Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Ieva Štāle

Esam latvieši. Mūsu kultūras daļa mums ir svarīga(26)

"Ārējā pieredze ir vajadzīga, padzīvojot citur, arī rodas jaunas idejas," saka Līga Rušiņa, adīšanas veikala un zīmola Craft minde īpašniece. Tikai septembrī viņa ar ģimeni atgriezās Latvijā no Anglijas, kur dzīvoja piecus gadus. Veikals Rīgā, Hospitāļu ielā ir atvērts un Līgai jau šeit ir savs klientu loks. "Tas ir mans lolojums. Strādājot septiņas dienas nedēļā un divpadsmit stundas dienā, to var arī tik ātri paveikt," saka Līga.

Vides aizsardzība jāizvirza par globāla mēroga prioritāti(9)

Oktobra beigās Baltijas valstu par vidi atbildīgie ministri parakstīja kopīgo Klimata deklarāciju, tā apliecinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz ilgtermiņa klimatneitralitāti – respektīvi, to, ka saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Septembrī Ņujorkā ASV notikušajā Klimata rīcības samitā valstis apņēmās palielināt ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Nolīgumā definēta virkne apņemšanos, tajā skaitā noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Lai strādātu uz kuģa, personībai jābūt harmonijā ar jūru(1)

Šogad kompānija Tallink Grupp svin 30 gadu jubileju. Tās uzņēmums Tallink Latvija pie mums darbojas 13 gadu, nodrošinot regulārus pasažieru, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumus starp Rīgu un Stokholmu. Te jāpiebilst, ka Zviedrijā, Somijā un Igaunijā kruīza ceļojumi ar kuģi jau gadu desmitiem ir sena biznesa izbraukumu un ģimenes brīvdienu tradīcija, kas līdz ar Tallink ienākšanu attīstījusies arī Latvijā.

Starp klimatu un ekonomiku liekama vienādības zīme(26)

Klimata pārmaiņu problēma pašlaik ir aktualizēta visas pasaules līmenī, un ir skaidrs, ka arī Latvijas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem, rodot iespējas un veidus, kā mudināt sabiedrību rūpēties par vidi un domāt ilgtspējīgi.

Viena no labākajām izvēlēm bijusi atgriezties(35)

Līvānos ir kāda jauka, allaž cilvēku piepildīta atpūtas vieta, kur var ieturēt maltīti, – kafejnīca 5. elements. Tur arī norunājam tikšanos ar Agnesi Čakšu. Tiesa, pusdienlaikā šai kafejnīcā atrast brīvu vietu pie galdiņiem pagrūti, bet mēs iekārtojamies āra terasē. Oktobra sākumā laikapstākļi vēl ļauj izmantot šādu privilēģiju. Agnese līdzi paņēmusi savus pirmos no māla tapušos darbus, šie trauki izņemti no cepļa Āraišu pilī. Jaunā sieviete ar ģimeni pirms pusotra gada atgriezusies no Lielbritānijas – iekārtojušies Līvānu novadā, kur iegādājušies mājokli, izveidojuši savu saimniecību un, audzinot mazo meitiņu Dainu, Agnese atradusi savu radošo ceļu – viņa grib izkopt podniecības prasmes profesionālā līmenī.

Pieaugšanas un pasaules izpētes laiks(1)

"Jāmācās, sevi jāpilnveido ir visu mūžu," uzskata Madara Medne. Uz ārzemēm jaunā sieviete studēt un gūt dzīves pieredzi devusies vairākkārt. Katrreiz ar domu par atgriešanos. Atgriežoties, Madara strādāja reklāmas un kultūras jomā, viņa ir grafikas dizainere. Taču darba meklējumu ceļš bijis samērā ērkšķains, līdz pamazām Madara atklājusi nišu, kurā var darboties bez stresa, ar gandarījumu. Viņa izveidojusi zīmolu MAAN Designs - sniedz modernās kaligrāfijas pakalpojumus un šīs skaistā rokraksta prasmes māca arī bērniem un pieaugušajiem Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī. Madara pēc pasūtījuma raksta ielūgumus, galda kartes un dažādus lielformāta tekstus uz dažādām virsmām. "Es nekad nebraucu no Latvijas prom ar domu palikt svešumā vai ar domām par slikto Latviju. Man gribējās pasauli izpētīt, gūt iedvesmu," apliecina Madara.

