Pavasarī, kad Latvijā pilnā sparā atgriežas gājputni, pie darba ķeras putnu gredzenotāji. Gredzenojot spārnotos radījumus, zinātnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas nepieciešami, risinot arī putnu aizsardzības problēmas, Dabas Dienai pastāsta Latvijas Gredzenošanas centra vadītājs Ilmārs Bauga.
Kāpēc putnus nepieciešams gredzenot?
Putnu gredzenošana ir viena no putnu izpētes metodēm. Mēs iezīmējam konkrēto indivīdu, piešķirot viņam numuru līdzīgi kā cilvēkam pasi. Nereti par putnu gredzenotājiem teic, ka viņi ir kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde putniem. Ar putnu gredzenošanu nodarbojas gan zinātnieki, gan amatieri, kuri pietiekami labi pazīst putnus un ir gatavi ieguldīt savu laiku un līdzekļus šajā nodarbē. Reizi gadā viņi sniedz Gredzenošanas centram atskaites, ko paveikuši, cik daudz, kādas putnu sugas apgredzenojuši, kāds bijis putnu vecums, dzimums un vietas koordinātas, kur tas ticis veikts. Vēlāk, kad tiek novēroti gredzenotie putni, šī informācija ir ļoti noderīga.
Tas, kādu informāciju vēlamies iegūt, gredzenojot putnus, ir atkarīgs no projekta. Ir tādi projekti, kuros putni ne tikai tiek gredzenoti, bet par viņiem tiek ievākta dažāda morfoloģiskā informācija, piemēram, svars, mērīts spārnu garums, tauku daudzums. Tauku esamība vai neesamība labi raksturo putna stāvokli. Ja putnam vajadzētu migrēt, bet viņam nav pietiekams tauku slānis, tas liecina par to, ka viņš ir apstājies uzkrāt kādas rezerves vai viņam šī ir piespiedu apstāšanās, jo ir slikti laikapstākļi. Atceros, ka 1988. gada aprīļa beigās uz piecām dienām bija sasnigusi milzīga sniega sega un putnu migrēšana nenotika, jo viņiem bija jācīnās par izdzīvošanu. Arī rudeņos mēdz uznākt spēcīgs vējš vai ilgstošs lietus periods, kad migrēšana apstājas. Ar morfoloģisko datu ievākšanu parasti nodarbojas profesionāļi, retāk amatieri. Putnu gredzenošana sniedz informāciju arī par putnu ilgdzīvotību, ko faktiski ar citām metodēm nevaram iegūt. Gredzenošana ir vislētākā un vispiemērotākā metode putnu dzīves ilguma pētīšanai. Arī vissenākā, jo pirmsākumi šai metodei meklējami 1899. gadā. Līdz šim pie mums ir apgredzenoti 1 970 000 putnu.
Kā putni tiek iegūti gredzenošanai?
Visbiežāk ir tā, ka tiek atrasta ligzda un apgredzenoti putnu mazuļi, jo ir skaidri zināma populācija, vecums un varam noteikt, vai ir perēšanas sezonas sākums, vidus vai beigu daļa. To svarīgi zināt, jo, piemēram, pīļu populācijas ekoloģiskie pētījumi parādīja, ka pīlēniem, kas izšķīlušies sezonas sākumā, ir labāka izdzīvotība nekā tiem, kas sezonas beigās. Ar dažādām uzpariktēm, slazdiņiem ķer putniņus, piemēram, zīlītes, arī pie barotavām. Šādā veidā daudzi jaunieši sāk aizrauties ar putnu gredzenošanu. Bieži vien tas notiek dabas vērotāju pulciņos. Piemēram, 80. gados Jelgavā Gunāra Pētersona vadībā notika zooloģijas pulciņa nodarbības. No tā laika ir izauguši daudzi labi putnu pazinēji. Jaunieši, kuri vēl ir amatieri, kļūst par lieliem palīgiem zinātniekiem dažādos putnu monitoringa pētījumos.
Pagājušā gadsimta 70. gados parādījās pirmie speciālie tīkli putnu ķeršanai. Atceros, ka pats savu pirmo tīklu gatavoju no zvejnieku tīkliem. Mūsdienās jau var iegādāties dažādus putnu ķeršanas tīklus, pašam nav jāizgatavo. Daudzi putnus gredzeno, vienlaikus izmantojot vairākus tīklus, cik spēj apkalpot.
Kādi gredzeni putniem tiek uzlikti?
Sākotnēji gredzenus gatavoja no alumīnija, jo tas bija viegls un pietiekami mīksts materiāls, taču parādījās problēmas ar kaijām, pīlēm un citiem ūdensputniem. Lai gredzens šiem putniem kalpotu visu viņu dzīvi, tas izrādījās par mīkstu un ātri nodila. Pie mums gan ne, bet rietumu valstīs šādiem putniem izmanto tērauda gredzenus, kas ir cietāki, tik ātri nenodilst, uz tiem rakstīto informāciju var daudz vieglāk izlasīt. Ir arī krāsaini gredzeni, kas veidoti no speciālas plastmasas. Tie ir lielāki, un uz tiem var uzrakstīt informāciju ar lielākiem burtiem, kas pēcāk vieglāk ļauj to nolasīt. Ja putnu turam rokā, tad informāciju uz metāla gredzena var izlasīt, bet citādi no liela attāluma to grūti izdarīt, lai gan mūsdienās jau ir laba foto un optiskā tehnika.
Krāsu gredzeni Eiropas līmenī, dažām putnu sugām arī pasaules līmenī tiek savstarpēji koordinēti, lai pēc krāsas, burtiem uzreiz saprotams, kurai valstij tas pieder. Krāsu gredzenus, piemēram, gulbjiem, zosīm liek arī uz kakla, jo tad, kad putni staigā pa rapšu vai ziemāju laukiem, simbolus uz gredzena, kas uzlikts uz kājas, nav iespējams nolasīt, bet, ja tas uzlikts uz kakla, tad pavisam cita lieta. Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad sāka likt šos krāsu gredzenus, ir desmitkārtīgi palielinājies ievāktās informācijas apjoms.
Vai putniem šādi gredzeni traucē?
Tikpat labi var teikt, ka katra lieta var traucēt. Arī cilvēkiem laulības gredzeni var traucēt, bet mēs tos nēsājam. Ir putni, kuriem uzliec gredzenu, tie aizlido kokā, nolamā tevi un lido tālāk, bet citi atkal mēģina atsvabināties no tā.
Kam Latvijā ir atļauts gredzenot putnus?
Pie mums ir aptuveni 60 aktīvu putnu gredzenotāju. Ik gadu šis skaits mazliet atšķiras. Lai gredzenotu putnus, ir jāpārzina putnu sugas, jādodas uz Latvijas Gredzenošanas centru, kur pārrunu un testa rezultātā cilvēks saņem atļauju, ka drīkst ar to nodarboties. Nav jau tā, ka ikviens, kurš to vēlas, var ķert savvaļas putnus un gredzenot. Ir jābūt zināšanām un noteiktām prasmēm. Jāsaņem arī atļauja no Dabas aizsardzības pārvaldes. Arī paši gredzeni ir stingri reglamentēti.
Par putnu gredzenotāju var kļūt, sākot no 14 gadu vecuma. Sākumā lielākā daļa jauniešu iziet apmācības pieredzējušu ornitologu vadībā un tikai tad dodas saņemt apliecību.
Pie mums, Latvijas austrumu pusē, putnu vērotāji no Ukrainas bija nofotografējuši upes tilbīti. Mazu putniņu sprīža garumā, tam bija zviedru gredzens. Varētu domāt, ka šī tilbīte ir atlidojusi no Zviedrijas, bet izrādījās, ka zviedru pētnieki šo putniņu apgredzenoja ekspedīcijas laikā Āfrikā, Ganā. Putnu gredzenošana un vērošana daudziem var kļūt par lielisku hobiju, kurš sniedz interesantus vērojumus.