RD radušies iebildumi pret administratora darbu, jo tas vienpersoniski lēmis par atteikšanos no bankas sanācijas plāna un sācis bankrota procedūru bez kreditoru piekrišanas. Tāpat RD pauž aizdomas par bankas mantas un īpašuma izšķērdēšanu.
Ušakovs uzsvēra, ka saskaņā ar likumu lēmumu par sanācijas plānu var pieņemt tikai kreditoru sapulcē, taču RD nav bijusi iespēja piedalīties plāna izvērtēšanā.
"Sanācijas plāns ir cerība, ka banka turpinās strādāt un kreditori kaut daļēji savu naudu varēs atgūt, bet mums netika dota iespēja šos plānus izvērtēt," uzsvēra Ušakovs.
Ušakovs arī norādīja, ka Krājbankas maksātnespējas administrators sev un palīgam janvārī izmaksājis atlīdzību 240 501 lata apmērā, savukārt par februāri 168 926 latu apmērā. Ušakovs skaidroja, ka administratora atlīdzības apmēru nosaka pēc atgūtās mantas vērtību, taču par to nav uzskatāmi augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.
Tā kā kredītu procentu maksājumi ir augļi, kas tiek maksāti par izsniegtajiem kredītiem, tad atgūtie līdzekļi 3,4 miljoni latu apmērā par februāra mēnesi ir nevis atgūtie līdzekļi, bet gan ikmēneša procentu maksājumi. Savukārt administrators prettiesiski ir norādījis šos saņemtos līdzekļus kā atgūtos kredītus un attiecīgi aprēķinājis atlīdzību. Šāda prettiesiska administratora rīcība rada zaudējumus kreditoru kopumam un citām ar likumu aizsargātām personu interesēm, uzskata RD.
Kā ziņots, RD Krājbankā īstermiņa noguldījumā palikuši 10 miljoni latu.
Savukārt maksātnespējas procesa administrators KPMG Baltics kategoriski noraida pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā. KPMG Baltics uzskata, ka visas līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saistītas ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29.martā ir jālemj par MAS Latvijas Krājbanka bankrotu.
"Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm," teikts Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora izplatītajā paziņojumā. KPMG Baltics uzskata, ka visas sūdzības tiesā ir iesniegtas vienīgo ar mērķi - panākt attiecīgajām personām vēlama administratora iecelšanu, lai varētu realizēt savas intereses uz citu kreditoru rēķina.
KPMG Baltics savu darbu veic profesionāli un atbilstoši visām likuma prasībām, lai varētu atgūt līdzekļus, kas pazaudēti iepriekšējās bankas vadības rīcības rezultātā, un norēķinātos ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā. Administrators saskaras ne vien ar kreditoru veiktajām aktivitātēm, bet arī atsevišķiem debitoriem, kuri diemžēl uzskata, ka var ļaunprātīgi nemaksāt kredītus Latvijas Krājbankai.
Sūdzības pēc būtības tiesā tiks skatītas 29.martā, kur arī KPMG Baltic sola detalizēti argumentēt savu pozīciju.