Pirmo vakaru Spānijas galvaspilsētā, uz kuru Helēna Heinrihsone jau gadus desmit ceļo kopā ar dzīvesbiedru – mākslinieku Ivaru Heinrihsonu –, kolēģiem un draugiem, viņa ikreiz pavada flīzēm izrotātajā krodziņā Vulkano pie Annas laukuma. "Ieelpojot Madrides gaisu, aiz laimes mēs lēkājam un apkampjamies," sajūtas raksturo māksliniece. Madrides vecākajā heresa bārā gan nedrīkst fotografēt un dzērienus drošāk pasūtīt spāniski. "Neticami, bet šoziem tur satikām puisi, kurš pabijis Kolkā! Madridē satiekas visa pasaule," saka H. Heinrihsone.
Viesmīļi un taksisti šeit ir neuzmācīgi un pieklājīgi. Lielākais krāmu tirgus Eiropā El Rastro noris svētdienās. "Tas ir kā dzīvs pretimnākošs organisms – mēbeles, lustras, spoguļi, krucifiksi... Bet sadzīviskie iespaidi atkāpjas, līdz nonāc Prado muzejā un aizmirsti laicīgo pasauli. Prado ir bagātākā mākslas krātuve Eiropā un pasaulē. Tajā atrodami mākslas vēstures atslēgas darbi, bet regulāri arī tiek rīkotas izstādes, kur prasmīgi apvienoti vecmeistari un modernā klasika īpašā skatījumā. Pie mums tā nenotiek. Prado ir lielas izstādes, kur muzejs apgroza savus fondus un parāda tos citā gaismā, līdz ar to rodas cita interese par jau pierastiem autoriem," atzīst gleznotāja.
Madridē beidzot ir atgriezusies Pablo Pikaso glezna Gernika. Tās mājvieta tagad ir Reinas Sofijas muzejs. Tikpat lielisks ir Thyssen-Bornemisza muzejs ar savu pastāvīgo kolekciju un interesantām starptautiskām izstādēm. Februāris ir mākslas mesu laiks, galvenā mesa Arco ir viena no nozīmīgākajām Eiropā. "Bet starp izstāžu apmeklējumiem var pagūt veikalos izbaudīt pēdējās rebahas jeb izpārdošanas – tas ir nocenoto preču laiks. Madride tiešām ir modes pilsēta, te ir gan augstas klases modes nami, gan nelieli privāti veikali ar izteiktiem modes mākslinieku darbiem. Vilinoši," izjūtas raksturo H. Heinrihsone.
Apbrīnas vērta ir Madrides arhitektūra. "Absolūti neiegrožota fantāzija! Milzu nami, pārmērīgi rotāti, noslēdzas ar veselu "pilsētiņu" uz jumta. Madrides centra galvenā artērija Gran Via ir kā teātra izrāde. Acs nevar pierast pie tādas pārbagātības," iespaidus vērtē māksliniece. Madridi viņa ir iemīlējusi, šķirties ikreiz esot grūti. "Tā ir gandrīz vienīgā vieta, no kuras vilcināmies atgriezties mājās. Katrreiz, kad pēc atgriešanās no Madrides atslēdzam mūsu noplukušās mājas parādes durvis, es iekliedzos: "Cik netīrs!" Kontrasts ir milzīgs. Ar nu jau ilgi Spānijā dzīvojošo kino cilvēku Augustu Sukutu esam pārrunājuši arī nacionālās īpatnības. Latviskai mentalitātei ir nedaudz grūti izturēt itāļu emociju lavīnu, franču pārlieko pārākuma pozicionēšanu, bet spāņu pašcieņa un zināmā atturība ir mums ļoti saistoša," uzsver H. Heinrihsone.
Futbola kluba Liepāja/Mogo prezidents Māris Verpakovskis savulaik spēlējis Spānijas augstākās līgas vienībā Getafe un Madridē nodzīvojis pusgadu. "Madride man asociējas ar flamenko. Atmiņā spilgti palikuši spāņu deju klubi, viņu kultūra un dejas māksla ir aizraujoša. Tiesa, pats neesmu starp labākajiem dejotājiem, bet flamenko ir jāredz! Arī slavenais krāmu tirdziņš ir ļoti interesents. Man ļoti garšo labs spāņu hamons, un Madridē ir labs piedāvājums. Bet, ja grib izbaudīt īsti spāniskas izjūtas, ieteiktu aiziet uz koridu – ja ar nerviem viss kārtībā, tā ir interesanta pieredze," iesaka Māris Verpakovskis.
Barselona viņam tomēr ir mīļāka – vairāk simpatizē gan futbola ziņā, gan kā pilsēta. "Madridē es noteikti ieteiktu apmeklēt parkus – ļoti iespaidīgs ir galvenais Retiro parks ar botānisko dārzu. Tomēr man kā liepājniekam grūti dzīvojas pilsētās, kur nav pieejas jūrai vai okeānam. Es varu dzīvot Rīgā, Kijevā vai Madridē, bet sirdī esmu un palikšu liepājnieks," saka M. Verpakovskis.
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.