Raugoties nozaru griezumā, trīs vērtīgākās nozares ir finanšu pakalpojumi (šīs nozares uzņēmumu vērtība gan pēdējā gada laikā nedaudz samazinājusies, un, ņemot vērā izmaiņas nozarē, prognozējams, ka šāda tendence būs vērojama arī nākamā gada topā), transports, tranzīts un loģistika (vērtība kopumā pieaugusi par 12%) un komunālie pakalpojumi, kas ietver lielos elektroenerģijas un siltumapgādes uzņēmumus (pieaugums par 18%). Interesanti, ka, piemēram, IT nozares vērtība ir uz pusi mazāka nekā finanšu pakalpojumiem, kaut arī tai tiek piedēvētas vislielākās izaugsmes iespējas un potenciāls.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot topā aptvertos uzņēmumus, uzsver, ka "augoši, sociāli atbildīgi un sekmīgi strādājoši darba devēji veido valsts saimnieciskās labklājības mugurkaulu. Nozaru vērtīgākie darba devēji ne tikai rada būtisku pienesumu tautsaimniecībai, bet sociālā dialoga ceļā arī veido nozaru kopējo politiku".
Tikai 16 no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir valsts kapitālsabiedrības, un tie ierindojas ļoti dažādās šī saraksta vietās, taču to kopējā vērtība ir 4,5 miljardi eiro jeb teju trešā daļa visa TOP101 vērtības. Jāņem vērā, ka tie visbiežāk nodrošina nepieciešamo infrastruktūru vai pakalpojumus lielākās daļas citu tautsaimniecības nozaru attīstībai – gan citu šī topa ietvaros esošu uzņēmumu, gan arī plašāka komersantu loka vajadzībām.
Tomēr kapitālsabiedrības šajā topā izceļas ar vēl kādu būtisku iezīmi – topa veidotāji līdzās uzņēmumu finansiālajai vērtībai ir noteikuši arī to korporatīvās pārvaldības koeficientu, kurš norāda uz uzņēmuma atklātību, darbības caurspīdīgumu, pārvaldības procedūru sakārtotību un ilgtspēju. 11 no kopumā 15 uzņēmumiem, kuriem šis indekss pārsniedz 90 punktu atzīmi (no 100), ir publiskā kapitāla pilnībā vai daļēji pārvaldīti uzņēmumi. Tas liecina, ka valsts kapitālsabiedrības var rādīt piemēru daudziem privātā sektora uzņēmumiem.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, kura pirms diviem gadiem veica uzņēmumu atklātības pētījumu, kas uzrādīja līdzīgu tendenci, norāda: "Valstij un tās kapitālsabiedrībām jārāda priekšzīme privātajiem uzņēmumiem gan atbildības, gan pārvaldības ziņā un jāizmanto katra iespēja šos procesus uzlabot. Virkne valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību jau šobrīd demonstrē atklātību attiecībā pret darbiniekiem, klientiem un sabiedrību, un tās ierindojas Latvijas atbildīgāko un drosmīgāko uzņēmumu vidū. Piemēram, VAS Latvijas dzelzceļš un tā meitas uzņēmumi pēdējos gados turpinājuši uzlabot savu risku un procesu vadību, tai skaitā, atklātību un komunikāciju ne tikai par saviem finanšu plāniem un sasniegumiem, bet arī darba vidi, tirgus attiecībām un vides aizsardzību. Šādiem piemēriem būtu nepieciešams sekot arī citiem – īpaši jau pašvaldību kapitālsabiedrībām."
TOP101 augstu novērtēta ir gan elektroenerģijas un siltumapgādes uzņēmumu pārvaldība, gan transporta, tranzīta un loģistikas nozares kapitālsabiedrību pārvaldība. To vidū ir gan pirmajā pieciniekā esošie AS Latvenergo un Latvijas dzelzceļš, gan avio nozares un autoceļu satiksmes uzņēmumi.
Kopējā to uzņēmumu vērtība, kuru pārvaldības koeficients ir vairāk nekā 90 punkti, ir 6 miljardi eiro jeb 35% no kopējās topā iekļauto uzņēmumu vērtības. Citiem vārdiem – lai arī dažādās topa vietās esoši, 15 labi pārvaldīti uzņēmumi veido vairāk nekā trešo daļu no Latvijas vērtīgāko uzņēmumu finansiālās vērtības.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Latvijā Andris Grafs vērš uzmanību, ka 2018. gada TOP101 iekļuvuši 16 valstij piederošie uzņēmumi, un to korporatīvās pārvaldības novērtējums (vidēji 82,4 punkti no 100), salīdzinot ar privātā kapitāla uzņēmumiem (vidēji 39,9 punkti no 100), ir ievērojami augstāks. "Valstij piederošo uzņēmumu augsto novērtējumu var skaidrot ar OECD ietekmē veiktajām izmaiņām Latvijas likumos, nostiprinot pienākumu būt caurskatāmiem un publiskot informāciju par uzņēmuma struktūru, mērķiem, finanšu rezultātiem, amatpersonām u.c. TOP101 korporatīvās pārvaldības komponente ietekmē uzņēmuma biznesa vērtību 20% robežās. Tas ir skaidrs signāls, ka, sakārtojot uzņēmuma pārvaldību un uzņēmumiem kļūstot caurspīdīgiem, to biznesa vērtība ir lielāka," norāda Grafs.
Paši uzņēmumi, kuri ieguvuši tik augstu vērtējumu, uzsver, ka sakārtoti pārvaldības procesi ļauj gan plānot uzņēmuma darbību ilgtermiņā, gan uzlabot darbības efektivitāti vidējā termiņā, nodrošināt sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī – veidot savstarpēji atklātu un uz uzticēšanos balstītu saziņu ar partneriem, kredītiestādēm un dažādiem interešu pārstāvjiem. Latvijas dzelzceļa viceprezidents Aivars Strakšas uzsver: "LDz ļoti daudz strādā pie savas pārvaldības uzlabošanas. Savā veidā to sekmējis sabiedrības viedoklis par to, ka valsts kapitālsabiedrības tiek slikti pārvaldītas, taču galvenais ir rezultāts – valsts sektors pārvaldības ziņā apsteidz lielu daļu no privātā sektora."