Oficiāli atzītas peldvietas ir pārbaudīta un droša izvēle ikvienam, kurš vēlas veldzēties ūdenī. Tās ir vietas, kurās regulāri tiek kontrolēta ūdens kvalitāte un kas ir aprīkotas ar atbilstošu infrastruktūru – pārģērbšanās kabīnēm, atkritumu urnām, informatīvajiem stendiem. Veselības inspekcija peldsezonas laikā, kas ilgst no 15. maija līdz 15. septembrim, šajās vietās veic regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ūdens ir piemērots peldēšanai un nerada risku veselībai. Šajās vietās pašvaldības vai teritoriju apsaimniekotāji rūpējas par tīrību un drošību, savukārt peldētājiem šeit ir iespēja atpūsties, nejūtoties kā nelūgtiem viesiem.
Taču ik gadu peldētgribētājus vilina arī vietas, kas nav paredzētas atpūtai. Īpaši jāuzmanās no smilts un grants karjeriem, kas, lai arī vizuāli pievilcīgi, patiesībā ir bīstami. AS Latvijas valsts meži atgādina, ka karjeri nav un nevar būt drošas peldvietas – tajos ir neprognozējamas gultnes, pēkšņas bedres, stāvas nogāzes, aukstuma straumes un pat tehniskas ierīces vai būves. Nereti šajās vietās peldēšanās ir ne tikai dzīvībai bīstama, bet arī nelikumīga, jo karjeri ir saimnieciskās darbības teritorijas, nevis rekreācijas zonas.
Vēl kāds būtisks aspekts ir cilvēka mijiedarbība ar dabu peldvietās. Pat izvēloties oficiālu vai dabisku peldvietu, svarīgi apzināties, ka peldēšanās nav tikai personisks prieks – tā ietekmē apkārtējo vidi. Ūdens ekosistēma ir jutīga un viegli ievainojama, tāpēc pat šķietami nekaitīgas rīcības, piemēram, ziepju vai šampūna lietošana ūdenstilpē, var radīt būtisku kaitējumu. Jebkāda veida kosmētikas līdzekļi – arī tie, kas marķēti ar uzrakstiem «eko», «bio» vai «organisks» – satur vielas, kas maina ūdens ķīmisko sastāvu un var ietekmēt mikroorganismus, augus un dzīvniekus. Tieši tāpēc, dodoties dabā, jāatturas no mazgāšanās ūdenstilpēs ar jebkādiem līdzekļiem un jābūt atbildīgam arī pret krasta apkaimi, to nepiesārņojot un netraucējot dzīvnieku pasauli.
Būtiski ir arī apzināties, ka ne visur un ne vienmēr peldēties drīkst. Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā ik gadu atgādina par sezonālajiem ierobežojumiem dažādās aizsargājamās teritorijās. Šie ierobežojumi nav formāla formalitāte – tie ir ieviesti, lai pasargātu retas sugas un to dzīvotnes laikā, kad tās ir visjutīgākās. Piemēram, putnu ligzdošanas periodā – no aprīļa līdz jūlija beigām – vairākās dabas liegumu teritorijās aizliegta ne tikai peldēšanās, bet pat uzturēšanās krasta tuvumā. Tas attiecas gan uz jūras piekrastēm, gan ezeru vai upju krastiem, kur ligzdo retie bridējputni vai ūdensputni. Tāpat ierobežojumi var būt spēkā zivju nārsta laikā vai īpaši aizsargājamos biotopos, kuros cilvēka klātbūtne apdraud sugu vai dzīvotņu saglabāšanu. Šie ierobežojumi ir sezonāli un konkrēti – un nav domāti kā šķērslis atpūtai, bet kā līdzsvara uzturēšanas mehānisms starp cilvēku un dabu.