Šķiet, mūsdienās ikviens zina, ka smēķēt ir kaitīgi, tomēr cigarešu apjoms, kas ik gadu tiek patērēts Latvijā, ir iespaidīgs. Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, vadoties no oficiālajiem pārdošanas datiem, teic, ka mūsu valstī gada laikā tiek izsmēķēti aptuveni divi miljardi cigarešu, neskaitot elektroniskās cigaretes. Tās rada ne tikai ietekmi uz veselību pašiem smēķētājiem, bet arī piesārņo dabu. Kampaņa Izsmēķis – mīna ar laika degli aicina sabiedrību pievērst uzmanību šai problēmai.
Ilgi nesadalās un izplata toksiskas vielas
Divi miljardi cigarešu – tas ir vairāk nekā 400 tonnas izsmēķu, kas paliek pāri viena gada laikā. Katra cigarete satur filtru, kas nesastāv no kokvilnas vai kādiem citiem dabiskiem materiāliem, bet gan 98% no plastmasas – celulozes acetāta. Cigarešu filtros sakrājas arī dažādu kaitīgo vielu atliekas no visa, ko satur cigarete, un tie ir pat vairāki simti dažādu toksīnu, kuri, nonākot vidē, izplata tajā tādas toksiskas ķīmiskas vielas kā, piemēram, svinu un žurku indēšanā izmantojamo arsēnu, kas piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus.
38% no visām cigaretēm tiek izsmēķētas publiskās vietās. "Tie, kas smēķē mājās, izsmēķus vairumā gadījumu tomēr izmet konteineros, un tie nonāk atkritumu poligonos. Daļa publiskajās vietās izsmēķēto cigarešu arī nonāk atkritumu urnās, bet ļoti bieži tiek vienkārši nomesti gan uz ielām, gan sabiedriskā transporta pieturās, kā arī pludmalēs un citur dabā," atzīst Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka bieži vien cilvēki izmet izsmēķus lietusūdeņu notekās. Taču lietus novadīšanas sistēmas nav miskastes! Tās nav arī savienotas ar ūdens attīrīšanas iekārtām, jo paredzētas dabiska ūdens novadīšanai atpakaļ vidē. Zinātnieki ir izpētījuši, ka viens vienīgs izsmēķis piesārņo veselus 7,5 litrus ūdens.
Dabiskā ceļā cigaretes dabā sadalās līdz pat 15 gadu laikā. To gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%. Turklāt arī sadaloties visas kaitīgās vielas tik un tā tas atstāj dabā, kur tās paliek vēl ilgi.
Saskaņā ar aptaujas datiem, kuru pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veicis uzņēmums Snapshots, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētājus 18–74 gadu vecumā, 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, un vēl 23% aptaujāto nav īsti skaidra viedokļa šajā jautājumā.
Smēķētāji piedalās mīnas aktivizēšanā
Lai cīnītos ar izsmēķu radīto apdraudējumu videi, Eiropas Savienībā ir pieņemts normatīvais akts, kas paredz, ka ir jābūt ražotāja paplašinātai atbildībai. Tiem, kas ražo un pārdod cigaretes, ir jāuzņemas zināma finansiālā atbildība par cigarešu daudzumu, kuras pārvēršas par atkritumiem un nonāk visur citur, tikai ne atkritumu poligonā. Kopš 2023. gada sāka strādāt ražotāja atbildības sistēma jeb tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēma, kas nozīmē, ka šo izstrādājumu ražotāji un tirgotāji uzņemas zināmu atbildību izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanā. "Latvijas Zaļais punkts ir uzvarējis konkursā, lai nodrošinātu cigarešu izsmēķu apsaimniekošanu. Mēs nelasīsim izsmēķus, jo pārstrādes jau nav. Galvenais – lai maksimāli daudz izsmēķu nonāktu atkritumu poligonos, nevis dabā. Svarīgs ir sabiedrības izglītošanas faktors,” skaidro K. Zakulis.
Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. To Latvijas Zaļais punkts kampaņā Izsmēķis – mīna ar laika degli vēlas izcelt ar izsmēķu butaforijām, kas pasaulē nav nekas unikāls, bet Latvijā gan apskatāmas pirmo reizi. Vērmanes dārzā Rīgā bija izstādīta vides instalācija Cīgmīnas, veidota no metru garu cigarešu izsmēķu atveidojumiem un informatīviem stendiem. Vēlāk šī izstāde ceļos uz citām pilsētām – nu tā devusies uz Siguldu.
Izgāztuve nav vienīgais risinājums
"Skatoties uz iepakojuma un elektronikas šķirošanas panākumiem, redzam, ka izglītojošās aktivitātes nes rezultātus un zaļā apziņa iedzīvotājiem palielinās, it sevišķi jauniem cilvēkiem. Viņi nejautā, kāpēc, bet interesējas, kā lai melno pēdu vidē pēc sevis atstāj iespējami mazāku," K. Zakulis ir optimistisks par iespēju aizklauvēties līdz sabiedrības vides apziņai un uzskata, ka ar sistemātiskām izglītojošām aktivitātēm iespējams panākt, ka lielākais vairums cigarešu tiks utilizētas pareizi un izsmēķi tiks nogādāti atkritumu poligonos.
