Ziemassvētku laiks būtiski patukšo mūsu maciņus un arīdzan rada milzīgu slodzi videi. Kā svinēt dabai un budžetam saudzīgi, nezaudējot nenieka no svētku prieka? Dabas Dienai pieredzē dalās vides eksperti un zaļā dzīvesveida entuziasti.
MADARA MERLE, PASAULES DABAS FONDA PROGRAMMAS ZAĻAIS BIROJS VADĪTĀJA:
"Vadot lekcijas par svētku tēmu, esmu dalībniekiem jautājusi, cik no viņiem ir saņēmuši sev īsti varbūt nepiemērotas dāvanas un cik paši ir dāvinājuši dāvanas citiem, sociālo normu vadīti, piemēram, tikai tāpēc, ka jūt pienākumu kaut ko uzdāvināt. Lielākā daļa cilvēku paceļ roku abās reizēs. Sanāk apburtais loks. Mums ir iespēja šo paradoksu apzināties un no tā izkāpt. Piemēram, varam uzzināt, ko dāvanas saņēmējs patiešām novērtēs, vienkārši pajautājot – tas patiesi satuvina. Dāvanai nav vienmēr jābūt materiālai. Tā var būt kā pieredze vai dāvanu karte, kuru saņēmējs var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Jau vairākus gadus dēlam veidoju adventes kalendāru, kurā nelieku tikai konfektes. Katru dienu mēs kopīgi veicam kādu aktivitāti. Tās var būt vakariņas sveču gaismā, Ziemassvētku lampiņu virtenes uzkarināšana vai braukšana pēc eglītes. Kopīgi brīži padara visu svētku gaidīšanas laiku īpašāku, un tas, ko dēls saņems zem eglītes, kļūst mazāk svarīgs. Ja visas gaidas gulst uz vienu pašu Ziemassvētku vakaru, iespēja sajust vilšanos ir daudz lielāka visiem ģimenes locekļiem.
Kad bērnam meklējam kādu rotaļlietu, vienmēr skatāmies lietoto mantu veikalu un platformu piedāvājumu, jo tur patiešām var atrast lietotas, bet labas kvalitātes mantas. Vēl viena lieta, ko ieviesām savā ģimenē, ir loterija, kurā katrs pieaugušais izlozē vienu cilvēku un tikai viņam piemeklē dāvanu. Mums ir liela ģimene, tāpēc šī ideja visiem ļoti patīk.
Ja runājam par korporatīvajām dāvanām, tad tās jau ir izgājušas no modes. Tā kā ikdienā konsultēju uzņēmumus, redzu, ka daudzi ir atteikušies no dāvanu dāvināšanas krūžu, pildspalvu vai T kreklu veidolā. Pēdējos gados modē bija dāvināt ūdens pudeli, bet cik šādu pudeļu mājās varam turēt?! Tā vietā saviem klientiem par sadarbību var pateikties, izvēloties dāvanas, kas ir izlietojamas vai vietējo ražotas, vai arī aicināt uz pasākumiem.
Ikvienam no mums Ziemassvētkos ir iespēja pārdomāt dāvināšanas kultūru – ko mēs dāvinām, kādos apjomos un kāda mērķa vadīti.
Dāvanas nekur nepazudīs, bet ir svarīgi, lai tās nenomāktu to, ko šajos svētkos katrs uzskatām par patiešām vērtīgāko."
RENĀRS PURMALIS, KONCEPTPAVĀRS, GRĀMATAS GATAVO DABĀ AUTORS:
"Gatavojot svētku maltīti, vērts padomāt, kā to izmantosim, ja tā netiks apēsta uzreiz. Ēdienus, kuros izmanto ātrbojīgas sastāvdaļas, uzturā drošai lietošanai var izmantot svētku vakarā un varbūt nākamajā rītā, tāpēc šādus ēdienus ieteiktu gatavot mazākās porcijās. Izdevīgāk ir pagatavot kādu cepeti. Pat ja neapēd, pēc tam to var pievienot kādai zupai, sautējumam vai, uzvārot ūdenī, tikt pie laba buljona.
Patiesībā mums ikvienam pietiek tāds daudzums pārtikas, ko varam ietilpināt abās plaukstās. Svētkos nav jāpārēdas, tāpēc ieteiktu gatavot mazāk kalorijām bagātus ēdienus. Piemēram, dažādu veidu zivis, taču tās nevajag apliet ar majonēzi. No bērnības atceros, ka mamma Ziemassvētkos kā pirmo ēdienu gatavoja zirņus ar speķi. Pēc to apēšanas jau juties paēdis, bet patiesībā vakariņas tikai sākās. Tāpēc no pelēkiem zirņiem ieteiktu pagatavot nelielu uzkodu, kas ir viena kodiena izmērā. Tādējādi saglabājam šo patīkamo garšas atmiņu un tradīciju, bet nepārēdamies, jo zirņi ir ļoti sātīgi. Tā ka panākumu atslēga ir plānošanā.
Protams, svētkus ir lieliski svinēt pie dabas. Ieteiktu izmantot LVM GEO aplikāciju, kurā iezīmētas visas atpūtas vietas, kurās drīkst kurināt ugunskuru. Ieteiktu gan paņemt līdzi savu malku, jo ne visur tā būs sagatavota, lai gan Latvijas valsts meži par to domā. Gatavot ārā ziemā traucē aukstums, tāpēc visu to, ko varam sagriezt, pagatavojam mājās. Mežā atliek vien katlā sabērt visus dārzeņus un uzvārīt zupu vai sautējumu – tas aizņems vien 20 minūtes, jo dārzeņiem jābūt mīkstiem, bet ne izjukušiem. Nedrīkst aizmirst, ka, noņemot karstu katlu no uguns, ēdiens tajā vienalga turpina gatavoties.
Grūtākais dodoties pie dabas un ēst gatavošanā ir pats lēmums kaut kur doties, tāpēc bieži izlīdzamies tikai ar desiņām, taču gatavot dabā ir piedzīvojums. Ja izlemsiet svinēt Ziemassvētkus mežā, varu saderēt, ka tos jūs atcerēsieties vēl ilgi. Viss, kas paliek pēc svētkiem, ir atmiņas un sajūtas, tāpēc ieteiktu uz to koncentrēties, lai mūsu emocijas būtu vispatīkamākās, gan plānojot, gan svinot svētkus."
ANETE AKMENTIŅA, ZAĻĀ DZĪVESVEIDA UN ILGTSPĒJĪGAS MODES EKSPERTE, BLOGA PARADIMODI.LV AUTORE:
"Mūsu ģimenē svētku eglīti ņemam no piegādātājiem, kas pēc svētkiem to arī aizved un pārstrādā, vai iegādājamies eglīti podiņā, lai to pēc tam varētu pārstādīt. Rotājumus dažreiz gatavoju pati. Vienu gadu gadījās nopirkt negaršīgus mandarīnus. Lai nebūtu jāmet ārā, sagriezu tos šķēlēs, sakaltēju un uztaisīju virteni.
Kad jādodas uz svētku balli, tā vietā lai iegādātos jaunu tērpu, to var iznomāt vai aizņemties no draudzenes. Ja skapī karājas melna kleita, pievelkot greznākus aksesuārus, tā var pārtapt par lielisku svētku tērpu.
Tas pats baltais krekls – uzvelkot to, uzreiz izskaties svinīgi! Ja nu patiešām nekā nav, tad var doties Rīgā uz Brīvbodi, kur bez maksas var paņemt sev vajadzīgo apģērbu.
Tāpat lieliskas pērles var atrast lietoto apģērbu vai vintage veikaliņos. Arī Andele Mandele ir lieliska vieta, kur meklēt noderīgas lietas svētkiem. Nopērkot vintage drēbes, tās katrs pats var uzfrišināt, rezultātā iegūstot tērpu, kāda nebūs nevienam.
Lieliska vietne ir arī Lietovelreiz.lv, kur var atrast noderīgas lietas. Piemēram, ja svētkos vēlaties pagatavot saldējumu, tur var iznomāt saldējuma mašīnu vai ierīci pastas pagatavošanai. Mūsdienās var atrast gana daudz iespēju, kur vajadzīgās lietas var iznomāt, nevis pirkt, it īpaši zinot, ka konkrēto mantu izmantosiet labi ja vienu vai divas reizes.
Runājot par dāvanām, tad tās ieteiktu iegādāties pie vietējiem ražotājiem. Lai arī Latvija ir maza, mums ir patiešām daudz lielisku rokdarbnieku, kuru ražojumi var būt kā skaista dāvana tuviniekiem. Manā ģimenē viens otram dāvinām lielākoties praktiskas lietas vai tiešām tās dāvanas, kuras zinām, ka saņēmējam būs noderīgas. Dažreiz pati savām rokām kaut ko pagatavoju. Pērn mammai uzadīju cepuri. Dāvanai, kas pagatavota ar savām rokām, ir cita vērtība. Dāvanu iesaiņošanā visbiežāk izmantoju dāvanu maisiņus, jo zinu, ka tos pēc tam var lietot atkārtoti. Bieži iesaiņoju arī auduma gabalā vai lakatā. Vietnē Pinterest esmu redzējusi džemperos iesaiņotas dāvanas. Tā ka var atrast daudz un dažādas radošas idejas, kā svētkus svinēt tā, lai būtu skaisti, bet reizē domājot par vidi mums apkārt."