"Ekonomikas izaugsme bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Krievijas sāktais karš Ukrainā, recesijas tuvošanās ASV, kā arī Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus nedienas un Covid-19 pandēmijas ierobežojumi nav pats labākais fons ekonomikas izaugsmei. Turklāt jaunās ģeopolitiskās spriedzes avots ir sarežģītās trīspusējās ASV, Ķīnas un Taivānas attiecības, kuru attīstībai seko visa pasaule. Attiecību saspīlējums varētu negatīvi ietekmēt tehnoloģiski sarežģītākas nozares, jo par upuri var kļūt serveru un mikročipu ražošana pasaulē," norāda Swedbank Latvija ekonomiste Laimdota Komare.
"Apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti ir gaismas un tumsas cīņa," visai tēlaini situāciju raksturo bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un turpina: "Gaismas un tumsas cīņas fronte šobrīd vispār ir ļoti izstiepta. Pat nerunājot par globālajiem procesiem un bruņotu cīņu pret tirāniju, arī Latvijas tautsaimniecībā robežlīnija starp laimes un nelaimes zonām ir ļoti krasa. Daudzu iedzīvotāju grūtības enerģijas cenu kāpuma dēļ būs patiesi dramatiskas. Mazumtirdzniecība – Latvijas lielākā patēriņa nozare – jūnijā ieslīdēja mīnusu zonā. Turpretī eksporta attīstība ir veselīga. Preču eksports šā gada pirmajos piecos mēnešos audzis par 32%, bet pakalpojumu eksports – par 38%. Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk."
Ekonomists uzskata, ka "panikai nav pamata, bet nav pamata arī vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi".