Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 21. aprīlis
Marģers, Anastasija

Neļauties zaļmaldināšanai

Vārds "ilgtspēja jeb "ilgtspējība" ir tik ļoti bieži sastopams un šķietami pašsaprotams, ka parasti nemaz neanalizējam tā dziļāko jēgu, automātiski uztverot kā alternatīvu videi draudzīgai rīcībai.

Interneta gudrības vēsta, ka ilgtspēja (sustainability – angļu val.) ir vides, kurā mēs dzīvojam, nodošana nākamajām paaudzēm, nekompromitējot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas. Pēc šīs definīcijas ilgtspējību var interpretēt ļoti dažādi, tādēļ to pareizi būtu attiecināt uz trim pamatvirzieniem: vides ilgtspējību, ar to saprotot atbildīgu rīcību attiecībā pret vidi un tās daudzveidību, kas vērsta galvenokārt uz vides saglabāšanu, sociālo ilgtspējību jeb atbildīgu rīcību pret cilvēkiem visdažādākajos kontekstos, bet galvenokārt tā attiecināma uz visu sabiedrības daļu ietveršanu, un visbeidzot ekonomisko ilgtspējību jeb atbildīgu rīcību no finansiālā aspekta – ekonomiska neveiksme nevar būt ilgtspējīga.

Tāpēc itin saprotami, ka par ilgtspēju – tik plašu un ietverošu jēdzienu – runājam visdažādākajās dzīves jomās, sākot no dabas aizsardzības jautājumiem, beidzot ar modi un finansēm. Tieši daudzveidīgā ilgtspējas piesaukšana mēdz radīt arī apjukumu un pārpratumus, kad kāds ar šo vārdu mēdz apzīmēt lietas un norises, kuras tam neatbilst, piemēram, peļņu nesošu uzņēmumu saukt par ilgtspējīgu, jo tam ir labas ekonomiskās prognozes nākotnē un tas spēs pastāvēt ilgu laiku. 2021. gada vasarā Swedbank veica socioloģisko aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājumiem. 85% aptaujāto apliecināja, ka viņi ir dzirdējuši jēdzienu "ilgtspēja". Tomēr šī jēdziena izpratne ir virspusēja – iespējams, vārda konstrukcijas mudināti, Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju uztver kā kaut ko, kas ir ilgstošs, stabils, noturīgs, izturīgs, nemainīgs. Kaut arī pusotra gada laikā, kas pagājis kopš aptaujas veikšanas, par ilgtspēju runāts aizvien vairāk, joprojām nepieciešams izprast, kas tieši ar to domāts, lai izvairītos no kļūmēm un pārpratumiem, tīšiem vai netīšiem, jeb tā sauktās zaļmaldināšanas (greenwashing).

Nesenā Eiropas Komisijas pētījumā ir secināts, ka 53% no visiem gadījumiem, kad Eiropā produktu un pakalpojumu reklamēšanā un popularizēšanā tiek izmantoti apgalvojumi par šī produkta vai pakalpojuma zaļumu, ir nepatiesi vai vismaz nav pietiekami skaidri pamatoti.

Ja veikalā, veicot pirkumus, varam raudzīties pēc starptautiski atzīta attiecīgās nozares ekosertifikāta, tad pakalpojumu sfērā bieži vien šādu stingri definētu standartu nav, tāpēc pašiem jābūt modriem, jāpēta, jāvērtē un jāizglītojas!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mārrutki, lavandas un lidmašīnas

Mārupe ir kokteilis no privātmājām, loģistikas centriem, ražotnēm, laukiem un dabas. Pietiks vairākām brīvdienām.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena