zemākajam rādītājam jābūt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Līgumslēdzējas puses nodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus. Ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs var sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1,0% no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.

Līguma 3.panta 1.punktā minētās prasības par fiskālo disciplīnu ir jāiestrādā nacionālajās tiesību normās, vēlams, konstitucionālā līmenī, vai kā citādi jānodrošina to ievērošana valsts budžeta procesos. Līgumslēdzējām pusēm ir jāievieš arī korekcijas mehānisms, kas sāk darboties automātiski gadījumos, kad rodas būtiskas novirzes no atsauces vērtības vai no korekcijām, ar kurām paredzēts šai vērtībai tuvināties. Ja vispārējas valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedz 60% no IKP, līgumslēdzējas puses apņemas samazināt tā atšķirību salīdzinājumā ar atskaites vērtību par vidēji vienu divdesmito daļu gadā. Līgumslēdzējas puses, kuras atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, ievieš budžeta un ekonomiskās partnerības programmu, kurā ir sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to pārmērīgā deficīta efektīvu ilgtermiņa korekciju. Lai labāk koordinētu valsts parāda vērstpapīru emisijas plānus, līgumslēdzējas puses apņemas iesniegt par tiem "ex-ante" ziņojumus Eiropas Komisijai un Padomei. Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir eiro, apņemas atbalstīt Eiropas Komisijas iesniegtos priekšlikumus vai ieteikumus, ja Eiropas Komisijas konstatē, ka dalībvalsts ir pārkāpusi noteikto deficīta vai parāda robežvērtību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

Līgums paredz atbildību par tajā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Gadījumā, ja Eiropas Komisija konstatē, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus, jebkura no valstīm vēršas Eiropas Savienības tiesā (EST). Valstis var vērsties viena pret otru EST par šajā līgumā ietverto fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumu arī neatkarīgi no Komisijas atzinuma. Ņemot vērā, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka EST nav jurisdikcijas vērtēt valstu budžetus, EST saskaņā ar šo līgumu ir tiesīga vērtēt tikai to, vai fiskālās disciplīnas noteikumi ir iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā un vai tiem ir pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu. Turklāt valstīm ir pienākums izveidot mehānismu, kurā, ja gadījumā netiek pildīti fiskālie kritēriji, automātiski tiktu sākts process, kura mērķis būtu atgūt atbilstību fiskālajiem kritērijiem.

EST, konstatējot, ka dalībvalsts šos pienākumus nav izpildījusi, var pieņemt spriedumu, kurš paredzēs valstij jaunu pienākumu konkrētā laika posmā novērst neatbilstību līgumā minētajām saistībām. Ja dalībvalsts neievēro EST spriedumu, citas valstis var vērsties EST atkārtoti. Konstatējot, ka dalībvalsts nav ievērojusi iepriekšējo spriedumu, EST var piespriest dalībvalstij atbilstošu soda naudu vai kavējuma naudu līdz par 0,1% no IKP. Piespriestā summa eirozonas valstīm ir iemaksājama Eiropas stabilitātes mehānismā, bet neeirozonas valstīm - ES budžetā.

Paredzēts, ka līguma normas pēc iespējas ātrāk, kad tas būs politiski iespējams, tiks iestrādātas ES tiesību aktos. ES institūcijas darbojas saskaņā ar kompetencēm, kas noteiktas ES tiesībās. Valstis savukārt šajā līgumā uzņemas papildu saistības īstenot ciešāku savstarpējo attiecību modeli konkrētā jautājumā. Eirozonas dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji vidēji divas reizes gadā tiekas neformālos eiro samitos. Tajos piedalās arī Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tiek uzklausīts. Par samitos notiekošo tiek informētas pārējās ES dalībvalstis.

Tās neeirozonas valstīs, kas līgumu ratificējušas, arī var piedalīties eiro samitos, kad tiek apspriesta konkurētspēja, eirozonas vispārējās struktūras izmaiņas, un vismaz reizi gadā, kad tiek apspriesti šī līguma ieviešanas jautājumi. Dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlaments pārstāvji tiek aicināti regulāri tikties, lai apspriestu ekonomikas un budžeta politiku.

Līgums ir jāratificē līgumslēdzējām pusēm atbilstoši katras valsts nacionālajām procedūrām. Līgums stājas spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kas plānots līdz 2013.gada 1.janvārim. Prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajās tiesību normās jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Neeirozonas valstīs līgums stāsies spēkā tad, kad tās līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eirozonai. Ja neeirozonas valsts to vēlas, tā var paziņot, ka piemēros līguma sadaļas par fiskālo disciplīnu un ekonomikas politikas koordināciju ātrāk.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atdarina balsi, izkrāpj naudu

Finanšu krāpšana balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr me...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses