Savukārt 2017.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,2%, bet pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 0,3%.
2017.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 26,851 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 7,199 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, būtisks ražošanas apmēru pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18%, tostarp kūdras ieguvē - par 13% un karjeru izstrādē - par 33%.
Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 8%. Tostarp par 4% palielinājās pārtikas produktu ražošana, par 2% auga koksnes un koka izstrādājumu ražošana, bet par 14% - gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugums bija arī citās nozarēs: ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā - par 21%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 14% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 11%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pieauga par 7%, tostarp elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 12% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1%.
Būvniecības produkcijas apmēri palielinājās par 19%. Tostarp par 20% vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 30% vairāk celtas inženierbūves, bet par 10% mazāk celtas dzīvojamās mājas.
Mazumtirdzniecība pagājušajā gadā palielinājās par 4%, tostarp gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība pieauga par 4%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugumu par 7% veicināja kāpums pasažieru pārvadājumos par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 10%, pasta un kurjeru darbībās - par 14 %, kā arī pieaugums kravu pārvadājumos par 2%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumos pērn pieaugums bija par 6%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā kāpums bija par 10%, informācijas pakalpojumos - par 11 %, bet telekomunikāciju pakalpojumos apmēri saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Vienlaikus finanšu un apdrošināšanas nozarē bija samazinājums par 17%, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas, noguldījumu un kredītu procentu samazināšanās, vienlaicīgi pieaugot nozares izdevumiem un cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.
Operācijās ar nekustamo īpašumu apmēri pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē bija pieaugums par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana auga par 13%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude - par 15%, savukārt samazinājums bija citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 7%.
Nozīmīgs pieaugums bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 8 %, ko veicināja 11% palielinājums azartspēļu nozarē un 10% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 6% pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017.gadā pieaudzis par 3%.
Tāpat statistikas pārvaldē informēja, ka 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 5%, sasniedzot lielāko apmēru pēdējo 10 gadu laikā.
Tostarp par 7% auga mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 13% palielinājās mājsaimniecību tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem. Iepriekšējā gada līmenī saglabājās mājsaimniecību izdevumi par pārtikas produktiem un mājokli, kas kā divas lielākās izdevumu grupas veido 38% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 4%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pērn auga par 16%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 16%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 14%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauga par 25%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri 2017.gadā palielinājās par 4%, tostarp preču eksporta - par 5% bet pakalpojumu eksporta - par 3%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieauga par 9%, tostarp par 10% auga preču imports, bet par 6% - pakalpojumu imports. Importēti galvenokārt mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Gan pakalpojumu eksportā, gan importā nozīmīgi bija transporta un tūrisma pakalpojumi.
"Eksports un imports faktiskajās cenās pirmo reizi pārsnieguši 16 miljardus eiro katrs," piebilda statistikas pārvaldē.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, faktiskajās cenās par 8% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo auga par 7%.
JAK