Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +23 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 27. jūlijs
Marta, Dita, Dite

Makšķerē, saudzējot dabu

Zivju resursus arī saldūdeņos ietekmē piesārņojums.

Vasara daudziem saistās ar iespēju doties makšķerēt, baudot dabas burvību un azartu, ko sniedz šī nodarbe. Taču ne mazums ir tādu, kam makšķerēšana ir ne tikai hobijs, bet arī sporta veids visa gada garumā. Ja arī tevi nepamet doma beidzot izmēģināt veiksmi zivju ķeršanā, tad šobrīd ir īstais laiks to darīt.

Labāk atlaist, nevis paturēt

«Lai sāktu makšķerēt, ir jābūt vēlmei. Tie bērni, kam ģimenē ir bijuši makšķernieki, šo nodarbi pārmanto, un viņi turpina ar to aizrauties arī pieaugot. Daudzi ar makšķerēšanu sāk nodarboties draugu ietekmē vai meklējot sev nodarbi, kas ļauj paslēpties no ikdienas rūpēm un būt tuvāk dabai. Makšķerēt var visu gadu. Katram gadalaikam ir sava pievilcība. Latvijā ar makšķerēšanu nodarbojas daudzi. Makšķerēšanas kartes, kas dod tiesības makšķerēt publiskos ūdeņos, ir iegādājušies vairāk nekā 100 tūkstoši pieaugušo,» saka Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas vadītājs Māris Bremze.

Pirms doties makšķerēt, ikvienam ir jāiepazīstas ar Ministra kabineta apstiprinātiem Makšķerēšanas noteikumiem. «Publiskajās ūdenstilpēs makšķerniekiem ir jāievēro Makšķerēšanas noteikumi, kas paredz gan dažādus liegumus, gan norāda atļauto loma lielumu. Turpretī privātajās ūdenstilpēs to īpašnieks vēl papildus nosaka, ko un kā ķert un uz kādiem noteikumiem. Iesācējam makšķerēšanā ieteiktu sākt ar pludiņmakšķeri. Federācijā mēs praktizējam deviņas dažādas disciplīnas, bet patiesībā to skaits ir vēl lielāks, jo ir dažādu veidu spiningošana gan no laivas, gan krasta, gan pilsētvidē. Arī foreļu spiningošana dīķos pie mums ir sākusi attīstīties tikai salīdzinoši nesen. Šobrīd, piemēram, Ķegumā ir izveidots Latvijas Foreļu līgas parks, kur mākslīgā ūdenstilpē ir ielaistas foreles, kas tiek uzraudzītas un sargātas. Ikviens var braukt un sportiskā veidā ķert foreles, jo tās tiek noķertas un atlaistas. Pie tam atlaistas tādā veidā, ka ar rokām tām nevar pieskarties. Šāda veida makšķerēšana kļūst arvien populārāka. Arī mūsu federācija mēģina popularizēt foreļu spiningošanu. Esam rīkojuši sacensības gan bērniem, kur jaunākiem dalībniekiem bija vien seši septiņi gadi, gan pieaugušajiem profesionālajā līmenī, kas piedalās Latvijas izlasē, gan amatieriem. Tā ka ikviens var izmēģināt savus spēkus, kā arī izbaudīt šo noķeršanas un atlaišanas prieku,» stāsta Māris Bremze.

Arī AS Latvijas valsts meži dabas parks Tērvetē ir viena no makšķernieku iemīļotākajām vietām Latvijā, kur it īpaši ģimenes ar bērniem var doties izmēģināt savus spēkus makšķerēšanā. «Vienā no parka malām atrodas Tērvetes ūdenskrātuve, aptuveni 70 hektāru platībā, kuru esam labiekārtojuši makšķerēšanai. Šī gada pirmajā pusgadā pie mums Tērvetē ir viesojušies gandrīz 900 makšķernieku. Lai arī ūdenskrātuve nav liela, tā jau izsenis ir populāra karpu makšķerēšanas vieta. Ik gadu šajā ūdenskrātuvē tiek ielaisti aptuveni 600 kilogrami karpu mazuļu. Mums ir ieviesta licencētā makšķerēšana, kas ļauj mums iegūt no makšķerniekiem atgriezenisko saiti par zivju daudzumu. Ja pie mums tiek noķerta kāda lielā zivs, kas varētu pati nārstot, tad aicinām to palaist vaļā. Plēsīgās zivis Tērvetes ūdenskrātuvē nelaižam, bet tās tāpat pie mums veiksmīgi savairojušās. Ja noķerta kāda lielā līdaka un to iespējams saudzīgi atlaist, tad mudinām makšķerniekus to darīt,» saka AS Latvijas valsts meži rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

Makšķerēšana kā sports

Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija pārstāv mūsu sportistus gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās. Pagājušajā gadā Latvijas izlases makšķernieki piedalījās deviņos pasaules čempionātos dažādās disciplīnās, izcīnot divas zelta, divas sudraba un trīs bronza medaļas. «Mūsu dāmu komanda ieguva zelta medaļu pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā un šogad jūlijā dosies uz Itāliju aizstāvēt savu titulu. Tā ka ne tikai vīrieši, bet arī dāmas piedalās čempionātos. Jau otro gadu arī bērniem rīkojam sacensības deviņās dažādās disciplīnās. Tā ka, šovasar dodoties makšķerēt, vediet arī savus bērnus! Makšķerēšana var kļūt par lielisku hobiju un sportu vienlaikus,» saka Māris Bremze.

Sporta makšķerēšanā visas zivis tiek atlaistas neatkarīgi no disciplīnas. «Izņemot ziemas makšķerēšanā, jo tur rezultātu nosaka svars. Zivis tiek svērtas, un pēc tam vairs nav jēgas tās atlaist. Parasti šādās sacensībās tiek sameklētas sadarbības organizācijas, kas parūpējas, lai noķertās zivis tiek nogādātas kā barība citiem dzīvniekiem. Lai gan pēdējā čempionātā Amerikā arī ziemas makšķerēšanas sacensībās noķertās zivis tika turētas speciālā spainī un pēc tam atlaistas. Kas zina, varbūt nākotnē šī amerikāņu prakse iedzīvosies arī pie mums! Pārējās disciplīnās zivis tiek noķertas un atlaistas vai nofotografētas, nomērītas un atlaistas,» skaidro Māris Bremze Bažas par zivju daudzumu «Kopumā situācija ar saldūdens zivīm Latvijā ir labāka nekā jūras, taču ir svarīgi pieminēt, ka vissliktākā situācija ir migrējošajām zivīm – tādām kā lašiem, nēģiem un zušiem. Šīm zivīm ir būtiski, ka ir iespēja migrēt no jūras uz upēm un otrādi, lai nārstotu. Ņemot vērā Eiropas un arī Latvijas situāciju ar upju aizsprostiem, daudzas upes šādai migrācijai nav pieejamas. Šī iemesla dēļ migrējošo zivju populācija Eiropā ir kritusies par vairāk nekā 70 procentiem pēdējo 50 gadu laikā. Latvijā arī virszemes ūdens kvalitāte daudzviet nav labā stāvoklī. Tikai 35 procenti no visiem mūsu virszemes ūdeņiem (upes, ezeri un piekraste) ir labā stāvoklī. Lielākā daļa ir vidējā stāvoklī. Zivis, kuras mums bieži patīk makšķerēt – foreles, laši, nēģi –, ir prasīgākas nekā tās zivis, kuras var dzīvot ūdeņos, kas ir zemākas kvalitātes, piemēram, karpas. Tāpēc ir grūti teikt, ka stāvoklis ar zivīm upēs un ezeros ir labs, jo jautājums ir jāskatās plašāk – par kādām zivīm tieši ir runa. Zuši vispār ir fascinējoša suga, jo tie dzīvo lielākoties saldūdeņos, bet, lai nārstotu, tiem ir jādodas uz Sargasu jūru, uz vietu, kuru zinātnieki vēl līdz galam nav atklājuši. Eiropas zuši nārsto tikai un vienīgi tur, kas nozīmē – ja tiem migrācijas ceļš no saldūdens, kur tie dzīvo, uz jūru ir slēgts, tie nekad nenārstos. Piemēram, zuši no Alūksnes ezera nekad uz jūru netiks un nepavairosies to populācija Alūksnes ezerā. Tas arī nozīmē, ka pat tad, ja zušu mazuļi tiek ielaisti kādā ezerā, lai papildinātu krājumus, tie nav pavairoti audzētavā, tie ir noķerti jūrā, izaudzēti lielāki audzētavā un atvesti uz konkrēto ezeru. Labā ziņa ir tāda, ka, nojaucot nevajadzīgus aizsprostus uz upēm, mēs varam ātri un efektīvi atjaunot gan upes, gan zivju krājumus,» uzskata Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Sarūk lielo zivju skaits

«Lielo zivju īpatsvars Latvijā ir salīdzinoši mazs, nekā tas ir, piemēram, Skandināvijā. Tāpēc šogad tika pamainīti Makšķerēšanas noteikumi, kas ierobežo lielo zivju ķeršanu. Šobrīd var paturēt lomā tikai vienu lielo zivi, kas garāka par 70 centimetriem. Mērķis ir saglabāt lielo zivju īpatsvaru, jo šādas zivis ir visnoderīgākās nārstošanas procesā. Arī mūsu federācijas makšķernieki, visi vadošie sportisti, ir aktīvi sociālajos tīklos, rādot piemēru tam, kā zivis tiek noķertas un palaistas atpakaļ ūdenī. Protams, zivis ir jāēd, nesaku, ka pilnīgi visas ir jāatlaiž, bet mēra sajūtai ir jābūt. Ja pie mums palielināsies lielo zivju īpatsvars, tas var palīdzēt veicināt arī makšķerēšanas tūrismu. Ja daudzi no mūsu makšķerniekiem dodas uz Skandināviju zvejot lielās zivis, tad, uzlabojoties situācijai, makšķernieki varētu braukt pie mums ķert trofejas zivis,» teic Māris Bremze.

Arī klimata pārmaiņām viennozīmīgi ir ietekme uz zivju populāciju Latvijā un citviet Eiropā. «Zivis, kuras mums patīk makšķerēt, mēdz būt prasīgākas pret apstākļiem, kuros tās dzīvo. Lašveidīgajām zivīm ļoti svarīga ir ūdens temperatūra. Tām patīk vēss ūdens, bet pēdējos gados ir novērota tendence ūdens temperatūrai paaugstināties. Tāpat arī iepriekš minētie aizsprosti paaugstina ūdens temperatūru, jo tas vairs brīvi neplūst upē, bet stāv ūdenskrātuvē, kur tas uzsilst, un tad siltāks ūdens tiek palaists pa upi, kur tas atstāj negatīvu ietekmi uz zivīm. Papildus, ņemot vērā, ka mūsu ūdeņos ir augsts fosfora un slāpekļa daudzums, kas tur nonāk no lauksaimniecības un notekūdeņiem, mums ir izteikta eitrofikācija jeb ūdens aizaugšana. Siltāku klimatisko apstākļu ietekmē šī aizaugšana pastiprinās un var sākt ziedēt arī zilaļģes, kas ir toksiskas cilvēkiem un dzīvniekiem. Kad aļģes ūdenī sāk pūt, tās patērē skābekli, kas ir ūdenī, un rezultātā ūdenī dzīvojošie organismi var nosmakt,» saka Magda Jentgena.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viena saulaina vasaras diena

Karameļu paradīze, saistoši muzeji, vēsturiski spēkrati un saulrieta brauciens izgaismotā laivā – tas viss Jelgavā.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena