Kartupeļi, gaļa un salāti
Ja kāds palūgtu raksturot tipisku latvieša maltīti, visdrīzāk tā būtu šāda: kartupeļi ar cūkgaļas karbonādi un salāti ar krējumu. Tāpat kā ungāriem ir gulašs, itāļiem – pasta, bet vāciešiem – Bavārijas desiņas, mums, latviešiem, ir karbonāde ar kartupeļiem un krējumu. Tā gadu gaitā ierasts, un, visticamāk, būtisks iemesls ir tas, ka izsenis mēs, latvieši, esam bijuši zemnieku tauta un līdz ar to esam pieraduši ēst to, kas pašu saimniecībā izaudzējams un iegūstams – kartupelis, tomāts un gurķis, kā arī cūkgaļa. Arī aiz dzelzs priekškara pavadītais padomju okupācijas laiks pie tukšiem veikalu plauktiem ļāva tikai sapņot par tādām ēdamlietām kā banāni, avokado, čia sēklas vai Indijas rieksti. Pat desas taču nevarēja dabūt! Tāpēc cilvēki arī padomju režīma gados ēda to, ko paši varēja izaudzēt. Tādējādi gan senāka, gan nesenāka vēsturiskā pieredze arī izveidojusi šo nedaudz vienveidīgo patērētāja kultūru, kurā dominē maize, kartupelis, cūkgaļa un krējums.
Tomēr šādam vienveidīgam patēriņam ir arī liels mīnuss, kura dēļ arvien biežāk speciālisti Latvijā uzturu aicina dažādot, ēdienkartē iekļaujot ko jaunu. Šis mīnuss ir veselības traucējumi, kas atspoguļojas sabiedrības augstajā mirstības rādītājā sirds un asinsvadu slimību dēļ, jo Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem tas ir trīs reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Tāpat nevar aizmirst arī aptaukošanos, jo kartupeļi ar gaļu ir visai barojoša maltīte, turklāt nereti apēdam par daudz. Protams, šīs problēmas veicina ne tikai vienveidīgs uzturs, bet arī mazkustīgs dzīvesveids un citi faktori, taču uzturs ir viens no problēmas veicinātājiem. Raugoties statistikā, redzams, ka tieši kartupeļu patēriņš Latvijā ir četras reizes augstāks nekā vidēji pasaulē. Tāpēc joki par "kartupeļu nāciju" patiešām nav nepamatoti, un patiešām, spriežot pēc uztura paradumiem, mēs joprojām esam zemnieku tauta. Arī gaļas (īpaši cūkgaļas) patēriņš Latvijā ir visai augsts, kas daļēji skaidrojams ar to, ka Latvijā cūkgaļa ir lēta (regulārās akcijas cūkgaļas produktiem nozīmē, ka tā maksā trīs eiro kilogramā un ir pat divas, trīs reizes lētāka nekā Rietumeiropā, kur tā maksā no sešiem līdz deviņiem eiro kilogramā).
Pasaulē arī novērojams, ka gaļas patēriņš pieaug, tieši kāpjot cilvēku labklājības līmenim, tāpēc tuvākajos gados paredzams, ka gaļas patēriņš Latvijā vēl palielināsies. Starp citu, visaugstākais gaļas patēriņš pasaulē ir ASV, kur ir arī viens no augstākajiem aptaukošanās un infarkta gadījumu rādītājiem.
Lētais un dārgais gals
Pēdējos pāris gados lielākajos Latvijas veikalu plauktos (Rimi, Elvi) var manīt dažādas jaunas preces – tādas, par kurām vecākā paaudze prasa: "Kas tas tāds?" Šādas pārtikas preces ir, piemēram, rīsu piens, čia sēklas, kvinoja, bulgurs, mango un citas. Tomēr vairumā mazo veikalu (Aibe, Top! un citos, kā arī mazajos Maxima veikalos) pārtikas preču piedāvājums ir visai konservatīvs. Iespējams, tas darīts solidarizējoties ar vienveidīgo Latvijas patērētāju gaumi vai vienkārši vietas trūkuma dēļ, taču lielāko veikalu platības daļu aizņem Latvijai raksturīgās preces un dažādi to varianti, piemēram, desmit dažādi marinētu gurķīšu, astoņi auzu pārslu un desmit baltmaizes veidi, turklāt veikalos liela platība ir atvēlēta alkoholam. Papildus tam tajos veikalos, kuros var atrast t. s. dīvainās preces, kas nav nedz kartupelis, burkāns vai cūkgaļa, nedz arī krējums vai govs piens, šīs preces maksā visai dārgi. Tā, piemēram, jau pieminētā kvinoja Rimi veikalos maksā 9,13 eiro kilogramā, čia sēklas – 19,90 eiro kilogramā, savukārt mango – 1,95 eiro gabalā. Vairumā Maxima veikalu šādu produktu nav vispār, bet tajos, kuros ir (pārsvarā trīs X izmēra hipermārketos), cenas ir līdzīgas Rimi piedāvātajām cenām. Līdz ar to, pat ja tikko esam izlasījuši kāda dzīvesstila eksperta blogu par veselīgu un daudzveidīgu uzturu vai redzējuši jaunāko Mārtiņa Sirmā raidījumu par ārvalstu ēdienu kultūru un uzzinājuši to, cik veselīgi ir brokastu auzu pārslu putrai pielikt čia sēklas, pērkot tās Rimi par 20 eiro kilogramā, rodas sajūta, ka putrai klāt liec teju vai zeltu. Īpaši, ja turpat blakus ir kartupeļi par 30 centiem un cūkgaļas karbonāde par trīs eiro kilogramā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 21. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!