Izvēlas veselīgus produktus

Taču gan statistika, gan dažādu ekspertu novērojumi arī atklāj, ka mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, un it īpaši izteikti vērojams tas, ka aizvien populārāka kļūst e-komercija.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, vērtējot gada griezumā, palielinājās, pateicoties tieši tirdzniecības apjomu kāpumam interneta veikalos, kas uzrāda strauju pieaugumu jau kopš šā gada sākuma, informē Finanšu ministrija (FM).

Pēdējā laikā ir "ievērojami palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienai nepieciešamās preces iegādājas interneta veikalos. Šajā segmentā pircēju īpatsvars divu gadu laikā ir pieaudzis par 60%", uzsver arī tirdzniecības uzņēmuma Maxima Latvija biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa.

Iegādājas mazāk pārtikas

Šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums "pieauga par 1,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,2%, autodegvielas – samazinājās par 2,8%," vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2018. gada maiju, "vislielākais apgrozījuma kāpums bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 25,2%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 23,6%) un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10%), savukārt vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 10,1%)," rāda CSP apkopotie dati. 

Iedzīvotāju pirktspēja aug

"Aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu rāda, ka noskaņojums šobrīd ir diezgan labs – augstāks nekā vidēji pēdējo 20 gadu laikā, kas ir laba ziņa tirgotājiem. Tomēr maijā un jūnijā iedzīvotāju noskaņojums nedaudz pasliktinājās, un tas var nedaudz ietekmēt mazumtirdzniecības rādītājus tuvākajos mēnešos. Jūnija aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji nākamo 12 mēnešu laikā plāno tērēt mazāk naudas mēbeļu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu iegādei. Interesanti, ka šis rādītājs jūnijā noslīdēja pēdējo deviņu gadu zemākajā līmenī. Protams, viena mēneša dati var būt izņēmums, tāpēc jāseko līdzi, kā situācija attīstīsies turpmāk," šovasar situāciju raksturo Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece un turpina: "Ņemot vērā, ka nav vērojams būtisks pasliktinājums mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējumā, iespējams, mājsaimniecības izvēlas savus ienākumus novirzīt citu preču un pakalpojumu iegādei. Tā pati aptauja rāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā tiek plānots tērēt mazliet vairāk mājokļa uzlabojumiem un remontam nekā pērn, šogad ir pieaudzis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kas apsver iespēju nākamā gada laikā veikt mājokļa iegādi vai būvniecību."

Darba tirgus situācija joprojām "ir labvēlīga darba ņēmējam un veicina algu pieaugumu, kas vidēji valstī ir vairāk nekā divas reizes straujāks par inflāciju – vidējā neto alga šā gada pirmajā ceturksnī auga par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, savukārt inflācija bija vien ap 3%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspējas kāpums ir vērtējams ar pozitīvu zīmi," akcentē Swedbank ekonomiste un uzsver, ka tā nenoliedzami ir iepriecinoša ziņa tirgotājiem, jo Latvijas iemītnieku augošā pirktspēja "palīdz mazināt iedzīvotāju skaita un tātad arī potenciālo pircēju skaita samazināšanās negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības apgrozījumu". 

Mazumtirdzniecības apjomi "salīdzināmajās cenās ir tuvu 2007. gada līmenim. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdoto preču apjoms uz vienu iedzīvotāju jau ir lielāks nekā 2007. gadā. Gaidāms, ka šie abi rādītāji arī turpmākajos mēnešos turpinās augt," prognozē Buceniece.

"Bažas, kas skar ārējās tirdzniecības perspektīvas, privātā patēriņa izaugsmi pagaidām neietekmē. Situācija darba tirgū un pirktspējas kāpums ir galvenie iemesli, kas nodrošina patēriņa kāpuma saglabāšanos un uztur pozitīvu skatījumu uz ekonomikas attīstību šajā gadā. Tālāko norišu attīstība izrietēs no neprognozējamo ģeopolitisko notikumu virzības pasaulē, kas noteiks visa mūsu reģiona rūpniecības un eksporta attīstību.