Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +24 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Zaļā stiklene – sēne kā konfekte

Skaista, bet reti sastopama un neēdama.

Latvijas Mikologu biedrība 2025. gada sēnes godā šogad iecēlusi zaļo jeb papagaiļu stikleni Gliophorus psittacinus (Hygrocybe psittacina) – sēni, kas sava stiklotā ietērpa un krāsu izteiksmības dēļ atgādina mazu stiklinieka rokām darinātu mākslas darbu, kurš iederētos arī pasaku grāmatu ilustrācijās.

Spīdīgā «glazūrā»

Sadzirdot vārdu «stiklene», diezin vai pirmais, kas ienāks prātā, būs tieši sēne. Ar šo vārdu drīzāk saistās ledenes jeb cietas karameles. Ne velti 2025. gada sēne dēvējama par zaļo jeb papagaiļu stikleni – šī mazā lapiņsēne patiesi izskatās kā ietērpusies stiklotā, izteiksmīgā «glazūrā» vai tapusi, ņemot talkā vēl aizvien dzīvās Līvānu stikla pūtēju amatnieku prasmes. Stalti eleganta un aizdomīgi pievilcīga – tāda, ko Ansītis un Grietiņa varētu ieraudzīt Grimmu pasakā raganas saldumu namiņā.

Šīs sugas jaunajai sēnei «galvā» ir koši zaļa, spīdīga un arī vaskaini gļotaina cepurīte, kuras diametra izmērs ir no viena līdz trīsarpus centimetriem. Ar laiku cepurīte izbalē un top dzeltenāka. Turklāt savu spīdīgo raksturu sēnes cepurīte saglabā pat sausā laikā. Divus līdz pat septiņus centimetrus garā un dobā zaļās stiklenes kātiņa augšgals pie cepurītes tik un tā vienmēr paliek zaļgans. Sēnes biezo un reto lapiņu krāsu palete svārstās no pelēkbaltas līdz dzeltenai, turklāt ar viegli iezaļganu krāsojumu. Zaļajai stiklenei bieži esot novērojamas arī starplapiņas, kas atgādina mazas dzīsliņas lapiņu apakšējā daļā.

Košās skaistules

To, ka visas stiklenes ir skaistas sēnes, jo to ģintij raksturīgas košas krāsas, atzīst arī rūdītā sēņu pazinēja ar enciklopēdisku pieredzi – Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Sēnēm tipisko brūno, dzelteno un pelēcīgo toņu vietā stiklenes var lepoties ar dzeltenām, oranžīgām, rozā un pat violetām krāsām. Arī citu stikleņu nosaukumi ir ne mazāk izteiksmīgi. Medainā stiklene, vaska stiklene, zeltainā stiklene. Rūsas stiklene, mīnijsarkanā stiklene, rožainā stiklene, oranžā stiklene. Dzeltenmalas stiklene un gļotkāta stiklene, kurai raksturīga gļotaina, citrondzeltena cepurīte. Ugunszvīņu stiklene un melnējošā stiklene. Smaržīgā stiklene un smirdošā stiklene.

Latvijā sastopama ne tikai papagaiļu, bet arī gaileņu stiklene ar ugunssarkanu vai oranžu cepurīti, kas aug skujkoku mežos un ir arī ēdama.

Un pat zaļganā stiklene, kura nebūt nav tā pati, kas 2025. gada varone – zaļā stiklene. Zaļganajai stiklenei Hygrocybe chlorophana atšķirībā no zaļās jeb papagaiļu stiklenes cepurīte ir zaļgandzeltena. Kopumā Latvijā ir konstatēts ap divdesmit dažādu stikleņu sugu, vairums neēdamu vai pat indīgu.

Reta viešņa dabā

«Latvijā pirmo reizi zaļā jeb papagaiļu stiklene tika pamanīta 1951. gadā Lielplatones apkārtnē, bet uz Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājumu pirmais eksemplārs atceļojis no Moricsalas 2012. gadā,» stāsta mikoloģe Dāniele. Kālab zaļā un kālab papagaiļu stiklene? Izrādās, ka, pirmo reizi uzejot šo sēni Latvijas dabā, tā esot nodēvēta par zaļo stikleni. Pēc kāda laika, kad sēne otrreiz novērota pašmāju dabā, tā, iedvesmojoties no citu valodu parauga, esot nodēvēta par papagaiļu stikleni. Angļu valodā tā būtu dēvējama par papagaiļu vaskcepurīti, bet vāciski, burtiski tulkojot, par papagaiļzaļo, sulīgo vaskcepurīti.

Mikoloģe norāda, ka attiecībā uz dzīves apstākļiem sēne nav prasīga. Tās iecienītākā dzīvotne ir dažādas par nabadzīgām uzskatāmas augsnes, tai skaitā neuzlaboti vai ilgstoši nemēsloti zālāji, ceļmalas, laukmalas, ganības, parki, kapi, baznīcu pagalmi. Taču reizumis zaļā stiklene esot sastopama arī mežos.

Lūkoties pēc zaļās stiklenes dabā pašiem nebūs vienkāršs uzdevums. Lai arī pasaulē tā esot izplatīta sēņu suga, tomēr pašreiz Latvijā ir zināmas vien ap desmit šīs sēnes atradnēm. Taču pavisam noteikti zaļā stiklene drīzumā būs atrodama topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā, jo suga ir aizsargājama savas retās sastopamības dēļ. Iespējams, tik mazs skaits atradņu saistāms arī ar to, ka cilvēki biežāk sēnes meklē mežos, nevis zālājos.

Kā liecina dabas novērojumu portāla dati, pirmo reizi 2025. gadā zaļā stiklene dabā esot uzieta jau 24. maijā kādā pļavā Balvu novada Šķilbēnos – tur vienuviet novērotas pat trīs sēnes. Ierasti dabā zaļās stiklenes pa vienai vai lielākās grupās līdz pat desmit sēnēm jeb, mikologu vārdiem sakot, pa desmit sēņu augļķermeņiem vienuviet ir novērojamas vasarās, rudeņos laika posmā līdz pirmajām salnām.

Lai arī sēnei ir raksturīga maiga sēņu smarža un sēne nav uzskatāma par indīgu, tomēr maltītei tā īsti nav piemērota sava sīkā izmēra dēļ. Ja izdodas sēni ieraudzīt dabā, daudz vērtīgāk to būs likt nevis sēņu groziņā, bet gan dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai vēstīt par atradumu Latvijas Mikologu biedrībai.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viena saulaina vasaras diena

Karameļu paradīze, saistoši muzeji, vēsturiski spēkrati un saulrieta brauciens izgaismotā laivā – tas viss Jelgavā.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena