Kad, plānojot šo ceļojumu, apkārt sākām teikt, ka brauksim uz Karlovi Variem Čehijā, bija trīs reakcijas. Tiem, kam 45+, tās kādreiz bija bijušas pirmās ārzemes Padomju Savienības laikos, jo Čehoslovākija jau bija tādi gandrīz Rietumi. Tie, kas vecumā 30–45, tur kaut kad bija bijuši, piedevām daudzi tieši ar vecākiem. Bet tiem, kas jaunāki par 30, bija milzu brīnums, jo kāpēc tur braukt, ja ir Zakopane Polijā. Šeit gribas piebilst: kāpēc gan mēs esam tāda rindās stāvētāju tauta, ka negribam atklāt kaut ko jaunu, bet spītīgi skrienam tur, kur visi?
Praktiskas detaļas
Šoreiz bez detaļām par Polijas daļu. Karlovi Vari ir eleganti sasniedzami divu dienu laikā bez lielas skriešanas vai arī vienas dienas laikā, ja varat norullēt 1400–1500 km, jo ir iespēja braukt gan pa bāni Polijā/Vācijā, gan pa nereāli skaistiem serpentīniem un kalnu ceļiem caur Jeleņu Guru Polijā.
Lielais pārsteigums Čehijā bija cenas (dīzeļdegviela – 1,25 EUR/l) un cenu līdzvērtīgums, respektīvi, neatkarīgi no tā, vai ēdīsiet glaunā restorānā Karlovi Varos pie kolonādēm vai autentiskā vietējo krodziņā pilsētas nomalē, rēķins uz četriem būs ap 50 EUR, piedevām porcijas ir milzīgas, tā vien liekas, ka viņi cenšas nobarot tūristus. Uzreiz viens dzīveslauznis, kā atrast lielisku paēšanas vietu: vienmēr jautājiet vietējiem, kur iet viņi, un izcili, ja attiecīgajā vietā nav ēdienkartes svešvalodā, – ar garantiju būs pērle!
Tiekam pie pilsētas vai šajā gadījumā – reģiona tūrisma kartes, kura par 58 EUR sniedz iespēju četras dienas baudīt bezmaksas ieeju un citādus pārsteigumus ap 100 vietās visā reģionā, ieskaitot akvaparkus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!