Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Mazskarto mežu vēstniece

Par Gada sūnu 2021 kļuvusi līklapu novellija – sūna, kas uzskatāma par dabisko mežu dzīvotnes raksturojošu iezīmi. Turklāt tā ir suga, kuras klātbūtne mežā liecina arī par citu retāku organismu klātesamību.

Palīdz atrast retumus 

Kopš 2016. gada Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupas dalībnieki no vairāk nekā 500 Latvijā konstatētajām sūnu sugām izvirza kandidātes Gada sūnas titulam un pēcāk balso par tām. Šogad šādā ceļā par Gada sūnu 2021 kļuvusi neliela aknu sūna – līklapu novellija (Nowellia curvifolia). Sūnu, kas 1870. gadā nosaukta par godu sūnveidīgo augu pētniekam – XIX gadsimta angļu briologam Džonam Novelam, visbiežāk var atrast uz trupošām egļu vai priežu kritalām, it sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās, jau pēc mizas nokrišanas. 

"Sūna sastopama saimnieciski mazskartos mežos, jo sevišķi sugām bagātos egļu mežos. Šai sugai, līdzīgi citām sūnu sugām, ir nozīmīga loma meža ekosistēmu funkcionēšanā, nodrošinot noteiktu mitruma režīmu un mājvietu maziem bezmugurkaulniekiem, un organisko vielu apritē. Ja mežu īpašnieks izvāc skuju koku kritalas no sava meža, tur līklapu novellijai vairs nebūs kur augt," apdraudējumu sugas dzīvotspējai dabā skaidro Daugavpils Universitātes vadošā pētniece Dr. biol. Anna Mežaka, uzsverot kritalu pieejamības svarīgumu. "Līklapu novellija ne vien liecina par mazskartu mežu ilgākā laika periodā, bet arī vienlaikus signalizē par citu retāk sastopamu organismu klātesamību mežā. Tādu organismu, kurus nespeciālistam pašam, visticamāk, ir grūti atpazīt."


Sūnas mainīgā daba

Grūtības šī Gada sūnu atpazīt pašam dabā var sagādāt arī tās vizuāli mainīgais raksturs. Izrādās, ka sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma. Noēnotās vietās līklapu novellija būs zaļgana, turpretī atklātās vietās tās krāsa svārstīsies no sarkanīgas līdz brūnganai. Lūkojoties no attāluma, šī sūna izskatīsies kā mazi zaļgani vai brūngani pavedieni. Ja mežā ieraugām brūngani sarkanu kritalu, ir liela iespēja, ka, pienākot tuvāk, ieraudzīsim, ka tā būs blīvi noaugusi ar šo sūnu. 

Blīvās dzeltenzaļās vai sarkanbrūnās, pie substrāta pieplakušās velēnas veido līklapu novellija. Sūnas stumbrs atgādina vienu līdz divus centimetrus garu pavedienu, kas raksturojams kā gulošs, maz zarots. Savukārt pusmilimetru līdz vienu milimetru garo, kupolveidīgi ieliekto lapu novietojums ir blīvs, jumstiņveidīgs. Lapu gals līdz pusei ir divdaivains, bet daivas ir šauras, smailas, lokveidīgi dziļi ieliektas un saplūst kopā līdzīgi pincetes galiņiem.  

Līklapu novellija veģetatīvi vairojas ar dzeltenzaļiem, lodveida vienšūnas vairķermeņiem, kas veidojas lapu malās stumbra galā. Tai raksturīga dzimumvairošanās ar sporām. Sporas veidojas olveidīgā, melnā sporu vācelītē, kura izaug uz caurspīdīgi baltas setas jeb kātiņa, tāpēc mazliet var atgādināt sīku cepurīšu sēnīti. Sporas nogatavojas pavasarī un vasarā.
 

