Tīmekļsemināru galvenā atšķirība no internetā pārraidītas lekcijas ir interaktivitātes iespēja, tas nozīmē, ka to dalībniekiem ir iespēja ne tikai virtuāli noskatīties un noklausīties prezentāciju, bet arī uzdot lektoram jautājumu un ar viņu diskutēt.
Publicitātes iespējas
Dienas aptaujātie uzņēmumi un konferenču organizētāji atzīst, ka tīmekļsemināri visefektīvāk darbojas tieši uzņēmuma iekšienē, ja ir vairākas filiāles, to vidū arī ārvalstu filiāles, kā arī komunikācijā ar klientiem un investoriem. Tieši tādēļ tīmekļseminārus aktīvi izmanto biržā kotēti uzņēmumi, lai tajos ar finanšu pārskatu iepazīstinātu gan esošos, gan arī potenciālos akcionārus, kā arī finanšu analītiķus.
Biržas Nasdaq Riga korporatīvās komunikācijas vadītāja Dace Bulte stāsta, ka biržas uzņēmumi tīmekļseminārus izmanto gadījumos, par kuriem ir vēlme un nepieciešamība informēt plašāku investoru loku, piemēram, pēc ceturkšņa vai gada pārskatu publicēšanas, sākot uzņēmuma attīstībai svarīgus projektus, pēc akcionāru sapulcēm un citos gadījumos. «Palielinoties multimediju ietekmei, arvien pieaugoša nozīme ir uzņēmumu spējai rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm komunikāciju kanālu izvēlē un to aktīvā izmantošanā. Birža Nasdaq Riga nodrošina tīmekļsemināru infrastruktūru – internetā bāzētu virtuālu tikšanos starp uzņēmuma vadītājiem un investoriem ar iespēju uzdot jautājumus uzņēmuma vadībai. Tas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā pilnveidot ikviena biržā iekļauta uzņēmuma komunikāciju, veidojot uzņēmuma reputāciju ilgtermiņā un nodrošinot papildu publicitāti. Mēs to saucam par publicitātes iespēju ar pievienoto vērtību, jo tas ļauj uzņēmumam veidot nepastarpinātas un saturiski kvalitatīvas attiecības ar esošajiem un potenciālajiem investoriem, finanšu analītiķiem, kā arī citiem tirgus dalībniekiem un medijiem," skaidro Bulte.
Lūgta minēt tīmekļsemināru priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālu tikšanos konferencē klātienē, Bulte kā vienu no galvenajiem faktoriem min to, ka dalībnieki nav ierobežoti laika un telpas izvēlē, jo tīmekļseminārus var noskatīties internetā sev ērtā laikā. Tiesa, skatoties tīmekļsemināru pēc tiešraides, nav komunikācijas iespēju un, piemēram, nevar uzdot sev interesējošu jautājumu. Jāpiemin, ka pērn birža palīdzējusi noorganizēt 29 tīmekļseminārus kopumā Baltijā un 15 – tieši Latvijā. Kopumā tajos piedalījušies vairāki simti dalībnieku. Tīmekļsemināru ieraksti ir pieejami biržas mājaslapā tālākai izmantošanai.
Informē par finansēm
Viens no biržā kotētiem uzņēmumiem, kurš jau kopš 2013. gada ik ceturksni rīko tīmekļseminārus akcionāriem un finanšu analītiķiem, ir medikamentu ražotājs Olainfarm. Tā valdes loceklis Salvis Lapiņš stāsta, ka tīmekļseminārs ir efektīvs instruments, kā uzņēmumam informēt par finanšu pārskatu. Turklāt, kā liecina statistika, vidēji tiešraidē tīmekļsemināru skatās ap 30 interesentu, bet pēc tam www.youtube.com to noskatās ap 400 lietotāju.
"Ja man būtu klātienē jāapbraukā visi esošie un potenciālie akcionāri, lai iepazīstinātu ar katra ceturkšņa finanšu datiem, tas būtu ļoti laikietilpīgi un dārgi. Tikpat sarežģīti būtu visus šos cilvēkus no dažādām valstīm saaicināt vienuviet klātienē. Turklāt vietnē www.youtube.com mūsu tīmekļsemināru, iespējams, noskatās arī tie ārvalstu finanšu analītiķi, kuru interese un motivācija nav tik liela, lai speciāli brauktu uz Latviju mūsu uzņēmuma pārstāvjus klausīties klātienē," skaidro Lapiņš. Viņš arī min, ka parasti tīmekļseminārs ilgst vienu stundu, turklāt pirmās 20 minūtes ir aktuālais finanšu apskats, pēc tam 20 minūtes tiek veltītas kādas tēmas padziļinātai analīzei un pēdējā daļa ir jautājumi un atbildes. Šādus pasākumus rīko arī citi biržā kotēti uzņēmumi, piemēram, Latvenergo un Hansa Matrix.
