Kurzemes izteiksmīgie pauguri Embūtē ir gājējiem draudzīga atpūtas vieta arī ziemā. Tik maz apdzīvota un mežonīga, tā ir izcili piemērota, lai smeltos spēku jaunai darba nedēļai. Acis priecē meži un lauki, kas veido skaistas mozaīkas. Viss ir balts un sasnidzis. Par to, ka ziemā dzīvība un kustība turpinās, liecina tikai dzīvnieku pēdu svītras, kas vijas visādos līkločos un brīžiem arī apjukušu gājēju var ievest kādā purvā.
Ainava, kas sajūsmina
Varens gājēju pulciņš satiekamies aktīvās atpūtas kompānijas Finalmente rīkotajā pārgājienā. Ārā ir mīnus pieci grādi un daudz sniega, kas Kurzemē nemaz nav tik bieža un noturīga parādība. Iešanai sniegs ir ideālā konsistencē – viegls kā pulveris, ne par daudz, ne par maz. Mums ir paveicies, un sākumā vēl nemaz nenojaušam, cik ļoti skaista būs šī diena. Apvidus šeit ir mainīgs – Latvijas dabas skaistums visai plašā variācijā. Ejam pāri paugurainiem laukiem, no kuriem var vērot ielejas mežu galotnes, un cauri piesnigušām skujkoku meža audzēm. Lapu koki šķiet kā ietinušies sniega plediņos, taču, kad paej zem tiem, izskatās, ka zari ir uzziedējuši ar kupliem, baltiem ziediem. Savukārt brienot cauri krūmiem, jābūt uzmanīgiem, citādi apkakle būs pilna ar sniegu, toties ir skaisti – koki, sniega noliekti, veido apsnigušas arkas, un nevar ne aci atraut no šiem brīnumiem.
Embūtes senlejas noslēpumi
Pārgājiena sākums ir pie Embūtes Tūrisma informācijas centra. Starp citu, šeit ir arī iespēja nakšņot, kā arī rīkot dažādus pasākumus līdz 50 cilvēkiem. No informācijas centra var doties labiekārtotā trīs kilometru garā pastaigu takā. Varat sekot taciņām uz skatu torni un tālāk uz Joda dambi, kur pieejama plaša atpūtas vieta. Vasarā šeit notiek pagasta pasākumi – koncerti un amatierteātru uzvedumi. Pašlaik viss ir kupenām klāts, un tas tikai priecē, ka varam izbaudīt šo vietu kā maģisku ziemas brīnumzemi.
Embūtes senleja, ko veido Lankas upes ieleja, ir sena apdzīvota vieta. Tā ir interesanta pārgājieniem, jo senleju iekļauj vairāki desmitus metru augsti pauguri – Pavārkalns, Vēreskalns, Radiņkalns, Embūtes pilskalns un citi. No 1977. gada šeit izveidots dabas parks senlejas vērtīgo gravu un nogāžu mežu aizsardzībai.
Pārgājienu sākam ar Embūtes pilsdrupu apskati, kas atrodas turpat pie informācijas centra. Kalna galā apskatāmas Kurzemes bīskapijas mūra pils drupas, tālāk dodamies apskatīt Embūtes baznīcas drupas, kas labi izceļas uz baltā fona. Gandrīz svinīga sajūta rodas, ejot cauri ieejai senlejā, kas iezīmēta ar stilizētām vārtu zīmēm – diviem kuršu zobeniem. Tie simbolizē kuršu vadoņa Induļa un viņa drauga Pūdiķa zobenus un vairogus. Katrs savā ceļa pusē tie sargā ceļu, kurš ved uz Embūtes senleju un Joda leju. Zobeni rada mītisku noskaņu un joprojām norāda uz diženo kuršu klātbūtni Embūtes senlejā.
Dabas takā izbūvētas kāpnes, skatu platformas un skatu tornis. Izejot cauri atpūtas vietai, var uzkāpt Kuršu jeb Induļa pilskalnā, kur, domājams, atradusies kuršu koka pils. Uz informatīvajām planšetēm dabas takā var izlasīt, ka zem biezās sniega segas ziemas mieru bauda dabas parka īpašās sugas – spilgti zaļās kokvardes un mazais tritons. Dabas parkā ligzdo tādi putni kā melnais stārķis, mazais ērglis, ormanītis, kas ir Eiropas apdraudēto sugu sarakstā.
Mēs no atpūtas vietas dodamies tālāk gar Jaunajiem kapiem – mūsu pārgājiena maršruts ir 18 kilometri pāri laukiem, cauri gravām. Šķērsojam arī Lankas upīti, atrodot tai pāri noliekušos kādu koku. Vietām gravas ielejās iztek avoti, kas nav sasaluši, un kājas grimst dubļos, līdz iznākam atpakaļ un apskatām arī Kuršu pilskalnu.
