Jau gadiem ilgi no pretējās mājas skursteņa mani vēro kaija. Kad no rīta atveru aizkarus, parasti putns tur jau sēž. Prātoju: nez, vai tā ir viena un tā pati kaija vai ik gadu no citas paaudzes? Tiesa gan, par kaiju klātbūtni neviens pilsētnieks nepriecājas, it sevišķi vasarā, kad izšķīlušies mazuļi un uz jumtiem īsi pirms rītausmas kaiju famīlijas rīko jestras ballītes, un vispār – kurš tad kaiju nav redzējis?! Taču ziemā ir citādi, un es priecājos par katru savvaļas pārstāvi, kuru sastopu ikdienas gaitās pilsētās. Bet nu jau arī līdz pavasarim vairs nav tālu!
Kur barība, tur putni
Pat dzīvojot Rīgas centrā, putnu radītās skaņas ik dienas dzirdamas mums tepat līdzās arī ziemā. Iespējams, satiksmes troksnī tās nepamanām vai uztveram par pašsaprotamām, taču putnus vērot un klausīties var jebkurā vietā – kā mežā, pie ūdenskrātuvēm un citviet dabā, tā pilsētā – gan savā pagalmā, gan parkos un pat mazos skvēriņos. Ornitologs Agnis Bušs teic – ja pētīsiet rūpīgi un veiksme uzsmaidīs, var izdoties pamanīt pat retus un īpašus spārnotos radījumus.
Ziemas sezonā Latvijā sastopami gan šeit uz vietas ziemojošie putni, gan aizkavējies kāds no tepat uz Eiropas dienvidiem migrējošo sugu pārstāvjiem, kuram šķitis, ka laikapstākļi tam ir labvēlīgi, piemēram, mājas strazds, gulbis, dzērve u. tml. Ziemā putni būs tur, kur atrodams ēdiens. Diennakts gaišais laiks ir samērā īss, un putniem jāpaspēj uzņemt pēc iespējas vairāk barības, lai spētu izdzīvot ilgajās tumsas un sala stundās. Putni pulcējas pie cilvēku izliktajām barotavām, kokos un krūmos, kuros vēl aizķēries pa kādam ābolam vai ogai, var ieraudzīt pelēkos strazdus, meža strazdus, zīdastes. Šie putni pārvietojas bariņos, un parasti vienuviet manāmi vairāki vienas sugas pārstāvji. Savukārt dzeņi un lielāki putni šiverējas arī izklaidus.
"Pilsētvidē gribu ieteikt īpaši pievērst uzmanību zīdastēm – tie ir krāšņi, skaisti putni apmēram strazda lielumā. Iesaku paklausīties arī to balsi, piemēram, vietnē xeno-canto.org ir daudz putnu balsu, sameklējiet zīdastes balsi. Šim putnam Latvija ir siltās zemes, kur tas atlido no ziemeļiem un uzturas šeit tikai ziemas sezonā."
Putnu iecienītas barošanās vietas ir arī pērnās labības lauki un nezāļaini lauki, kas nav nopļauti, – tur var sastapt sēklēdājus putnus dadzīšus, dzeltenās stērstes u. c. mazos putniņus, kuri barojas ar nelielām sēkliņām.
Ik pa laikam ceļa malās vērojami baros lidojoši kraukļi un vārnas – tas varētu norādīt, ka netālu uz lauka vai ceļa malā ir kāds beigts dzīvnieks, kuru, piemēram, notriecis auto. Tur uz mielastu mēdz ierasties pat tik lieli putni kā jūras ērglis.
Diezgan daudz putnu iespējams sastapt arī pie ūdeņiem vietās, kur tie nav aizsaluši. Agnis Bušs teic, ka šādās vietās vērts meklēt ūdensstrazdu. Arī tas Latvijā tikai ziemo, bet pamatā dzīvo Norvēģijā, Zviedrijā. Tas sastopams pie neaizsalušām, straujām upju vietām, kur ir krāces, ūdenskritumi, pie dambjiem, dzirnavu dīķu iztekām, HES u. tml. Šoziem ūdensstrazds manīts arī Rīgā, Arkādijas parkā pie Māras dīķa. Arī Bauskā pie Mēmeles lejpus tiltam uz pils pusi.
