"Ja Latvijā būtu daudz vairāk uzņēmumu ar precēm vai pakalpojumiem, kurus par labu naudu varētu eksportēt arī uz citām zemēm, tad arī tās lietas sakārtotos. Viens ir preču eksports, preces, kuras varam par maksimāli labu naudu pārdot ārzemēs. Otrs ir pakalpojumu eksports, kas ir ļoti daudzšķautņains. Varam runāt par augstākās izglītības eksportu, arī medicīnas tūrisma eksportu. Daudzos virzienos var strādāt tieši pakalpojumu jomā. Viens no tiem ir tūrisma virziens," preses konferencē sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš sacīja, ka viena no nišām, kurā ir milzīgs potenciāls, ko Latvija līdz šim nav izmantojusi tik plaši, kā tas varētu būt, ir konferenču bizness un konferenču tūrisms. "Ja cilvēks, kurš atbrauc uz Latviju, brauc uz viesu namiem, viņš atstāj vienu naudas summu, bet cilvēks, kurš brauc uz konferenci, bieži vien konkrētajā valstī atstāj daudz lielāku naudas summu. Ļoti svarīgi saprast, kas visiem ar šo tēmu saistītajiem koordinēti būtu darāms, lai konferenču bizness Latvijā attīstītos un esošais potenciāls tiktu realizēts," sacīja Endziņš.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava uzsvēra, ka tūrisms ir ļoti nozīmīga eksporta nozare, tajā skaitā arī darījumu tūrisms. "Pagājušajā gadā apmēram 20% no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, kā galveno motivāciju Latvijas apmeklējumam minēja dažādus darījumus. Tās nav tikai konferences, bet arī darba tikšanās, apmācības un dažādi citi pasākumi," sacīja Šīrava.
Viņa uzskaitīja trīs galvenos iemeslus, kāpēc darījumu tūrisma attīstība Latvijā ir būtiska. "Pirmkārt, darījumu tūrisms ir nozīmīgs, jo palīdz risināt būtiskas nozares problēmas. Viena no tām ir sezonalitāte, jo darba pasākumi parasti tiek rīkoti ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Aktīvā tūrisma sezona Latvijā ir no maija līdz septembra sākumam, un pēc tam tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jau grūtāk ir uzņēmumus piepildīt ar tūristiem. Līdz ar to darījumu tūrisms ir labs veids, kā mazināt sezonalitāti," informēja Šīrava.
Ar šī tūrisma veida attīstību var risināt arī tūristu uzturēšanās ilguma palielināšanu. Jo tūristi ilgāk šeit uzkavējas, jo vairāk līdzekļu šeit atstāj. Līdz ar to trešais mērķis ir ieņēmumu palielināšana no tūrisma līdz ar darījuma tūrisma attīstību, informēja Šīrava.
Viņa sacīja, ka darījuma tūrismu Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi kā vienu no prioritārajiem tūrisma veidiem, kas ir fiksēts arī Ekonomikas ministrijas tūrisma attīstības politikas pamatnostādnēs. "Šobrīd kopā ar nozari meklējam veidus, kā arī valsts turpmākajos gados varētu atbalstīt biznesa tūrisma attīstību. Darījumu tūrisms ir būtisks ekonomiskās dzīves virzītājs, jo šie darījumu tūrisma pasākumi piesaista nozares profesionāļus, ekspertus, augstas klases speciālistus, kas starptautiskajā vidē apmainās ar informāciju. Šādā veidā varam izplatīt informāciju par Latviju un prezentēt savu valsti," akcentēja Šīrava.
Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Gailis uzsvēra Rīgas darījumu tūrisma potenciālu. "Rīga atrodas tādā kā krustpunktā, kur ir laba dzelzceļa, transporta un gaisa satiksme. Rīga ir ļoti kompakta pilsēta un iekšējā sabiedriskā transporta infrastruktūra ļauj efektīvi un ātri pārvietoties. Pilsēta ir gatava uzklausīt, kādas nianses ir nepieciešamas no loģistikas un prioritāšu viedokļa, lai attīstītu dažādas jomas, kas piesaistītu pilsētai gan tūristus, gan konferenču dalībniekus, tādējādi palielinot viesnīcu apgrozījumu, kas savukārt sekmētu nodokļu palikšanu gan Rīgā, gan valstī," sacīja Gailis.
"Darījumu braucienos cilvēks konkrētajā valstī gatavs atstāt daudz lielāku naudas summu, un mums ir arī konkrēti dati par to, ka šīs summas, ko korporācijas ceļojumā atstāj, ir gandrīz astoņas līdz desmit reizes lielākas nekā atpūtas braucienos," aktualitāti uzsvēra Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Tigule.
Viņa sacīja, ka ir svarīgi, ka paralēli darījumu braucienam ir arī atpūtas sadaļa, jo bieži darījumu braucienos līdzi tiek ņemtas ģimenes un ir iespējams pagarināt šo brauciena ilgumu, savienojot to ar atpūtu. "Jautājums - kā mēs, Latvija, akcentējot visus potenciālos punktus - lidostas tuvumu pilsētai, infrastruktūru -, varētu maksimāli iegūt no šīs biznesa sadaļas," sacīja Tigule.
Tomēr viņa uzsvēra, ka trūkst būtiska elementa, lai nopietni sāktu darboties ar konferenču tūrismu, - konferenču centra Latvijā.
"Tas būtu kaut ko darīt, bet ne līdz galam. Lai mēs Latviju, tajā skaitā Rīgu, būtiski iezīmētu pasaules konferenču kartē, neizbēgami un ar steigu vajadzīgs konferenču centrs. Citādi katru gadu redzam potenciālu, ko zaudējam, īpaši arī uz lielajām konferencēm. Ļoti būtiski, ka pēdējā laikā esam veicinājuši sarunas un mēģinām apvienot ļoti dažādas industrijas nozares un atrast kopsaucēju, lai tiešām, ņemot vērā to, ka mēs esam maza valsts, varētu realizēt neizmantoto potenciālu," situāciju skaidroja Tigule.