S. Lapiņš gan arī pauž pārliecību, ka tīmekļsemināri, kas galvenokārt domāti konkrētas informācijas nodošanai lielam skaitam cilvēku, nevar aizstāt tradicionālās nozares konferences, jo tīmekļsemināros nav iespējama tā dēvētā tīklošanās, kontaktu dibināšana un vizītkaršu apmaiņa kafijas pauzēs un kopīgās ēdienreizēs. Olainfarm pārstāvis uzsver, ka tradicionālo konferenču lielākā pievienotā vērtība, kurai vismaz pagaidām nav aizstājēja, ir tieši neformālās sarunas un sadarbības kontaktu veidošana.
Tam piekrīt arī sabiedrisko attiecību biroja Lejiņa & Šleiers partnere Dagnija Lejiņa, kura pauž, ka tīmekļsemināri un klātienes konferences attīstīsies un pastāvēs paralēli, vienai darba formai papildinot otru, nevis savstarpēji konkurējot. "Tīmekļsemināri ir ļoti piemērota forma darba konferencēm uzņēmuma iekšienē, kad kāds jautājums jāpārrunā, piemēram, visu filiāļu, no kurām vairākas ir ārvalstīs, vadītājiem. Tad virtuālais formāts ļauj ievērojami taupīt resursus. Taču tas nederēs lieliem starptautiskiem pasākumiem, kuros svarīga ir neformālā daļa, kontaktu iegūšana, pieredzes apmaiņa. Turklāt, ja konference norit visu dienu, visu šo laiku nav vienkārši atrasties pie datora un nemitīgi koncentrēt uzmanību," savu redzējumu klāsta Lejiņa. Viņa arī uzsver, ka klātienes konferencēs atšķirībā no tīmekļsemināriem uzņēmumi aizvien lielāku uzsvaru liek arī uz izklaidi, vēlas netradicionālas norises vietas un interesantu vakara programmu, jo šādos pasākumos iespējams veidot biznesam noderīgus kontaktus.
Interese par ierakstu
Viens no uzņēmumiem, kurš tehniski nodrošina tīmekļsemināru norisi saviem klientiem, ir Expotech. Uzņēmuma klientu servisa vadītājs Artis Laganovskis stāsta, ka Expotech klienti tīmekļseminārus izvēlas gadījumos, kad par kādu jautājumu, kuru var izklāstīt, piemēram, stundas laikā, jāinformē maksimāli plašs klientu loks, to vidū ārvalstīs esoši cilvēki, kuri nevēlas ceļot uz ārzemēm tik īsa laika dēļ. Arī Laganovskis, tāpat kā Lapiņš, teic, ka rīkotajiem tīmekļsemināriem vairāk nekā puse skatījumu ir ierakstā, tas nozīmē, ka cilvēki dod priekšroku informācijas ieguvei sev ērtā laikā. Tajā pašā laikā Laganovskis atzīst, ka Latvijas uzņēmumi, izņemot biržā kotētos, samērā maz izmanto tīmekļseminārus. Viņš secinājis, ka parasti to dara ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumi, kas atrodas Latvijā, vai filiāles. Expotech pārstāvis stāsta, ka tehnoloģiski nodrošināt tīmekļsemināra norisi nav nedz sarežģīti, nedz dārgi. Lielākās problēmas ir ar audiovizuālo kvalitāti, kuru mēdz ietekmēt interneta tīkla kvalitāte. Tieši tāpēc daudzi uzņēmumi izmanto telefonu kā audiosignālu, rīkojot tā sauktās iezvankonferences.
Jāteic, ka, ierakstot "vebinārs" Google meklētājā, var redzēt, ka šo virtuālo platformu labprāt izmanto ne tikai uzņēmumi, lai informētu savus klientus, – to kā mārketinga rīku un savas atpazīstamības vairotāju piedāvā visdažādāko jomu pārstāvji, kas gatavi tīmekļsemināros jeb vebināros sniegt dažādus dzīvesstila padomus. Savs tīmekļsemināru jeb vebināru cikls ir arī organizācijai ar nosaukumu Šivas centrs.