Izsmēķi poligonā nonāk kopējā atkritumu plūsmā. Poligons ir inženiertehniska būve, kurā no izsmēķiem toksiskās vielas nevar izkļūt dabā.
Izsmēķus iespējams arī sadedzināt atkritumu reģenerācijas rūpnīcās, kur no atkritumiem, tos sadedzinot, iegūst siltumu. "Kāpēc noglabāt enerģētiski vērtīgu resursu atkritumu poligonā un vaimanāt, ka poligoni pildās, ja tos varam pārvērst tīrā siltuma enerģijā, nevis iepirkt ārvalstu naftu, tā nošaujot divus zaķus ar vienu šāvienu?" aicina aizdomāties Latvijas Zaļā punkta vadītājs. "Jāņem vērā, ka 2035. gadā drīkstēsim noglabāt tikai 10% no saviem saražotajiem atkritumiem, pretējā gadījumā mums kā valstij būs jāmaksā sods. Tikmēr jāturpina darboties, lai vispirms jau šos te cigarešu izsmēķus savāktu – konteineru iegāde, izvietošana, sabiedrības izglītošana – tā, lai pa solītim mazinātu bīstamo vielu nokļūšanu dabā." Izrādās, ka milzīgajā atkritumu plūsmā, kuri tiek noglabāti poligonos, izsmēķi ir vien neliela daļa no visas drazas.
Jāsāk izglītot jau no mazotnes
Cigaretes jau nu ir tā lieta, bez kurām cilvēki ne vien mierīgi varētu iztikt, bet to pat vajadzētu, jo tās ir kaitīgas visā savā dzīves ciklā un slimību un nāves iemesls smēķētājiem un dažkārt arī viņu līdzcilvēkiem. "Protams, svarīga ir profilakse – jāsāk jau no skolas sola bērnus audzināt, uzsverot, cik kaitīgi ir smēķēt. Es ceru, ka aizliegs vismaz elektroniskās cigaretes jeb saltiņus ar aromātiem. Es kā nesmēķētājs esmu tikai par to, ka cigaretēm vajadzētu celt akcīzes nodokli maksimāli un padarīt tās tik dārgas, ka smēķēšana būtu teju ekskluzīva lieta un pieejama vien retajam. Taču būsim reālisti – tabakas industrija ir milzīgs akcīzes nodokļa maksātājs, un ļoti daudzi ir iesaistīti šajā jomā, līdz ar to nav iespējams to nogriezt kā ar nazi, aizliedzot pilnībā. Risks būtu arī ēnu ekonomika," secina K. Zakulis.
Elektroniskās nedrīkst mest atkritumos
Kamēr izglītojam sabiedrību un cīnāmies ar tradicionālajām cigaretēm, kāds izdomā atkal ko jaunu, un cilvēkiem gribas eksperimentēt un pamēģināt. Ne tikai veselībai, arī videi jauns izaicinājums ir elektroniskās cigaretes.
K. Zakulis skaidro, ka pagaidām nav pētījuma par elektroniskajām cigaretēm, cik lielu īpatsvaru atkritumu jomā tās rada, taču viennozīmīgi skaidrs, ka tās ir jāapsaimnieko kā elektroiekārtas. "Tur iekšā ir neliels, vienreizlietojams akumulators. Vietās, kur tirgo saltiņus, ir kastītes, lai tos varētu izmest. Mūs kā atkritumu apsaimniekotājus uztrauc tas, ka saltiņi tiek vieglu roku izmesti sadzīves atkritumos un tur, kur tie nonāk smalcināšanas iekārtās, kad asmens trāpa pa akumulatora daļu, notiek uzliesmojumi, radot riskus, ka atkritumu masā var izcelties ugunsgrēks," brīdina K. Zakulis. Viņš aicina iedzīvotājus elektroniskās cigaretes izmest arī bateriju kastītēs. "Latvijā ir normatīvais akts, kurš nosaka, ka tiem veikaliem vai tirdzniecības vietām, kas pārdod baterijas, ir jānodrošina arī šo bateriju pieņemšana atpakaļ tirdzniecības vietā, un saltiņš pēc izmēra ir līdzīgs pirkstiņbaterijai. Pēc tam tos var vienkārši izšķirot, jo baterijas arī ir jāpāršķiro, nodalot atsevišķi litija, kadmija baterijas, niķeli un citus. Dažkārt šajos baterijām paredzētajos konteineros cilvēki liek mobilo telefonu un portatīvo datoru akumulatorus arī, un tas būtībā ir pareizi," teic K. Zakulis un piebilst, ka darāmā, izglītojot sabiedrību un meklējot risinājumus atkritumu problēmai, ir daudz.