Vasaras saulgrieži Latvijā ir ne vien Jāņu vainagu, dziesmu un ugunskuru laiks, bet arī auglības un dabas pilnbrieda svētki. Tieši šajā laikā uzzied arī dabiskās pļavas, kas kalpo par mājvietu ne tikai augiem, bet arī putniem un dzīvniekiem, tauriņiem, bitēm un dažādām sīkbūtnēm. Tomēr šie bioloģiskās daudzveidības dārgumi kļūst arvien retāki, tāpēc joprojām ir vērts atgādināt, kā pazīt un saudzēt dabas vērtības.
Kā darbojas bioloģiskā daudzveidība
Tematiskā ekskursijā par augiem un kukaiņiem Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas botāniķe Iluta Dauškane LU akadēmiskā centra pilsētas pļavā nodarbības dalībniekus iesaistīja spēlē par bioloģisko daudzveidību – pie zemē iesprausta karodziņa bija jānostājas pa trim dalībniekiem un pēc signāla jāpārvietojas pie nākamā karodziņa, bet tie pa vienam tika ņemti nost. Tiem dalībniekiem, kuri nepaguva laikus atrast vietu pie karodziņa, noteikumi paredzēja no spēles izstāties. Finālā no padsmit dalībniekiem palika trīs pie viena karodziņa. Šī vienkāršā spēle ļoti uzskatāmi parādīja, kā samazinās bioloģiskā daudzveidība, – izzūdot piemērotām dzīvotnēm, sugām vairs nav māju, un tās izzūd.
Kāpēc mums vajag tik daudz sugu? Jo tās veido ekosistēmu līdzsvaru. Katrai sugai dabā ir sava loma – augi fotosintezē, kukaiņi apputeksnē, plēsēji regulē populācijas, sēnītes un baktērijas noārda mirušos organismus. Tas viss veido pašregulējošu sistēmu, kur balanss tiek saglabāts dabiski. Vienas sugas izzušana var radīt domino efektu – sabrūk pārtikas tīkls, izzūd citi organismi. Ja, piemēram, izzūd bites, apdraudēta kļūst daļa lauksaimniecības ražas. Daudzveidīga vide spēj labāk pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, ja viens augs vairs nespēj augt sausumā, cits var to aizvietot. Monokultūras jeb vienveidīgas ekosistēmas salīdzinājumā ir trauslas. Bez pietiekama sugu skaita vide vairs nespēj regulēt klimatu, uzturēt tīru gaisu, ūdeņus. Veselīgas un daudzveidīgas ekosistēmas absorbē ogļskābo gāzi, taču dzīvotņu fragmentācija un degradēšana samazina šo efektu. Mazāk sugu nozīmē mazāk apputeksnētāju, mazāk auglīgas augsnes, mazāk dabiskas kaitēkļu kontroles. No lauksaimniecības un zvejniecības līdz tūrismam – miljoniem cilvēku dzīve ir atkarīga no dabas bagātībām. Taču diemžēl šobrīd globāli piedzīvojam bioloģiskās daudzveidības krīzi, kas cilvēces vēsturē vēl nekad šādā mērogā nav pieredzēta un izpaužas ekosistēmu, dzīvotņu degradācijā, sugu izzušanā un populāciju sarukšanā.
Vajag mums visiem
"Nereti diskusijās dabas daudzveidība tiek minēta arī kā viena no Latvijas pamatvērtībām. Arī jēdziens "bioloģiskā daudzveidība" tiek lietots arvien biežāk, tomēr nereti tā nozīme tiek vienkāršota kā patika vai nepatika pret kādu sugu, tās nodarīto vai vienkārši pievilcīgo ainavas skatu. Mēs bieži neuztveram to, ko dabas daudzveidība mums sniedz, kāda ir dabas patiesā vērtība. Mēs nepamanām, ko zaudējam šodien vai zaudēsim pēc gadu desmitiem, bezatbildīgi pieņemot lēmumus, pavirši strādājot mežos, pļavās, piesārņojot ūdeņus vai vienkārši izvēloties dabai nedraudzīgus produktus vai pakalpojumus. Ir liels izaicinājums izprast un iemācīties būt kopā ar daudzajām dabas vērtībām, nevis nonākt situācijā, kurā pamanām un apzināmies, ka mums to vairs nav," teic Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, skaidrojot, kādēļ nepieciešams arvien vairāk skaidrot un iesaistīt sabiedrību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Daudzi jautājumi vides aizsardzības jomā saistīti ar politiskiem lēmumiem, taču arī tie atspoguļo vērtības, kas dominē kādā daļā sabiedrības, turklāt arī ar ikdienas rīcību indivīdi var ietekmēt norises dabā vismaz savā apkārtnē. Vasara un Jāņu laiks ir tas brīdis, kad uzmanības fokusā nonāk pļava – kā ainaviska vērtība, ziedu un tēju ievākšanas vieta. Taču dabiskās pļavas Latvijā šobrīd varam uzskatīt par izzūdošu dabas vērtību. Latvijā tās saglabājušās tikai 0,9% jeb 60 000 ha teritorijas. Salīdzinājumam – pirms 100 gadiem tās klāja vienu trešo daļu valsts. Dabiskās pļavas sniedz cilvēka pastāvēšanai būtiskus ekosistēmu pakalpojumus – dod mājvietu apputeksnētājiem, mazina invazīvo sugu izplatību, mazina plūdu un augsnes erozijas risku, piedalās klimata regulācijā. Ar dabisko pļavu aizsardzību, atjaunošanu un uzturēšanu aktīvi nodarbojas Latvijas Dabas fonds, īstenojot dažādus projektus gan praktiski vidē, gan informējot un izglītojot sabiedrību. Pļavas tiek "ievestas" arī pilsētās – īpaši izvēlētās vietās vides ekspertu uzraudzībā tiek sēti, audzēti un atbilstoši pļauti dabisko pļavu parauglaukumi.
Nenopļauts stūrītis un gabaliņš mitrzemes
Ja jums ir lauku īpašums, māja vai kaut dārzs, par sugu daudzveidību varat parūpēties arī tur. "Bieži vien cilvēki nopļauj mauriņu gludu kā futbola laukumu, bet ieteicams atstāt arī teritoriju, kas ir nenopļauta, jo tā ir mājvieta daudzām sugām. Daudzi putni patlaban ligzdo pļavās, tāpēc kaut nelielam nenopļautam pļavas stūrītim ir vērtība," teic Pasaules Dabas fonda eksperte Magda Jentgena.
Šobrīd noris arī Latvijas Dabas fonda kampaņa – Maini pasauli – radi pasauli. Izveido savu mitrzemi!. Mitrzemes izveide var būt lieliska aktivitāte arī bērniem, jo to ir viegli paveikt. "Ja mums ainavā ir ūdens, tad uzreiz mēs veicinām dabas daudzveidību," piebilst Magda. Latvijas Dabas fonda kampaņa Maini pasauli – radi pasauli. Izveido savu mitrzemi! mērķis ir mainīt priekšstatu par mitrzemēm un parādīt, ka tās nav vienkārši slapjas vietas, kas ieaugušas brikšņos. Mitrzemes visā pasaulē izzūd trīsreiz ātrāk nekā meži, tomēr no tām ir atkarīgi 40% pasaules sugu. Arī Latvijā daudzas mitrzemju teritorijas ir nosusinātas, pārveidotas vai degradētas, iznīcinot dzīvotnes, kurās mājoja liels daudzums augu, dzīvnieku un sīko organismu. Mitrzeme ir vieta, kur satiekas ūdens, augsne un dzīvība, – purvs, paliene, dīķis vai cilvēka applūdināta teritorija. Tā ir vesela pasaule ar bagātu ekosistēmu, kas uztur bioloģisko daudzveidību, attīra ūdeni no piesārņojuma, uzkrāj oglekli, palīdz regulēt plūdus un sniedz mums iespēju vērot, iedvesmoties un sajust saikni ar dabu un tās cikliskumu. Kampaņas laikā Latvijas Dabas fonds aicinās ikvienu izveidot savu mitrzemi, piedāvājot vienkāršas un praktiskas idejas, kā to paveikt – tvertnē, pie notekūdeņu caurulēm, dārza mitrākajā vietā vai pat vienkāršā virtuvē atrodamā traukā. Šādas mini mitrzemes palīdz vairot bioloģisko daudzveidību, lai arī nelielā mērogā, bet tās piesaista dažādas sugas, sniedz patvērumu vai barošanās vietas gan vardēm, kukaiņiem un ūdensaugiem, gan arī putniem, sikspārņiem un pat ežiem, īpaši sausuma periodos. Instrukcijas, kā izveidot mitrzemi, atrodamas LDF interneta vietnē un sociālajos tīklos. Papildus mitrzemes izveidei ikviens ir aicināts arī vērot un izzināt dzīvību, kas tajā parādās un attīstās. Pieejot procesam bez steigas un ar zinātkāri, mini mitrzeme var atvērt logu uz brīnumaino dabas pasauli – ļaut vērot spāru lidojumus un ūdensvaboļu peldes, klausīties varžu kurkstēšanā un putnu dziesmās un pat piedzīvot jauno tritonu izšķilšanos. Tā ir iespēja ne tikai mācīties, bet arī sajust dabas ritmu tepat savā pagalmā vai uz balkona.
Vasarā latvietim ir teju svēta lieta pavadīt laiku dabā, tāpēc būsim ne tikai pasīvi dabas labumu patērētāji, bet arī vērotāji un bioloģiskās daudzveidības kopēji!