Pētot un praksē pārliecinoties par tādu atkritumu kā lielgabarīta atkritumu vai videi kaitīgo sadzīves priekšmetu nodošanas iespējām Rīgā, Pierīgā un Latvijas reģionos, rodas nepatīkami atklājumi.
Piemēram, lai atbrīvotos no nolietotas, vecas veļasmašīnas, var nonākt arī pie bezatbildīgiem lēmumiem, jo, izrādās, plaši reklamētais pakalpojums "mēs atbrauksim un par velti aizvedīsim jūsu nolietoto sadzīves tehniku" darbojas tikai Rīgā un atsevišķās pašvaldībās reģionos. Savukārt, piemēram, Jūrmalā neviens no pieejamajiem atkritumu apsaimniekotājiem šādu servisu nepiedāvā. Vēlaties nogādāt ievērojami smago sadzīves tehniku no daudzstāvu dzīvojamās mājas septītā stāva uz tuvāko atkritumu savākšanas laukumu? Rēķinieties ar pašu fiziskajiem spēkiem un saviem resursiem vien! Vēlaties savu kooperatīva garāžu atbrīvot no daudzu gadu garumā sakrātām, vairāk nekā četrām nolietotām automašīnu riepām? Meklējiet individuālus risinājumus! Ja Jūrmalas iemītniekiem nav, kur likt veco dīvānu vai ledusskapi, tad nereti šie sadzīves priekšmeti nonāk kūrortpilsētas mežā un diez vai par to atbildība būtu jāuzņemas tikai un vienīgi bijušajiem šo lietu īpašniekiem, jo nav iespējams civilizēti atbrīvoties no vecajām mēbelēm un mājokļa iekārtām.
"Vides ilgtspēja ir katra cilvēka un uzņēmuma atbildība. Esam gatavi aktīvi rīkoties, lai dotu pozitīvu ieguldījumu Latvijas vides ekosistēmā," apliecina atkritumu apsaimniekošanas nozarē ienākuša jaunā uzņēmuma Latvijas Zaļais fonds (LZF) izpilddirektore Solveiga Grīsle. Uzņēmums darbojas izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas segmentā. Tā ir Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma, kuras piedāvātās jaunās apsaimniekošanas sistēmas mērķis ir nodrošināt atbildīgu, caurspīdīgu un pilnvērtīgu atkritumu apsaimniekošanas procesu, gādājot par to, lai videi kaitīgās preces tiktu atbilstoši savāktas un arī reāli pārstrādātas.
LZF nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tajā skaitā atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei, kā arī 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksājuma, turklāt piedāvā arī konsultācijas par izdevīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā.
"Mūsu mērķis līdzās atbildīgai atkritumu apsaimniekošanai ir nodrošināt arī pastāvīgu izpētes darbu un jaunu pārstrādes veidu atrašanu, kas uzlabotu pārstrādes efektivitāti un ļautu no atkritumiem radīt jaunus, inovatīvus produktus," norāda S. Grīsle.
Šķirot ērti un pieejami
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā pašlaik darbojas divi galvenie spēlētāji, kuri nosaka tirgus noteikumus un tempu. Konkurence nav ļoti asa, un jauns spēlētājs var saredzēt inovatīvu veidu, kā strādāt, teiksim, Latvijas Zaļais fonds piedāvā dabas resursu nodokli aizstājošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu juridiskām personām.
"Noslēdzot līgumu ar konkrētu atļauju saņēmušu un ar Valsts Vides dienestu līgumu noslēgušu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinām savākšanu un reģenerāciju tiem apjomiem, ko konkrētā juridiskā persona nolieto tirgū," nišas pozīciju skaidro S. Grīsle un turpina: "Pēdējā laikā Valsts vides dienests ir aizvēris vairākas sistēmas, un tas nozīmē, ka darbības ne vienmēr bijušas tādas, kā pieprasa likums. Mūsu klientiem ir svarīgi, lai nozarē tiktu ieviestas reālas pārmaiņas. Nav noslēpums, ka atkritumu apsaimniekošana Latvijā šobrīd ir drīzāk necaurspīdīga, pastāvot nopietnām bažām, ka pārstrāde tiek veikta tikai "uz papīra". Mūsu uzņēmums izlietoto iepakojumu un videi kaitīgās preces pārstrādās atbildīgi un ilgtspējīgi pret vidi, vienlaikus nodrošinot klientiem maksimāli izdevīgu cenu. No cilvēka un uzņēmumu vides atbildības viedokļa vērtējot un ņemot vērā arī Eiropas Savienības normatīvus, atkritumu pārstrāde ir attīstošs segments. Normatīvu prasības un mūsu atbildība par vidi palielinās, līdz ar to šim biznesam ir attīstības potenciāls, un tas arī ir iemesls, kāpēc iesaistāmies šīs nozares darbībā."
Atbildīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stūrakmens ir atkritumu šķirošanas un nodošanas pieejamība un ērtums. Vērtējot pašlaik šajā nišā valdošo situāciju, Latvijas Zaļā fonda izpilddirektore atzīst – atkritumu šķirošanai un nodošanai būtu jābūt iespējami vienkāršākai un saprotamākai gala patērētājam.
Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas jomā uzņēmums jau uzsācis sarunas ar vairākām pašvaldībām par papildu šķirošanas konteineru izvietošanu, lai nodrošinātu to pieejamību ikvienam iedzīvotājam. Pāris gadu laikā LZF plāno izvietot vairāk nekā desmit tūkstošus šādu konteineru un jau ir noslēdzis līgumus arī par vairāk nekā 50 atkritumu savākšanas laukumu pieejamību gala patērētājiem gan videi kaitīgo preču, gan izlietotā iepakojuma nodošanai savākšanas punktos, kas ļauj tos atbildīgi apsaimniekot un novirzīt tālākai pārstrādei.
"Cilvēkiem joprojām pietrūkst atkritumu šķirošanas iespēju. Manā dzīvesvietā Pierīgā šķirošanas konteineri ir pieejami, tomēr esmu novērojusi, ka tie mēdz būt pārpildīti un bieži vien laikus netiek izvesti. Uz konteineriem nav skaidri norādīts, kādam atkritumu veidam tie paredzēti un kā pareizi nodot sašķirotos atkritumus, piemēram, tīru vai netīru plastmasas vai stikla iepakojumu," novērojumos dalās S. Grīsle, uzsverot sistēmas nepilnības – gan šķirošanas iespēju pieejamību, gan regulāras un uzskatāmas informācijas par to.
"Pietrūkst labi plānotas loģistikas, kā arī skaidri saprotama marķējuma uz konteineriem. Vairākās citās Eiropas valstīs esmu novērojusi, ka iedzīvotāji arī tiek finansiāli motivēti šķirot atkritumus, un tas ir efektīvs pamudinājums. Šāds modelis būtu veiksmīgs, ja no šķirošanas būtu atkarīga samaksa par atkritumu apsaimniekošanu. Radīt iespējas, nodrošināt informāciju un motivēt – šāds mehānisms darbotos vislabāk, kā rezultātā noglabāšanas poligonos nonāktu mazāks atkritumu daudzums," uzskata uzņēmuma pārstāve.
Nodrošina pilnu procesu
Runājot par lielgabarīta atkritumu un par videi kaitīgo atkritumu nodošanas iespējām, S. Grīsle novērojusi – arī šajā segmentā iedzīvotājiem pietrūkst informācijas. Videi kaitīgo preču jomā, kur lielāko atkritumu apjomu rada tieši automašīnu riepas, Latvijas Zaļais fonds apņēmies savākt un efektīvi apsaimniekot visu savu klientu savākto apjomu, kas šobrīd veido vairāk nekā pusi no Latvijā tirdzniecībai ievestajām riepām.
Lai nodrošinātu atkritumu pārstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmumam izveidota sadarbība ar vairākiem Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Itālijas uzņēmumumiem – atkritumu gala pārstrādātājiem. "Atbildīgas pieejas ieviešana riepu savākšanā un apsaimniekošanā ir viens no mūsu galvenajiem izvirzītajiem uzdevumiem, ko risināt tuvākajā laikā. Papildus tam meklējam jaunus sadarbības partnerus, lai, pārstrādājot riepas un citus atkritumus, iegūtu jaunus, inovatīvus gala produktus," stāsta LZF izpilddirektore. Vaicāta par valstī kopumā novēroto servisa līmeni šajā segmentā, viņa atklāj, ka tas ir ļoti dažāds atkarībā no pašvaldību iniciatīvas un iespējām.
"Mūsu mērķis ir koncentrēties uz atkritumu pārstrādes un loģistikas cikla organizēšanu, lai nodrošinātu pilnu procesu no atkritumu savākšanas līdz pārstrādei. Pastāvot brīvai konkurencei attiecībā uz savākšanu un pārstrādi, neatkarīgi no tā, kurš šo procesu organizē, gribam atrast visefektīvākos risinājumus," norāda Solveiga Grīsle un kā piemēru min uzņēmuma izstrādāto sadarbības modeli, savācot nolietotās riepas: "Tās savācam faktiski no gala rašanās vietas – apkalpojam autoservisus, kur tiek atstātas nolietotās riepas. Nodrošinot autotransportu un plānošanu, riepas savācam arī no speciālajiem atkritumu savākšanas laukumiem. Balstoties uz līgumiem, esam atraduši sadarbības partnerus un sadarbojamies ar efektīvākajiem riepu gala pārstrādātājiem Latvijā un Lietuvā. Šajās rūpnīcās ir pietiekami lielas pārstrādes jaudas. Runājot par iepakojuma materiālu savākšanas procesu, mums ir sadarbības partneri Polijā, Igaunijā un Itālijā."
Rīkos savākšanas akciju
Lai uzlabotu Latvijas pieredzi riepu apsaimniekošanas jomā, LZF izveidotajā jaunajā ražotāju atbildības sistēmā no šī gada 1. jūlija iesaistījušies jau vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu – galvenokārt autoservisi, riepu importētāji, kravu pārvadāšanas nozarē strādājošie.
Pašlaik iedzīvotājiem pastāv iespēja vecās automašīnu riepas – galvenokārt par samaksu – mainīt pret jaunām autoservisos. Tāpat ar valsts regulējumu noteikts, ka nolietotās riepas var nodot atkritumu savākšanas laukumos. Pašvaldības un laukumu apsaimniekotāji definē noteikumus, par kādiem no iedzīvotājiem pieņem vai nepieņem videi kaitīgos un lielgabarīta atkritumus. Informāciju par savākšanas laukumiem, to darbības principiem un izcenojumiem var atrast atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās.
"Ar saviem klientiem runājam par to, ka kopīgi ir jārada sistēmiski vienots veids, kā motivēt gala patērētāju lietotās riepas atstāt vietā, kur tās iespējams efektīvi savākt. Klupšanas akmens šajā sistēmā ir loģistika un plānošana," atzīst S. Grīsle un kā piemēru min sadarbības partnera pieredzi reģionā: "Tas bija autoserviss, kura saimniecībā bija uzkrājies liels daudzums – trīs četras autokravas – lietotu automašīnu riepu. Uzņēmums bija mēģinājis sadarboties gan ar vietējiem, gan kaimiņvalstu riepu savākšanas uzņēmumiem, tomēr sadarbība bijusi īstermiņā un neregulāra. Līdz ar to autoserviss nevarēja piedāvāt saviem klientiem savākt vecās riepas, vienkārši nebija, kur tās likt, un tiem klientiem, kuri autoservisā mainīja vecās riepas pret jaunām, nolietotās riepas tika atdotas atpakaļ. Pašlaik esam jau noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu – uzņēmums bija ieinteresēts mūsu pakalpojumā, jo tas arī ir veids, kā strādāt ar saviem klientiem, veicinot savu pārdošanu."
Latvijas Zaļais fonds šoruden plāno arī organizēt akciju, kuras mērķis ir veicināt nolietoto automašīnu riepu nodošanu. "Gribam izvērtēt, kā šī sistēma strādā un kā praktiski vislabāk veidot sadarbības modeļus ar saviem klientiem. Mūsu uzdevums ir investēt savus līdzekļus, lai atbalstītu šķirošanas iespējas – sagādāt konteinerus nolietotajām riepām, kā arī nodrošināt loģistikas sistēmu, lai mūsu klienti un viņu klienti varētu viegli un ērti plānot šī videi kaitīgā atkritumu veida izvešanu," piebilst Latvijas Zaļā fonda izpilddirektore Solveiga Grīsle.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
TrollisJT