Vērts ieskatīties, piemēram, Dabasdati.lv! Arī pārgājienu rīkotāji cenšas savus maršrutus plānot tā, lai gaitās ietilptu pa kādam putnu vērošanas tornim vai vismaz iespējai saklausīt to balsis, cik iespējams, tuvu. Pat pilsētā, saulei austot, piemājas kokos kāds čiepst, vidžina, kūko... Ar ornitologu Dmitriju Boiko, kurš savu ikdienu aizvada Latvijas Dabas muzejā, kā arī nodarbojas ar ziemeļu gulbju pētniecību, Dabas Diena pārrunāja gan putnu migrāciju, gan to, kā reiz ornitologs piedāvāja policistam ielikt gulbi viņa automašīnā.
Šogad Latvijā ir bijusi diezgan silta ziema un agrs pavasaris, kādas pārmaiņas līdz ar to ir vērojamas putnu migrācijā?
Šogad putnu pavasara migrācija ir bijusi daudz agrāka nekā citus gadus, un dažām sugām ir veikti agrāki migrācijas novērojumi. Piemēram, šogad ķīvītēm un dzērvēm bijuši visagrākie atlidošanas rādītāji visā novērojumu vēsturē Latvijā. Ja nebūtu pāris auksto nedēļu janvārī, tad, domāju, par pirmajiem gājputniem, kas atgriežas Latvijā, mēs varētu runāt jau janvāra beigās. Tas gan attiecas uz tuvajiem migrantiem, kas pārsvarā pārziemo tepat Eiropā un līdz ar siltajām gaisa masām lido atpakaļ uz Latviju. Tālie migranti, tai skaitā dzeguzes, stārķi un bezdelīgas, kas dodas pārziemot uz tālākiem kontinentiem, lido atpakaļ pēc sava grafika, un viņus neietekmē laikapstākļi. Pēkšņu laikapstākļu svārstību gadījumā, kā tas ir šajā pavasarī, agrāk atlidojošie gājputni var izlemt atkāpties nedaudz atpakaļ, piemēram, līdz Lietuvai vai Polijai, un pagaidīt, kamēr situācija Latvijā uzlabosies, bet jāņem vērā, ka, jo lielāks ir putns, jo ilgāk tas var iztikt bez ēšanas, tāpēc, pat ja sniegs un aukstums uz nedēļu atgriežas, lielu ļaunumu tas nenodarīs.
Vai Latvijā joprojām tiek atklātas jaunas putnu sugas?
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 350 putnu sugu un teju katru gadu tiek atklātas divas līdz trīs jaunas putnu sugas. Piemēram, pirms pāris gadiem Latvijā bija manīti pat vairāki pelikāni, ik pa brīdim no siltajām zemēm ielido arī kāds grifs. Visbiežāk šādi putni ir apmaldījušies pa ceļam uz savu īsto galamērķi, tāpēc galvenokārt novērojumi ir piefiksēti vēlā pavasarī vai jau agrā rudenī.
Putnu novērošana jeb tā saucamā putnošana Latvijā kļūst arvien populārāka.
Kas jāņem vērā, sākot nodarboties ar putnu vērošanu?
Vieta, kur novērot putnus, atkarīga no paša cilvēka un viņa iespējām. Latvijā ir daudz putnu vērošanas vietu, ar kurām var iepazīties gan mājaslapā latvijasputni.lv, gan citos resursos, bet, protams, vērot putnus var arī no sava dzīvokļa balkona Rīgā. Arī tādā veidā var saskaitīt diezgan daudz putnu – būs gan zvirbuļi, gan baloži, gan ik pa laikam kāda pīle un zoss. Putnojot jāatceras, ka ligzdošanas laikā nedrīkst putnus traucēt – nevajag sēdēt ar binokli vai fotoaparātu un gaidīt, kad atlidos pieaugušais putns. Atkarībā no tā, cik pats novērotājs ir aktīvs un cik nopietni pieiet novērojumiem, būs arī redzamais rezultāts, cik daudz putnu sugu viņam izdosies redzēt. Starp ornitologiem un putnu vērotājiem pastāv arī neoficiālas sacensības, kurš gada laikā ieraudzīs vairāk putnu sugu. Es gan pats šajās sacensībās nepiedalos, lai gan mēģinu doties vērot putnus teju katru nedēļas nogali, bet, tā kā pats pētu ziemeļu gulbjus, mana putnošana vairāk saistīta ar tiem.
Vai atminaties kādu interesantu atgadījumu no savas pieredzes – putnojot vai apgredzenojot putnus?
Katram putnu apgredzenotājam ir jābūt gredzenotāja apliecībai un atļaujai, ka viņš to var darīt. Reiz Bolderājas pludmalē noķēru ziemeļu gulbi, bet man nebija līdzi gredzena. Zvanīju savam kolēģim uz muzeju ar lūgumu atvest man vajadzīgo gredzenu. Kamēr viņu gaidīju, turēju gulbi un vismaz pusstundu ar to sēdēju. Piebrauca pašvaldības policija, un es piedāvāju viņiem ielikt gulbi policijas busiņā. Policisti gan no šādas iespējas atteicās, un es turpināju gaidīt savu kolēģi. Ir arī gadījumi, ka cilvēki neatpazīst putnu gredzenus un zvana uz zoodārzu, sakot, ka gulbim ap kaklu ir konservu bundža ar numuru. Reizēm man cilvēki zvana pat pusnaktī par putnu glābšanu. Visaktīvākais laiks ir nedēļas nogales, kad cilvēki daudz laika pavada brīvā dabā. Latvijā problēma ir arī tā, ka nav savvaļas dzīvnieku patversmes, kā, piemēram, ir Lietuvā un Igaunijā, tāpēc ievainotos putnus var noķert, bet vienotas institūcijas, kur tos likt, nav.
Kurus putnus būtu visinteresantāk novērot?
Interesants noteikti ir Latvijā vismazākais putns zeltgalvītis, kas sver vien piecus gramus un novērojams Latvijā visu cauru gadu. Vēl šogad vajadzētu novērot gada putnu Latvijā – pupuķi. Bet tiem, kas ar putnošanu vēl tikai plāno nodarboties, iesaku sākt ar zvirbuļiem, cīruļiem un strazdu.