Lai nezaudētu kvalitāti, paliks pie tradīcijām(9)

Vidējās paaudzes cilvēki droši vien atcerēsies savus bērnības laikus tālajos padomju gados, kad viens no našķiem bija konfektēm Gotiņa līdzīgas masas pagatavošana mājas apstākļos: metāla bundžiņu ar kondensēto pienu ievietoja verdošā ūdenī un vārīja, vārīja, līdz varēja ēst lielām karotēm... Par šīm savām bērnības atmiņām tagad pasmaida arī SIA Saldus Pārtikas kombināts īpašnieks un attīstības direktors Guntis Urlovskis.

Izdzīvošanas instrumenti mežmalu putnam

"Latvija mazo ērgļu aizsardzībā ir nozīmīgākā valsts pasaulē. Pie mums ligzdo aptuveni puse no visiem Eiropas Savienībā sastopamajiem mazajiem ērgļiem un aptuveni piektā daļa no pasaules populācijas. Esam starptautiskā mērogā atbildīgi par šīs sugas aizsardzību," saka Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis, LIFE+ projekta Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze.

Globālo spēlētāju ienākšana ir atzinība Rīgai(3)

Šoruden Rīgā tika atklāta zīmola Hilton pirmā viesnīca Latvijā, un tās izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro. Jauno viesnīcu Vecrīgā pārvalda pirms četriem gadiem Lietuvā dibinātais viesnīcu pārvaldības uzņēmums Apex Alliance Hotel Management, kas sola Rīgai piesaistīt arī citas jaunas starptautiskas viesnīcu ķēdes.

Ekskursija un emigrācija nav viens un tas pats(5)

"Pasaule mainās un mainās tendences pasaulē. Daugavpils gan atpaliek, attīstības ziņā vienā solī ar laiku vēl neejam. Toties tāpēc attīstībai ir vairāk perspektīvu. Kad no Anglijas atgriežos Daugavpilī, ir acīmredzams, cik daudz šeit ir iespēju. Ļoti daudz," ir pārliecināts Igors Lipskis, matu dizaina studijas Beauty Mafia un foto studijas Photo Art Studio īpašnieks Daugavpilī. Pēc vairāk nekā desmit Lielbritānijā pavadītiem gadiem Igors ir atgriezies dzimtajā pilsētā.

Dabu var sargāt ar saukļiem, likumiem un darbu!

Ja kādā drēgnā rudens brīvdienā, atrodoties siltā mājā, teiksim, pie kamīna ar aizvadītajā vasarā dabiskā pļavā ievāktu aromātisku zāļu tēju, gadās iegrimt apcerīgā vai paškritiskā noskaņojumā un uzdot sev jautājumu: "Ko es varu izdarīt labu dabai?", atbilde būtībā slēpjas vien spējā saņemties, uzvilkt gumijas zābakus un iziet laukā no komforta zonas. Vienatnē, kopā ar domubiedriem vai ģimeni, vai iesaistot darba kolektīvu – tas jau ir organizatorisks jautājums, ja esat gatavs iesaistīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pasaules Dabas fonda (PDF) iniciatīvā Daru labu dabai. Tā ir iespēja piedalīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, tai skaitā nacionālo parku, sakopšanas, uzturēšanas un atjaunošanas talkās faktiski jebkurā gadalaikā un arīdzan jebkādos laikapstākļos.

Reizēm pietiek ar vienu smaidu

"Ja gribi būt laimīgs, vispirms jābūt priecīgam," uzskata Pāvels Romislovs, kurš aizvadītajā vasarā nosvinējis savu 75. jubileju. Viņš ir rīdzinieks, kuram ikdiena paiet tik spraigā tempā, ka par pensijas vecumu runāt ar senioru šķiet teju nevietā. Pāvels aktīvi ceļo, brauc ar velosipēdu, nūjo, piedalās nūjotāju sacensībās 10 kilometru distancēs. Ziemā slēpo.

