Lietuvā un Igaunijā tirgus ir labāk sakārtots nekā pie mums

Fragments no intervijas:Salīdzinot situāciju Latvijā ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, kuras Baltijas valsts iedzīvotāji patlaban ceļo vairāk?Ņemot vērā, ka Lietuvā ir ievērojami lielāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā un Igaunijā, tad var teikt, ka, skaita ziņā vērtējot, Lietuvas iedzīvotāji ceļo vairāk. Tomēr tur ir cita situācija attiecībā uz aviolidojumiem, jo faktiski nevar runāt par tādu spēcīgu Lietuvas nacionālo aviokompāniju, kāda Latvijā ir airBaltic. Latvijas tūrisma nozarei tas palīdz.Lietuvā tūrisma biznesā ir mazāka konkurence. Mūsu tirgus daļa Lietuvā ir vairāk par 50%, savukārt Latvijā un Igaunijā - tirgus daļa ap 33% katrā no valstīm. Pērn Lietuvā divi tūrisma uzņēmumi bankrotēja, jo bija tirgus situācijai neatbilstoša darbība - gan dempings, gan nepārbaudīti virzieni, - un tas noveda līdz bankrotam. Pēc tam sekoja tirgus pašattīrīšanās.Kā ir Latvijā - arī darbojas uzņēmumi, kas piedāvā neadekvāti zemas cenas?Tūrisma uzņēmumu klienti Latvijā un arī kopumā Baltijā ir ļoti piesardzīgi. Arī jau minētie notikumi Lietuvā pastiprinājuši cilvēku piesardzību, jo vairāku Latgales pilsētu, piemēram, Rēzeknes un Daugavpils, iedzīvotāji izmanto Viļņas lidostu un Lietuvas tūrisma industrijas piedāvājumus. Cilvēki saprot, ka cena nevar būt zemāka par pašizmaksu, jo, ja cena ir zem pašizmaksas, tad kaut kas nav kārtībā. Turklāt ceļotāju piesardzību saasinājuši notikumi Krievijā, kur pēdējā laikā gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ finansiālās grūtībās iekļuvuši 20-30 ceļojumu operatoru.Potenciālajam ceļotājam jāvērtē, vai cena ir adekvāta kvalitātei. Jāskatās arī, lai tūrisma uzņēmumam būtu normāls birojs, lai būtu normāla mājaslapa, nevis tikai piedāvājums kuponportālā, un arī pagātnē uzņēmumam jābūt labiem rezultātiem. Ja kompānija strādā ar peļņu un gadu gaitā tās klientu skaits pieaug, tad tas liecina, ka ar šo uzņēmumu, visticamāk, viss ir kārtībā. Ja ir zaudējumi un klientu skaits krīt, tas var mudināt būt piesardzīgiem.Piekrītat viedoklim, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) vairāk uzmanības jāpievērš tiem uzņēmumiem, kuri piedāvā neadekvāti zemas cenas?Jā, domāju, ka šādi uzņēmumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu jāpārbauda intensīvāk un jābūt aktīvām konsultācijām ar ceļojuma aģentiem, ar tūroperatoriem, ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju (ALTA), ar dažādiem tūrisma profesionāļiem un ekspertiem, jo ALTA un kopumā nozares profesionāļi var argumentēti paskaidrot, ka tāda cena nevar būt, jo tik zema cena norāda, ka tur var būt kāda shēma vai nodokļu nemaksāšana.Ja ceļojums, kura pašizmaksa pēc ikviena tūrisma nozarē pieredzējuša uzņēmēja domām ir ap 300 eiro, maksā mazāk par 200 eiro, tad skaidrs, ka tur kaut kas nav kārtībā.Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 17.marta, numurā!