Maķedonijas apskāvienos

|Mūsu ceļš sākas Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē, kur pilsētniekus un viesus sevī uzsūc austrumu bazāra kņada, ar savu šarmu pārņem gājēju ieliņu un kafejnīcu mājīgums, bet vēsturisko mošeju minareti stiepjas augstāk par dzīvojamajiem namiem. Skopjē atrodas Maķedonijas lielākais un ornamentiem bagātākais musulmaņu dievnams - Mustafā Pašā mošeja. 1492.gadā būvētais lūgšanu nams vien pirms dažiem gadiem restaurēts ar lieliskiem sienu ornamentāliem gleznojumiem un vērtīgiem kokgriezumiem. Te redzams gan ar marmora plāksnēm izklāts minbars, gan no vērtīgas koksnes izgatavots balkoniņš sieviešu kārtas dievlūdzējām. Mošejas kupoli, līdzīgi kā pirms gadsimtiem, rada perfektu akustiku, lai imami varētu uzrunāt ticīgo masas. Zem mošejas kupoliem izbūvētie logi ļauj telpā ieplūst dienas gaismai, lai vēlāk tā sajauktos ar sienu zilganajiem ornamentiem un radītu mirdzošu staru kūļus, bet izklātie tepiķi pulcē dievlūdzējus, līdz dievnama telpas pārņem ne vien gaismas staru, bet arī laužu dvēseļu mirdzums.Skopji burtiski uz pusēm sadala Vardaras upe, vienā pusē atstādama maķedoniešus un kristīgo kultūru, bet otrā — albāņus, turku vēsturisko mantojumu un islamticīgo kultūru. Upes abus krastus simboliski savieno gājējiem paredzētais Kamen most  —tilts, kas atjaunots pēc 2001.gada etniskā konflikta starp maķedoniešiem un vietējiem albāņiem. 214 metrus garais un 6,33 metrus platais gājēju tiltiņš būvēts vēl XV gadsimta nogalē pēc sultāna Mehmeta II pavēles. Savulaik tas Skopjei ļāvis kļūt par nozīmīgu tirdzniecības centru, jo bijis vienīgais tuvākajā apkaimē. Tilts nodrošināja tuvu un tālu novadu tirgotāju saplūšanu Vardaras upes krastos tieši šajā vietā. Skopjē pakāpeniski veidojās infrastruktūra pašu tirgotāju vajadzību apmierināšanai, izauga jauna un turīga pilsēta.Ceļotāju upes kreisajā - turku - krastā pārsteidz majestātiskas mošejas, bazārs un seno romiešu pirtis (mūsdienās tur ierīkota mākslas galerija), bet upes labais krasts ikvienu atnācēju sagaida ar Maķedonijas laukumu. Šeit izvietojušās neskaitāmas kafejnīcas un gaumīgi restorāni. Pa gājēju ieliņām plūst nesteidzīgi skopjieši, bet ainavu kopš pērnā gada izdaiļo bronzā atlietas skulptūras. Te redzams gan kurpju spodrinātājs, gan žēlastības dāvanu lūdzējs, jauna dāma un niknumā aizsvilies bullis. Te atrodas arī slavenās mūķenes Mātes Terēzes memoriālā māja. Pie visu laiku slavenākās skopjietes kādreizējās dzīvesvietas novietota žēlsirdības māsas skulptūra, bet nams kļuvis pieejams ikvienam interesentam.No galvaspilsētas Skopjes mūsu ceļš pāri Balkānu kalnu virsotnēm turpinās uz Maķedonijas kūrortu un atpūtas galvaspilsētu Ohridu. Pilsēta atrodas pašā Albānijas pierobežā pie tāda paša nosaukuma ezera, kas pārsteidz ar savu varenību. Ohridas vecpilsēta un ezers atzīts par UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļu. Tie iekļauti arī prestižajā ceļvedī 1001 Natural Wonders You Must See Before You Die (1001 dabas brīnums, kas jāredz pirms nāves).Ohridas vecpilsētu veido šauru, viduslaikiem raksturīgu, ieliņu tīkls, kas vijas starp tikpat maziem un kompaktiem namiņiem. To pirmajos stāvos un pagrabos izvietojušās gan mazas piparbodītes, kur iegādāties kādus kārumus vai suvenīrus, gan mājīgi restorāni, kurp doties vietējās virtuves garšu un smaržu pasaulē.Lai paņemtu līdzi uz mājām kaut daļiņu šeit sastopamo garšu un smaržu, vērts iegriezties vietējā bazārā. No jauna puiša šeit var iegādāties gan salduma pilnas melones, gan sulīgus arbūzus, bet padzīvojusi sieva tirgo kaltētu un samaltu papriku. Paprika šeit ir gan asa, gan salda — kādu pircējs vēlas. Stikla burciņās rindojas dažādu garšu medus, bet no maisiem spīd ārā vairāku šķirņu rieksti. Vietumis dažāda tilpuma pudelēs nopērkams arī kas miesu un garu sildošs — vietējo zemnieku rakija. Tā mēdz būt gan stiprāka, gan maigāka; rakija ir tikpat dažāda, cik tās tecinātāji. Vērts iegriezties arī zeltlietu un sudrablietu veikaliņos, meklējot vēl neredzētas formas un kaluma rotas. Cenas šeit ir ievērojami zemākas nekā Latvijā. Turklāt vienmēr iespējams pakaulēties.Agrās rīta stundās Ohridas laivinieki gatavo vecos, bet joprojām uzticamos peldlīdzekļus jaunai dienai un darba cēlienam. Laivas pārsvarā tiek izmantotas, lai vizinātu ģimeni un/vai tūristus, jo slaveno Ohridas foreļu zveja jau vairākus gadus ir aizliegta. Liegums gan nedarbojas Albānijai piederošajos ezera ūdeņos. Izklaides braucienu nodrošināšana tūrisma sezonas laikā nereti ir vienīgais ohridiešu iztikas avots visa gada garumā. Izklaides braucieni ar laivām šajā majestātiskajā ezerā ir tikai monētas viena puse. Otra slēpjas nakts melnumā, kad ezeru pārņem cita, daudzu acīm slēpta rosība. Kā zina stāstīt vietējie, naktīs savu laivu klusos motorus darbina kontrabandisti, bet tīklus kārto nelegālie zvejnieki. Tik kārota un labu peļņu sološa ir Ohridas forele un preces, ko kontrabandisti slepus mēģina ievest no Albānijas.Ohrida uzrunā arī ar naktsdzīvi, kas sezonas laikā rit faktiski bez pārtraukuma. Vakaros vecpilsētas ielas un ieliņas pārvēršas neskaitāmās diskotēkās. Katrs diskobārs atskaņo savu mūziku ne tikai telpās, bet arī to ārpusē, un ielas kļūst par gariem muzikāliem piedzīvojumiem. Ja diskobāru piedāvājums šķiet telpiski par šauru, iespējams doties uz kādu plašāku vietu. Salīdzinot ar Ohrid Disco Park Club, Rīgas lielākie naktsklubi šķiet mazi un klusi. Arī mūzikas piedāvājums atbilst dažādai gaumei. Te ir gan elektronika, gan pops un roks un pat savs džeza klubiņš. Par klubu kvalitāti liecina fakts, ka vietējie menedžeri regulāri uzaicina dīdžejus no Lielbritānijas un Vācijas.Visu ceļojuma aprakstu par Maķedoniju lasiet 20.septembra Sestdienā!