Korāna un kompartijas vietā

Kamēr būs dzīvs kaut viens Padomju Armijā dienējis šoferis, pat tālajā Uzbekistānā mūs sauks par kaimiņiem un atplauks platā zeltzobu smaidā. Šoreiz gan tas mijas ar skumīgāku sejas izteiksmi un nopietnāku balss toni, jo saulainajā valstī ierodamies neilgi pēc ilggadējā Valsts prezidenta Islāma Karimova bērēm. Lai arī daudzi mājās palicēji bažījās par stabilitāti valstī un drošību, mūsu brauciens norit bez starpgadījumiem – Uzbekistānas tūrisma industrijas "zelta loks" tieši tam jau ir domāts! Ja vien tūristi paši neatrod atkāpes no standarta maršruta...

Taškenta septembra beigās mūs apdullina ar karstumu un šarmantā gida austrumniecisko pievilcību. Sardo ir jauns, ļoti runīgs un ar sevi tik apmierināts mačo tips, ka pat acīmredzami meli viņa mutē kļūst seksīgi apburoši. Viņš izstaro apskaužamu vitalitāti un, gluži kā ar pulti regulējams, spēj mainīt gan valodas, gan stāstāmās tēmas, gan vajadzīgo sejas izteiksmi. Pēc deviņām kopā pavadītām dienām viņu vienlaikus gribas gan apskaut, gan iekaustīt, gan paņemt līdzi eksperimentam – vai mūsu mentalitātes ikdienā viņš spētu saglabāt savu nekaunīgo omulību? Austrumi ir smalka lieta, un arī Sardo stāstījumā milzīgs, neuzspēlēts patriotisms mijas ar humora pilnām savas valsts absurdu atklāsmēm. Taču "kopā ar vistām" viņš nekur emigrēt netaisās. Pa pasauli izbraukājies gana, pārliecinājies, ka uzbeku visur jau tāpat pietiek, tāpēc labāk mājās, pie savējiem. Kas ar tām vistām? – jautāju un atbildē saņemu žilbinošu smaidu. Kas tad Ņujorkā olas dēs? Kad uz Rīgu lidosiet, paskatieties uzmanīgi. Ģimenes, kas pārceļas uz Ameriku, lido ar milzu somām. Un katrā otrajā čemodānā dzīvas vistas!

Visu ceļojuma aprakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!