Uzņēmējiem vienoti jāstrādā tūrisma plūsmas ķēdē(1)

Ja savai savrupmājai esat iecerējuši likt niedru jumtu, vēlamo "fasonu" varat doties noskatīt uz Dagdas novada Andrupeni – māju Baltceriņi saimnieks un uzņēmējs Elmārs Auziņš ir šī amata pratējs. Bet, ja paudīsiet ieinteresētību, viņš var kļūt arī par aizraujošas ekskursijas vadītāju koka apdares priekšmetu pasaulē un pat pielikt pie darba, lai jūs izgrebtu paši savas koka karotes. Iebraucot Andrupenē no Aglonas puses, Baltceriņu niedru jumts ir pirmais, ko ieraudzīsiet.

Senā Latgales muiža pārtop par dabas tūrisma objektu

Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, ir kāda pārvērtības piedzīvojusi kultūrvēsturiska vieta – 2010. gadā ar Dagdas novada pašvaldības atbalstu te sākts atjaunot XIX gadsimtā celto Jaundomes muižu (jāiebilst, ka senāk Jaundomi saukuši par Novomisļu un arī tagad vietējie iedzīvotāji lieto šo nosaukumu). 2013. gadā, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Rēzeknes Augstskolu, te izveidots arī Vides izglītības centrs. Tiesa, darāmā vēl daudz, taču senās muižas komplekss, kura centrālā ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, atdzimst un tam ir perspektīva tapt par ievērojamu tūrisma objektu.

Kā tur ir, tajā Londonā, par kuru visi runā?(36)

Ar Maiju Hartmani norunāju tikties kādas augusta darbadienas pievakarē Rēzeknes novada Lūznavā. Telefonsarunā gan Maija lūdz, lai viņu mazliet uzgaidām – jāaizbrauc meitiņu izņemt no bērnudārza. Tas netālu, Maltas pagastā. Tikmēr mēs ar fotogrāfu apskatām krāšņo Lūznavas muižu, kurā tobrīd gatavojas četru dienu džeza festivālam. Iedvesmojoši! Un tur jau Maija nāk – ar divgadīgo Emīliju pie rokas. Dodamies uz jaunās ģimenes dzīvokli – Maijas vīrs Kristaps vēl ir darbā, un saimniece atvainojas, ka dzīvoklis pilns ar neizpakotām mantām. Uz Lūznavu viņi pārcēlušies nupat, augustā, – no Maltas pagasta. Bet no Anglijas uz Latviju viņi atgriezās pērn – no Pīterboro.

Dziedu katru rītu, braucot ar riteni(47)

Ar Ingu Sokolovu tiekamies Talsu kafejnīcā Ie-pauzē. Tās dienas lietavu pirmais cēliens jau aizpūsts, uzspīd rudenīga saule un aromātiska pēcpusdienas kafija ir tieši laikā, lai Inga pēc uzņēmējdarbības lekcijām apsēstos nesteidzīgai sarunai. Izrādās, ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu. Katru dienu mērojami aptuveni 30 kilometri turp un atpakaļ līdz dzīvesvietai Stendē. Bet viņa priecājas – tik ļoti priecājas par mūždien mainīgajām gleznām debesīs, uz lauka novērotiem putniem, par iespēju dziļi ieelpot Latvijas lauku spirdzīgo gaisu! Par lietām ko mēs, te, Latvijā, gadiem dzīvojušie, varbūt par nepamanām. Pēc 15 Apvienotajā Karalistē pavadītiem gadiem šogad aprīlī viņa ir atgriezusies Latvijā. Uz palikšanu. "Uz Londonu, uz Lielbritāniju – vairs nekad!" apliecina Inga Sokolova.

Uz Ziemeļkurzemi dodas skatīt pirmatnējo skaistumu(1)

"Briežu te ir vairāk nekā cilvēku," sagaidot Ances pagasta Krastiņos, saka tūrisma uzņēmuma Daba laba saimnieks Reinis Pižiks. Par briežiem – tā, visticamāk, ir patiesība, jo atrodamies vietā, kur apdzīvotība uz vienu kvadrātkilometru ir vismazākā Latvijā. Visapkārt ir plaši meži ar lielu savvaļas dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm, meža ezeriem. Blakus atrodas dabas liegums Ances purvi un meži, un Daba laba šai apkārtnē piedāvā visplašākās atpūtas iespējas tiem, kuri grib aizmukt no civilizācijas, – laivošanu, loka šaušanu, foto medības, safari izbraucienus pa t. s. tanku ceļiem, briežu ragu meklēšanas pārgājienus un eksotisku kafejnīcu meža vidū.

Tekstilindustrija atstāj nozīmīgas pēdas ekosistēmā

Lineārās ekonomikas modelis – iegūstam resursus, saražojam produktus, tos lietojam noteiktu laika periodu un tad izmetam – vairs nav efektīvs, jo izsmeļ dabas resursus, patērē lielu daudzumu enerģijas un rada daudz atkritumu. Tas nevar būt ilgtspējīgs. Aprites ekonomika piedāvā alternatīvu – izlietoto produktu nevis izmest, bet pagarināt tā dzīves ciklu, pēc iespējas saglabājot visas vērtīgās īpašības: pārstrādājot, atjaunojot un izmantojot kā izejvielu jaunu produktu ražošanā. Šāda pieeja turklāt rada jaunas darbvietas un ir ekonomiski izdevīgāka.

Par āboliem, trim kundzēm pēc baznīcas un vilkmi uz mājām(5)

Darbdienas vakarā Rēzeknē šopavasar atvērtā kafejnīca Fresh terase ir ļaužu pilna. Daudzstāvu dzīvojamo māju un lielveikalu ieskauta, tā omulīgi kontrastē ar savu atmosfēru un dārza vidi – vien jāuzmanās no augustā krītošajiem āboliem. Kad ienāk Igors Nikitins, šīs kafejnīcas saimnieks, viens no apmeklētājiem sauc: "Igor, klau, manai sievai ābols iekrita tieši vīna glāzē!" Bet te neviens uz āboliem neļaunojas – galu galā, ja nu izdodas kā seram Īzakam Ņūtonam krītoša ābola iespaidā nonākt pie kāda atklājuma?! Kā zināms, ābols palīdzēja zinātniekam izstrādāt vispasaules gravitācijas teoriju. Gravitācijas spēks satur kopā mūsu pasauli un gādā par to, lai mēs paliktu uz Zemes. Un dažkārt šī vilkme netiešā nozīmē attiecas arī uz dzimtajām vietām. Pavadījis Apvienotajā Karalistē ilgus gadus, Igors Nikitins ir atgriezies atpakaļ Rēzeknē.

Zilo ezeru zemē gandarīti par vidi un tīriem ūdeņiem

Ir daudz veidu, kā saudzēt resursus un kā vidi, kurā dzīvojam, padarīt tīrāku. Lai arī šķiet, ka mūsu katra individuāli mežā atstāto atkritumu daudzums Zemes "pašsajūtu" globāli nemainīs, tomēr tas ir arī veids, kā paust savu attieksmi pret planētas nākotni, kurā turpinās dzīvot mūsu bērni un mazbērni.

Ar niedru pludiņu ezerā, kad makšķerēšana ir process

Polimēri ir viens no jaunākajiem cilvēces radītajiem izejmateriāliem, bez kuriem mūsdienu pasaule šķietami vispār nav iedomājama. Taču plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo zemi un ūdeņus. Tiek lēsts, ka zemi klāj aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas, no kurām lielākā daļa bioloģiski nesadalās un saskaņā ar jaunākajiem pētījumu datiem aprēķināts, ka 2050. gadā okeāni svara ziņā saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Cilvēcei ir jāmeklē risinājumi, kā samazināt piesārņojumu. Var teikt, ka Jānis Kupra zināmā mērā to ir atradis Rāznas ezera niedrēs – no niedrēm un arī no uz zemes atrastām kormorānu spalvām viņš izgatavo makšķerēšanas pludiņus. Pieredzējušais makšķernieks uzskata, ka daudzus mākslīgi radītus izstrādājumus iespējams aizstāt ar dabā atrodamiem izejmateriāliem, tikai jābūt vērīgākiem.

Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski(20)

Šovasar Vidzemē norisinājās vairākas vasaras nometnes Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm. Šos jaunos cilvēkus vienmēr vienos Latvija un latviešu valoda, lai kurā pasaules malā viņi dzīvotu. Trīsdesmit bērni vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem astoņu dienu nometnē ar tematisko nosaukumu Rotā saule, rotā bite jūlijā uzturējās Gulbenes novada Rankas pagastā.

Meklējot savu laimīgo zemi(9)

Pēc 13 Apvienotajā Karalistē nodzīvotiem gadiem Jānis Grīnbergs ar ģimeni – sievu Evu Veldzi un puiku Danu Robertu – atgriezušies savā dzimtajā pusē pie Talsiem. Divas Grīnbergu apburošās čivavas šķirnes suņu meitenes Lulū un Lilī pat ir dubultas emigrantes un reemigrantes – pirms trim gadiem, Grīnbergu iegādātas, ceļojušas no Krievijas uz Latviju, tad uz Angliju, bet pērn kopā ar ģimeni ieradušās Latvijā.

Rudenī nekad neskumstu

"Mans iedvesmas avots ir dabas procesu vērošana. Patīk vērot, kā mainās gadalaiki. Vērot stihijas – kā pērkons ārdās, kā vējš plosa, kā lietus gāž. Rudenī es nekad neskumstu, jo zinu – koki it kā mirst, un, lai arī šķiet, ka viss ir pagalam, tie pavasarī plauks atkal. Man patīk vērot, kā saule lec. Tā cilvēks piesaistās tuvāk dabai, un daba arī atsaucas – cilvēks uzņem smalkākas enerģijas un drošāk, priecīgāk šai pasaulē jūtas. Enerģijas ir vairāk, un interešu ir vairāk," saka koka karošu meistars Viesturs Kļaviņš.

Baltijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir visai kvalitatīvas(2)

Smiltsērkšķi ir unikāla, ļoti plaši izmantojama kultūra. Tās dzimtene ir Himalajos, Tibetā, Mongolijā un Altaja apvidū. Latvijā pirmie smiltsērkšķi ievesti pagājušā gadsimta 70. gados, bet tieši pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu stādījumu platības strauji augušas. Ražotāju kļūst vairāk, un katram ir jāatrod sava niša.

Idejas dzīvotspējai vissvarīgākā ir motivācija

"Lai biznesa ideja kļūtu dzīvotspējīga, vissvarīgākā ir motivācija – kāpēc jaunais uzņēmējs to grib darīt? Ja nav motivācijas, labāk sevi nemocīt un neko nesākt, jo tad var sanākt darīt to, kas pašam nemaz nepatīk vai īsti nesanāk," uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis. Viņš piebilst: "Uzņēmējdarbība ir prasīga. Tas nav algots darbs ar garantētu algu, kas noteiktā datumā ienāk bankas kontā par noteiktu nostrādāto stundu skaitu. Tas ir 24 stundu darbs septiņas dienas nedēļā, it īpaši sākumā, kad nekā nav. Protams, motivācija var būt arī nauda, bet ir jāpatīk lietai, ko dari. Un naudai arī ir jāpatīk, tas ir dzinulis pelnīt vairāk."

Jauka vieta labam dzīvesveidam(7)

"Atgriežoties Latvijā, nākotnes plānam ir jābūt. Katram ir savi iemesli, lai atgrieztos, man galvenais bija mani bērni," saka Elīna Dergača. Kopā ar ģimeni no Īrijas uz Latviju – uz dzimto pilsētu Smilteni Elīna pārcēlās 2015. gadā. Šeit arī piedzima Elīnas Dergačas un Edvarda Dunnes jaunākās atvases – tagad jau divgadnieki, dvīņi Emma un Eduards. Kopā ar vecāko māsiņu Emīliju mazie ikdienā prasa visu Elīnas uzmanību. Ģimenē bērni ar māmiņu runā latviski, ar tēti – angliski, lai gan Edvards, kura dzimtene ir Īrija, latviski saprot.

Strādā, izbaudot procesu un pašas dzīvojot dzīvi(6)

"Viss sākās ar mums pašām, virtuvē. Vēlējāmies savā ikdienā ieviest vairāk dzīvas enerģijas, pievērsties dabas vērtībām, un par savu dzīves moto pieņēmām veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu," par sava Bauskā nodibinātā uzņēmuma Gusto veidošanās pirmsākumiem saka dabiskās kosmētikas ražotājas Līga Elmane un Andra Katkeviča.

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.