Noderēs ne tikai telefons, bet arī blociņš
Latvijā sastopamas ap 370 putnu sugām, ar ko sākt? Lai putnotu, nav obligāti pašu putnu ieraudzīt, jo par tā klātbūtni vēsta arī skaņas un dziesmas. Daudzus putnus nemaz nav tik viegli ieraudzīt! Ornitologs skaidro, ka pareizi ir teikt – putnu skaņas, jo tie ne tikai dzied, bet rada skaņas arī, berzējot spalvas, kaļot, bungojot u. c. "Vietnē Putni.lv ir īpaša sadaļa Putnu balsis, bet daudz vairāk ir tieši xeno-canto.org. Ikviens no dažādām pasaules malām, tajā skaitā Latvijas, var ievietot putnu skaņu ierakstus, vietnes lietošana ir bez maksas un tajā atrodamie materiāli ļoti plaši," iesaka Bušs.
Ja nav ne jausmas, kas tas par putnu, kura skaņas saklausītas, labi ir ierakstīt tās kaut ar savu mobilo telefonu, tad to ievietot Dabasdati.lv, atzīmēt kā neatpazītu un citi portāla lietotāji palīdzēs noteikt, kas tas ir. Tā cilvēks vienlaikus mācās un vienlaikus ir piefiksēts šis novērojums – pēc sugas noteikšanas tie būs dati, kurus tālāk varēs izmantot arī pētnieki.
Kaut arī varētu šķist, ka mūsdienās viss notiek digitālajā vidē, Agnis Bušs teic, ka joprojām putnotāji mēdz izmantot veco labo pierakstu blociņu, atzīmējot ne tikai datums, laiku un vietu, kur pamanīts putns, bet blociņā var pierakstīt arī kādas piezīmes, savas emocijas, varbūt kaut ko uzskicēt un tā tālāk. Radoši izpausties!
"Dabasdati.lv lietotne tomēr būs visērtākā, jo automātiski tiks noteikta gan putnotāja atrašanās vieta, gan laiks un datums. Izvēlies sugu vai atzīmē kā nezināmu, pierakstīt vari arī piezīmes. Dati saglabājas arī lietotāja profilā, un tādā veidā cilvēks veido arī savu sugu sarakstu un novērojumi ne tikai aiziet kopējā novērojumu "katlā"," pamāca Bušs.
Putniem gada laikā ir trīs sezonas – ligzdošanas sezona, kas ir pavasaris un vasara, migrācijas sezona pavasara un rudens sākumā un ziemas sezona jeb ziemošana. Katrā no šiem laikiem ir atšķirīgi putnu uzskaites veidi. Ornitologus interesē, kas notiek ziemā un kādi putni šeit sastopami.
Diemžēl nācies secināt – arvien vairāk ir to sugu, kuru populācija samazinās. Diemžēl arī šā gada putna – lakstīgalas – populācija pēdējos 20 gados samazinājusies par 25%, bet dzeltenās cielavas – pat par 90%. Iemesli ir dažādi, bet galvenokārt diemžēl to izraisa tieši cilvēka rīcības sekas…
***
Gribi putnot kā īsts pētnieks?
Lai atpazītu Latvijā sastopamās putnu sugas, palīdzēs Putnu noteicējs, kā arī katram putnošanas interesentam ieteicams iepazīties ar vietni Putni.lv, kur atrodama gan informācija par sugām un to izplatību, gan putnu skaņu ieraksti. Reģistrējies portālā Dabasdati.lv un ielādē aplikāciju savā tālrunī. Dodies dabā vai pilsētvidē ārpus mājas un vietnē atzīmē putnus, kurus esi pamanījis.