Jāmācās dabā, nevis datorā 

Vaicātas, ko darīt, ja ir vēlme iemācīties pazīt sūnu sugas, pētnieces atzīst, ka sākt mācīties sūnas no grāmatām vai interneta resursiem var izrādīties grūti, jo bildēs tās var izskatīties citādi nekā dabā. Turp arī ir ieteicams doties sūnu izziņas nolūkā. "Nāk pavasaris. Kamēr ziedaugi nav sazēluši, ir īstais laiks raudzīties, vai turpat pie mājas lieveņa neaug sīki zaļgani vai sudrabaini sūnu spilventiņi. Taču, ja ir vēlme satikt dzīvē līklapu novelliju, tad gan jādodas tālāk no pilsētas, vislabāk uz kādu egļu mežu ar kritalām," iesaka Daugavpils Universitātes vadošā pētniece Dr. biol. Ligita Liepiņa un piebilst, ka sākumā būtu svarīgi, lai kāds sūnu pazinējs ierādītu iesācējam to, kāda sūna izskatās dabā. Tas būtu pirmais solis tālākai sūnu pasaules izzināšanai. Tāpat noderīgs šai izziņas procesā būs arī  2012. gada izdevums Sūnu ceļvedis, ko sagatavojušas abas pētnieces kopā ar kolēģēm Līgu Strazdiņu un Lindu Madžuli un kas brīvpieejams tiešsaistē. Grāmata paredzēta tiem, kuri vēlas iepazīt 100 Latvijā biežāk sastopamās sūnu sugas. Autores ceļvedī aprakstījušas sugu morfoloģiju, kā arī uzsvērušas vieglāk pamanāmās pazīmes, lai vislabāk atšķirtu līdzīgās sūnu sugas.

"Jaunie entuziasti parasti nepievērš uzmanību detaļām. Sūnas pārsvarā ir ļoti sīki augi, bieži vien garumā līdz vienam līdz pieciem centimetriem. Svarīgi ir atcerēties sūnas īpašās noteikšanas pazīmes. Piemēram, vai sūnas stumbrs ir sarkanīgs vai zaļgans, vai lapai ir gals ar matiņu vai nav? Pieredze nāk ar laiku," skaidro Ligita Liepiņa. "Jo vairāk sūnu entuziasts meklēs sūnas dabā, jo ātrāk iemācīsies. Pieredzējuša speciālista vadībā tas būs daudzreiz ātrāk." Arī Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa organizē sūnu ekspedīcijas uz dažādām Latvijas vietām, kur var pievienoties ikviens, kas kļuvis par biedrības biedru.
 

Ziņo arī, ja nepazīsti

Taču sūnu pētnieces ir pārliecinātas, ka līklapu novelliju noteikti ir iespējams pamanīt gandrīz katram, kurš dodas uz mežu. Atliek apsēsties uz kādas skuju koka kritalas un ielūkoties uzmanīgāk, vai uz tās nav ieraugāma līklapu novellija. Pētnieces novērtēs, ja par saviem atradumiem mežā ziņosiet dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Portāla līdzšinējais datu vākums atklāj, ka dabā gājēji aktīvi ziņo ne tikai par putniem un kukaiņiem, bet arī par pašu ieraudzītajām, taču ne vienmēr atpazītajām sūnām. 

"Aizejot vienkāršā pastaigā uz mežu, var ne tikai elpot svaigu gaisu, bet arī palūkoties uz zaļajām lietām. Šajā gadījumā tie ir mazi augi – sūnas, kuras bieži vien veido vienlaidus klājienu meža zemsedzē vai ir ieaugušas koka mizas plaisā, vai paslēpušās kādā citā mikronišā," stāsta Anna Mežaka un min, ka tieši portālā pieejamie dati kalpo par ziņu avotu retu sugu atradnēm, par kurām iepriekš pētniekiem nav bijis ziņu. Sūnu ziņojumus Dabasdati.lv platformā, balstoties uz kvalitatīvām fotogrāfijām, pārbauda eksperti, vairumā gadījumu spējot noteikt konkrēto sūnu sugu vismaz līdz ģints pakāpei. Sūnu pētniekiem šādi iegūti un pārbaudīti dati sniedz vērtīgu informāciju par sugu izplatību Latvijā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zaļdomātāju diena

Kādā vecā dziesmiņā ir rindas "..par zaļu pat vēl zaļāks bij’ mūsu skolas laiks.." – tolaik, kad tā tapa, ar "zaļu" bija domāts pavisam kas cits, nekā parasti mēdzam teikt mūsdi...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena