Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Izklaides nozares loma aug

Tautsaimniecības dažādība ir viens no būtiskākajiem faktoriem tam, lai valsts kopējais ekonomiskais pieaugums, kā arī labklājības pieaugums būtu līdzsvarots. Ne mazāk būtiska ir arī iedzīvotāju garīgo vajadzību apmierināšana, kas ļauj saglabāt un attīstīt intelektuālo potenciālu, kas savukārt ir pamats tam, lai radītu lielāku uz zināšanām balstītu un lielākas pievienotās vērtības tautsaimniecību, kas būtu pamats vispārējai valsts ilgtspējai.

Līdz ar to arī tāda nozare kā kultūra un atpūta ir vienlaikus būtiska gan vietējo iedzīvotāju intelektam, gan arī valsts naudas makam, veicinot ārvalstu naudas ieplūšanu uz pakalpojumu eksporta rēķina. Patlaban mākslas, izklaides un atpūtas pienesums valsts kopējā iekšzemes kopproduktā (IKP) ir aptuveni līdzvērtīgs tam, ko sniedz izmitināšanas un ēdināšanas nozare.

Komentējot kultūras un mākslas nozares pienesumu valsts kopējā tautsaimniecībā, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāsta, ka mākslas, izklaides un atpūtas daļa Latvijas ekonomikā ilgākā laikā mainījusies maz. 2000. gadā tā bija 2%, bet pērn – 2,1%. "Īpatsvars krīzes laikā nokritās līdz 1,7%, tātad kopš tā brīža šī nozare augusi straujāk, nekā ekonomika vidēji auga. Tas ir likumsakarīgi – cilvēku ienākumiem augot, viņu izdevumi luksusa precēm un pakalpojumiem aug vairāk nekā proporcionāli," skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts. 

Viņš norāda arī uz strauju attīstību piedzīvojošo tūrisma nozari. "Tās pakalpojumu eksporta daļa kopējā eksportā no 1,8% 2000. gadā augusi līdz 4,5% pērn. Ir ļoti viegli pamanīt, ka ārzemnieki mēdz veidot lielu daļu no koncertu, slēpošanas kalnu un citu atpūtas pakalpojumu izmantotājiem Latvijā," situāciju raksturo Strautiņš. 

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis piebilst, ka šīs nozares sasniegumi un attīstība tomēr ir pakārtoti kopējiem procesiem ekonomikā, kas nosaka iedzīvotāju noskaņojumu. Tas savukārt nosaka interesi par nozares sniegtajām iespējām. "Ekonomika ar lielākām vai mazākām grūtībām attīstās, tāpēc ir pamats sagaidīt tālāku nozares izaugsmi. Tāpat liela loma nozares dzīvotspējai un izaugsmei ir budžeta līdzekļiem, kas arī sniegs turpmāku balstu," spriež SEB bankas tautsaimniecības speciālists.  

Viņš zina teikt, ka nozare piedzīvoja ļoti stāvu augšupeju pirmskrīzes periodā, kas izteikti paātrinājās līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). "Tad sekoja krīze, taču, sākot ar 2011. gadu, apjoma atgūšanās bijusi ļoti stabila. Pirmskrīzes līmenis, rēķinot salīdzināmajās cenās, vēl sasniegts nav, taču īpatsvars tautsaimniecībā ieguvis pirmskrīzes laikus – 2,1%," nozares dinamiku ieskicē Gašpuitis. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 19.septembra, numurā!

Top komentāri

Fakts
F
jāpieskaita vēl valdībnieku jociņi un vidistu paraugdemonstrējumi, nudien var pārsmieties. Arī, algu saņemot, smiekli līdz asarām, ja salīdzina ar pieaugošajiem nodokļiem, cenām un rēķiniem.
Izklaides loma varbūt pieaug.
I
Jo Pastarais laiks. Tikai NAV, kas izklaidē. Neteiksiet, taču, ka bildē redzamā vellata VAR kādu izklaidēt. Tieši otrādi, fatalitāti padziļināt!
Onslow
O
kas to varēja iedomāties,ka komedianti pārsimtu gadu laikā kļūs par ienesīgiem...labāk pelnošiem nekā ogļrači....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses