Bažas pieaug
"Šobrīd ir ļoti grūti izteikt prognozes par ekonomikas izaugsmi šogad, jo Covid-19 vīrusa izplatība ir radījusi būtiskus riskus pasaules ekonomikā, un domāju, ka šī gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes gan par Latviju, gan par pasauli kopumā ir novecojušas. Finanšu tirgos ir būtiski pieaugušas bažas par recesiju, un šonedēļ arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD samazināja 2020. gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes no 2,9% uz 2,4%, savukārt negatīvākā scenārija gadījumā OECD sagaida pasaules ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos līdz 1,4%," globālo situāciju ieskicē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc viņa domām, šīm prognozēm piepildoties, pasaulei būtu vājākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada.
"Pēc manām aplēsēm, Covid-19 negatīvā ietekme arī uz Latvijas ekonomiku šogad varētu būt no 0,5% līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču situācija ir ļoti neskaidra. Papildus tam Latvijas ekonomikā izaugsme jau tāpat ir zema," piebilst ekonomists un atgādina, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP pieaugums, rēķinot pret šo periodu 2018. gadā, noslīdēja līdz 1% un īstermiņa ekonomikas rādītāji, piemēram, ostu apgrozījums, mazumtirdzniecība un ekonomikas noskaņojums, par janvāri, kā arī februāri neliecina par būtisku izaugsmes tempu uzlabojumu pat pirms Covid-19 ietekmes. "Tādēļ domāju, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārsniegs 1,5% un varētu būt intervālā no 1–1,5%," prognozi izklāsta Āboliņš.
Izaugsme pakalpojumos
Komentējot dažādu nozaru potenciālo sniegumu, Āboliņš teic, ka labākie rezultāti varētu būt tirdzniecībā, kā arī informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumos. Viņaprāt, šīs nozares kopumā varētu mazāk skart pārrāvumi ražošanas piegādes ķēdēs, kā arī cilvēku uzvedības maiņa, piemēram, samazinot atpūtas braucienu vai izklaides pasākumu apmeklējumu skaitu. Tikmēr gan rūpniecību, gan arī viesnīcu un restorānu biznesu un tūrisma nozari kopumā varētu tiešā veidā skart Covid-19 negatīvā ietekme, lai arī par konkrētiem uzņēmumiem šobrīd vēl ir pāragri runāt. Vērienīgo būvniecības nozari, pēc Citadeles eksperta domām, šogad negatīvi ietekmēs valsts budžetā plānotais investīciju apjoma samazinājums un, iespējams, arī politiskā nestabilitāte Rīgā, tādēļ nozare kopumā būs, kā mēdz sacīt, pa nullēm vai nelielos mīnusos.
Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska piebilst, ka, runājot par ekonomisko izaugsmi veicinošiem un bremzējošiem faktoriem, var akcentēt divus faktoru blokus: ārējā un iekšējā pieprasījuma bremzēšanos, kas ietekmē visas nozares, un dažādu nozaru tā sauktās nacionālās īpatnības. Proti, ar ASV saistītie tarifu kari, Apvienotās Karalistes breksits, koronavīruss un citi ārējie faktori rada bremzējošu ietekmi uz eksportējošajām nozarēm, īpaši uz apstrādes rūpniecību un tranzītu. Bažas par potenciālo produkcijas noietu un pelnītspēju liek investoriem būt piesardzīgiem un atlikt savus ieguldījumu plānus, un no tā visvairāk cieš pasūtījumi būvniekiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
mjā
ktbd