"Lasot, ka vienā dienā paralēli notiek divas Ventbunkera sapulces, kur vienā piedalās 57% akcionāru, otrā 75%; tāpat, sekojot ziņām par, iespējams, nelikumīgām izmaiņām Agrolat Holdingā, izveidojošos situāciju ir grūti saukt citādi kā par tiesisko impotenci.
Lai gan lielākie pārmetumi visa šī nedrošā īpašumtiesību regulējuma sakarā parasti tiek adresēti Uzņēmumu reģistram, problēma ir citur - Uzņēmumu reģistra notāriem nav iespēju tiešsaistē pieslēgties uzticamam un neitrālam reģistram, kas atspoguļotu patieso īpašnieku un akcionāru sastāvu, un noskaidrot, kas dokumentā minētā lēmuma pieņemšanas brīdī ir bijuši īpašnieki. Tas dotu iespēju notāram vai atbilstošajam tiesnesim pārliecināties, vai iesniegtie dokumenti nav viltoti," uzskata I. Aščuks.
Viņš norāda, ka šāds uzticams un neitrāls reģistrs Latvijā attiecībā uz vairumu uzņēmumu (SIA un tām akciju sabiedrībām, kurām ir vārda akcijas) vēl nav izveidots, bet šī problēma nav attiecināma uz biržā iekļautajiem uzņēmumiem, kur jau no 1995. gada ir izveidots drošs un starptautiskiem standartiem atbilstošs akciju uzskaites risinājums. "Biržas uzņēmumiem akcijas glabājas to īpašnieku vērtspapīru kontos bankā, un bez akcionāra tieši izteiktas piekrišanas un apzinātas rīcības tās nav aizskaramas un pieejamas trešajām personām."
Taču I. Aščuks slkaidro, ka attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem situācija ir kritiska- faktiski jebkura persona var uzdoties par īpašnieku un iesniegt Uzņēmumu reģistrā dokumentus par īpašnieku maiņu un jaunu amatpersonu iecelšanu padomē un valdē bez iespējām Uzņēmumu reģistram pārliecināties par to patiesumu.
"Lai gan cīnīties ar dokumentu viltotājiem un citiem krimināli sodāmiem nodarījumiem vienmēr būs grūti, pilnveidojot tiesisko regulējumu, arī Latvijā ir iespējams mazināt gadījumus, kad šādi krimināli sodāmi nodarījumi vispār ir iespējami," situācijas risinājumu rezumē Latvijas Centrālā vērtspapīru depozitārija valdes priekšsēdētājs.
"Zinot, kādas problēmas pastāv ar esošo kārtību, kādā Komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas par uzņēmumu dalībniekiem vai to lēmumiem, uzskatu, ka tiesiskās vides normalizēšanai privāto akciju sabiedrību akcionāru centralizētais reģistrs ir jāveido nevis pēc tāda paša principa kā SIA, KAD centralizēta un uzticama reģistra faktiski nav, bet ar daudz augstāku drošības līmeni, paredzot centralizētu reģistru, kura ietvaros jebkuras akciju sabiedrības akcionārs glabātu savas akcijas vērtspapīru kontā bankā, savukārt uzņēmumu reģistra notāriem tiktu nodrošināta tiešsaistes pieeja aktuālajiem datiem un informācijai par izmaiņām akcionāru sastāvā." Viņaprāt šādi šaubu gadījumā Uzņēmumu reģistra notārs varēs apturēt izmaiņu reģistrāciju pārvaldes institūcijās kaut vai uz pārbaudes laiku, tādējādi novēršot klajus pārkāpumus un krāpšanas gadījumus.
Aščuks arī norāda, ka jautājums par SIA, kurās tradicionāli
ir mazs īpašnieki skaits, būtu nodalāms no diskusijas par akciju sabiedrībām.
Attiecībā uz SIA likums prasa informāciju par īpašniekiem ziņot Uzņēmumu
reģistram, bet akciju sabiedrībām ne. Esot izskanējuši dažādi priekšlikumi,
kā uzlabot SIA dalībnieku ierakstus un, lai ari neviens no tiem nav ne
vienkāršs, ne lēts, par tiem viņaprāt ir jādiskutē tālāk – programmā minimums
varētu būt nodrošināt, ka SIA, atbilstoši brīvprātīgam dalībnieku lēmumam,
būtu iespējas nodot dalībnieku reģistra uzturēšanu neatkarīgam un
profesionālam pakalpojumu sniedzējam, piemēram, kā tas šobrīd ir
iespējams Igaunijā, tādējādi nepieļaujot patvaļīgas darbības no
reideru puses.
"Šis risinājums – tiešsaistē pieejams
centralizēts akcionāru reģistrs ir arī vienīgais loģiskais," norāda Indars Aščuks, "Nevis
rindiņa burtnīcā, bet gan elektronisks ieraksts akcionāra reģistrā
depozitārijā un bankas vērtspapīru kontā, ko Uzņēmumu reģistra
notārs tiešsaistē var redzēt, kalpotu par pierādījumu viņa īpašumtiesībām.
Līdzīga sistēma jau pastāv, uzskaitot naudu bankas kontā. Nevienam
taču nav jāpierāda, ka nauda, ko esam nopelnījuši un kas glabājas
mūsu kontā, pieder mums. Ja arī kāds apgalvotu pretējo, tad viņam,
nevis mums, tas būtu jāpierāda. Tad kādēļ gan šāda sistēma nav
ieviesta attiecībā uz bieži vien vēl vērtīgākajām akciju sabiedrību
akcijām?"
Viņš norāda, ka situācija ar slēgto akciju sabiedrību akcionāru īpašumtiesībām
pašlaik ir ačgārna, jo domstarpību gadījumā likumīgajam īpašniekam,
ja tas vēlas aizstāvēt savas tiesības, tiek uzlikts pienākums pierādīt,
ka viņš, nevis reideris, ir patiesais īpašnieks. Izmaiņas ir nepieciešamas
un risinājums, kurā akcijas tiek uzskaitītas akciju īpašnieka vērtspapīru
kontā, vislabāk strādās akcionāru drošības interesēs. Jautājumu risināšana gan esot atkarīga no politiskās gribas.
(Papildināts ar pēdējām 4 rindkopām)