Ekipējums ziemas pārgājieniem
Ziema ir fantastiski labs laiks pārgājieniem – nekož odi un nav jābaidās no ērcēm, ir izbrienamas vietas, kas vasarā ir aizaugušas līdz padusēm. Toties, lai pārgājienu ziemā varētu izbaudīt, ir svarīgi pareizi apģērbties un turēt kājas sausas. Citādi var sanākt, ka gribas griezties atpakaļ ātrāk, nekā paredzēts.
Galvenais likums – jāvelk ērts apģērbs vairākās kārtiņās. Ja grādi ir mīnusā, tad pat iešana būs patīkamāka, jo nepārsteigs negaidīts lietus. Jāņem vērā, ka, ejot pārgājienā, nevajag arī pārāk biezi saģērbties, jo ejot būs silti, bet, ja sasvīdīsi, tad mazākajā pauzītē paliks vēsi. Ideālais variants – velciet garpiedurkņu kreklu, džemperi un virsjaku, bet esiet gatavi džemperi zem virsjakas novilkt nost un ielikt mugursomā, kad kļūst par karstu. Apakšējo garpiedurkņu kreklu neizvēlieties kokvilnas, jo tas ātri sasvīst un lēni žūst, labāk sintētiska materiāla. Džemperis var būt pat vilnas, tas sildīs, un gadījumā, ja nelīst vai nesnieg, varēsiet iet ar to un virsjaku likt somā. Džempera vietā var būt arī plānā, sporta veikalos nopērkamā dūnu jaka. Lietus vai sniega gadījumā ir svarīgi, lai virsjaka ir lietus necaurlaidīga. Ja tādas nav, var izlīdzēties ar pančo, kas pasargās no mitruma.
Ziemas pārgājienos vislabāk ņemt līdzi pietiekami lielu somu, kur var salikt iekšā rezerves variantus – kādu vidēji plānāku džemperīti, ja mājās nevarat izdomāt īsto variantu, ar kuru kārtiņu nebūs ne par karstu, ne par aukstu. Tāpat somā ir svarīgi ņemt līdzi sausas zeķes un maisiņus, ja gadās saslapināt kājas, varēsiet pārģērbties un jutīsieties daudz komfortablāk.
Kājās vislabāk vilkt ūdens necaurlaidīgus zābakus un pāri tiem vilkt bahilas, lai, brienot pa sniegu, kājas paliktu sausas. Bahilas noder arī bezsniega periodā, jo nekad nezini, kur kāja var iegrimt kādos dubļos un saslapināties. Dubļu, kā arī ledus periodā īpaši svarīgi, lai jūsu zābakiem būtu labs protektors, lai kājas neslīdētu. Izvēlieties siltas, mitrumu izvadošas zeķes un pārliecinieties, ka tās nav kokvilnas. Nederēs pārāk biezas zeķes, jo tās kāju iespiedīs zābakā un tādā veidā aukstums klāt būs ātrāk, nekā kājai zābakā jūtoties brīvi.
Bez uzkodām nedodieties
Līdzi noteikti paņemiet siltu dzērienu termosā un sagatavotas uzkodas, jo arī tas palīdzēs ķermenī uzturēt siltumu. Un, ziemā plānojot pārgājienu, atcerieties, ka ziemas kilometri ir pavisam kas cits nekā vasaras, sevišķi, ja izvēlamies laiku, kad taciņas ir aizsnigušas. Viss aizņem ilgāku laiku un prasa vairāk enerģijas, dodoties pārgājienā sniegā, tāpēc ir svarīgi nebūt pārāk ambicioziem. Takas apstākļi būs sarežģītāki, noorientēties būs grūtāk un vajadzēs biežāk apstāties, lai padzertos vai pielāgotu apģērbu gājiena tempam. Atcerieties, ka pārgājieni ziemā ir ziemas ainavas krāšņuma baudīšanai, nevis īpašiem rekordiem.
Ziemas pārgājienā noteikti ir vērts iekurināt ugunskuru, pie kura atpūsties, apēst maizītes un padzert siltu tēju, varbūt pat uzcept līdzi paņemtās desas. Kā zināms, svaigā gaisā viss garšo lieliski. Ugunskuru ziemā vislabāk iekurināt ar sausām egļu pazarītēm, kas labi aizdegas, un pēc tam jau virsū var likt arī slapjos, kritušos zarus. Uguns sasildīs, un varēsiet ilgāk pasēdēt mežā, baudot skaisto ziemu.
Šis maršruts ir lielisks arī ģimenes kompānijai svētku brīvdienās, lai baudītu dabu un kopābūšanu.