"Atkritumus rada un vidi ap sevi veido neviens cits kā cilvēks," uzsver Dagdas novada pašvaldības vadītājs Aivars Trūlis, vienlaikus atzīstot, ka pēdējos gados Dagdas novadā iedzīvotāju attieksme pret atkritumu savākšanu, šķirošanu un saprātīgu apsaimniekošanu ir mainījusies pozitīvā virzienā. Uz Latgali Vides Diena devās izpētīt, cik ieinteresēti ļaudis ir atkritumu šķirošanā un cik atbildīgi pret dabu izturas, apmeklējot Rāznas Nacionālo dabas parku, kā arī dzīvojot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Vide kļuvusi tīrāka
Dagdas novads izveidojies 2009. gada jūlijā, apvienojoties Dagdas pilsētai un desmit pagastiem. Šis ir 17. lielākais novads Latvijā, tā teritorijas platība ir 949 kvadrātkilometri, un (saskaņā ar 2018. gada 1. janvāra datiem) kopumā novadā mīt 7608 iedzīvotāji. Atkritumu apsaimniekošanu kopš 2016. gada aprīļa te nodrošina Clean R – viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas nozares spēlētājiem Latvijā.
Līdz šī gada 1. oktobrim iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs jāpārslēdz līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – Dagdas novada pašvaldība iepirkumu konkursa rezultātā noslēgusi jaunu līgumu par šiem pakalpojumiem, taču tāpat kā iepriekš to nodrošinās vides pakalpojumu uzņēmums Clean R. Līdzšinējo 15,48 eiro vietā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tagad būs 23,50 eiro par kubikmetru – jaunajā iepirkumu konkursā piedalījušies trīs uzņēmumi, un tā bijusi zemākā cena.
Jāņem vērā, ka turpmākajos gados ir gaidāms dabas resursu nodokļa pieaugums, līdz ar to pieaugs arī maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu. Šogad minētais nodoklis ir 43 eiro, bet 2020. gadā tas sasniegs 50 eiro par tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu.
Pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs visiem novada iedzīvotājiem sola nodrošināt iespēju šķirot sadzīves atkritumus, tā samazinot kopējo atkritumu daudzumu un ietaupot uz apsaimniekošanas rēķina. Pašlaik Dagdas pilsētā iedzīvotājiem ir pieejami 11 šķiroto atkritumu punkti, novadā – desmit.
Kopumā novada vide ir kļuvusi tīrāka, arī iedzīvotāju attieksme pret vides aizsardzību ir jūtami mainījusies, atzīst Dagdas novada pašvaldībā. Pēc iedzīvotāju lūguma jaunais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz izmantot arī tilpuma ziņā mazākus atkritumu konteinerus – tas it īpaši nepieciešams privātmāju un viensētu īpašniekiem, kuru novadā, protams, ir ne mazums. Trūlis norāda, ka lielākā problēma saistās ar daudzstāvu dzīvojamo māju iemītniekiem, jo daži iemītnieki atkritumus šķiro, citi – nešķiro, bet rezultātā apzinīgajiem tāpat jāmaksā par kopējo atkritumu daudzumu. Protams, kā jebkurā citā Latvijas vietā, arī Dagdas pusē atrodas ļaudis, kuru rīcība ir tāda, ka nākas rakstīt administratīvo protokolu par izvairīšanos no oficiālas līguma slēgšanas, tomēr pēdējā laikā ziņu par šādiem iedzīvotājiem esot retāk.
"Diemžēl visbiežāk tie ir cilvēki, kuri negrib maksāt ne par ko – ne par elektrību, ne gāzi, ne ūdeni," ironizē Trūlis.
Turklāt, kā jau daudzviet, ne visiem nemaksātājiem ir objektīvas finansiālās grūtības, reizēm "negrib maksāt" tiešām arī nozīmē "negrib", nevis "nevar samaksāt".
Dedzināt riepas nav modē
Pašvaldībā arī norāda, ka pēdējos gados gan ceļmalas, gan meži kļuvuši tīrāki no atkritumiem. Tas panākts ar "precīzāku kontroli", kas nozīmē pašvaldības policijas iesaisti un soda sankciju ieviešanu. Trūlis smej: "Dedzināt riepas vairs nav modē!" Nolietotās autoriepas atstāj autoservisos; lielgabarīta atkritumus un veco sadzīves tehniku ir iespēja nodot organizētu akciju laikā.
Arī pludmaļu tīrība ir jūtami uzlabojusies. Dagdas novadā ir 129 ezeri! Novada zivsaimniecības vadītājs Armands Pudniks stāsta: "Organizējām talkas pludmaļu sakopšanā. Ja tie cilvēki, kuri ir uzaicināti uz talku, atnāk un pastrādā, viņi paši vairs negrib vidi piesārņot."
Novadā ir četri makšķerēšanai licencēti ezeri: Dagdas ezers, Ežezers, Kaitras ezers un Kairišu ezers. Iegādājoties vienu licenci, tā der visiem četriem ezeriem. Var iegādāties atļauju makšķerēšanai gan uz vienu dienu, gan gadu. Vēl ir bezmaksas licences cilvēkiem ar invaliditāti un krastos esošās zemes saimniekiem. Pudniks teic, ka licences izņem tūkstošiem, bet ienesīgākās esot vienas dienas atļaujas. Makšķernieku visiecienītākais ir Ežezers, to veicina arī pie šī ezera izveidotā tūrisma infrastruktūra.
Taujāts par zvejas vīru un sievu attieksmi pret vidi, kurā viņi piekopj savu hobiju, zivsaimniecības vadītājs norāda – atkritumi nekur nemētājas, bet stereotips par makšķernieku radīto piesārņojumu saistāms ar ziemas makšķerēšanas paradumiem, kur visbiežāk uz ledus paliek sildīšanās palīglīdzekļi – stikla tara.
"Ārā no laivas minerālūdens pudeles neviens ezerā nemet. Makšķerēšanas kultūra ir augusi," apliecina Pudniks un turpina: "Pēc pašvaldības iniciatīvas Ežezerā un Dagdas ezerā dabas speciālisti izpētīja zivju sastāvu un veica ūdens analīzes – pārbaudīja ūdens kvalitāti. Iegūtie dati būs pamats turpmākai apsaimniekošanai, lai zinātu, piemēram, ar kādiem zivju resursiem šos ezerus papildināt. Sākotnēji makšķerniekiem šķita, ka resursu ir par maz, bet, kad uzaicinājām zinātniekus, viņi izpētīja, ka zivju ir pietiekami un ūdens kvalitāte ir laba."
Karstā laikā gan daži iedzīvotāji sūdzējušies, ka pēc peldes radusies alerģiska reakcija. Pašvaldība reaģējusi, un institūts Bior veicis ūdens analīzes četrās populārākajās ūdenstilpēs. "Priecē, ka atzinumā norādītā ūdens kvalitāte bija normas robežās, bet mutiskā sarunā speciālisti atzina, ka mūsu ezeros ūdens kvalitāte ir teju labāka nekā dažviet pilsētās dzeramā ūdens kvalitāte krānos. Esam lepni, ka daba Latgalē ir labā stāvoklī," komentē Trūlis.
Novadā, ja neskaita privātās pludmales, ir septiņas labiekārtotas ezeru pludmales, kas ir publiski pieejamas. "Jāteic arī, ka bērniem un jauniešiem dabā iešanas kultūra un saudzīga izturēšanās pret vidi jau ir kļuvusi pašsaprotama. Tas ir paradoksāli, taču saudzīgas attieksmes pret vidi pietrūkst tieši gados vecākiem cilvēkiem, viņiem tā jāmācās, un viņiem pašiem mazliet jālauž sevi – kādreiz taču ar atkritumiem bija pilni meži! Domāju, ka jaunā paaudze gan mežus nepiesārņos," uzsver Pudniks.
Kad dodamies vizītē uz Dagdas ezera pludmali, sastopam tur atpūšamies pusaudžus. "Pie mums viss ir tīrs. Pats izdzertās limonādes pudeles aiznesu līdzi uz mājām, tad no mājām nesam veselu maisu ar plastmasas un stikla pudelēm uz šķirošanas punktu," stāsta Uldis. Viņa draugs uzskata, ka šķirot atkritumus ir viegli. "Rīgā ir netīrāks nekā Dagdā, to esmu ievērojis. Uz Dagdu ciemos pie vecmāmiņas esmu atbraucis no Jelgavas." Bet atpūtniece Ustīnija no Sanktpēterburgas atzīst: "Jūsu valstī ir tīrāks. Pie mums arī daži šķiro atkritumus, bet citi vienalga pudeles izmētā. Man arī gadās kādu nomest, ja citi pudeles izmētājuši."
Spēlē arī makšķernieki
Dabas izglītības centrā Rāzna Mākoņkalna pagasta Lipuškos sastopam centra vadītāju, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas darbinieci Regīnu Indriķi. Viņa jauniešiem vada nodarbību – tā ir aizraujoša spēle, kurā vairāku cilvēku grupā no iedomātas upes var izmakšķerēt atkritumus.
"Pirms dodamies makšķerēt, upi atbrīvojam no atkritumiem," dabā iešanas principu uzsver Regīna Indriķe.
Pirmo, kas dabā faktiski nesadalās, izvelkam stikla pudeli. Tad nolietotu autoriepu, vecu zābaku, metāla kārbu, plastmasas maisiņu. "Ar spēles dalībniekiem pārrunājam, cik lielu kaitējumu katrs no šiem atkritumu veidiem var nodarīt dabai un kā tos pareizi sašķirot. Spēlē zināšanas var iegūt uzskatāmāk – kad upe ir iztīrīta, turpinām izzināt upē mītošās zivju sugas, piemēram, lasi un līdaku. Uzzinām, kad šīs zivis nārsto, kad tās drīkst makšķerēt, cik garas zivis drīkst paturēt lomam. Spēli izspēlējam arī ar makšķerniekiem, tā aizrauj pat pieaugušos," atklāj dabas speciāliste. Spēles gaitā tiek uzsvērts, ka, kopīgi darbojoties atkritumu vākšanas pasākumos, var padarīt vairāk. "Tas nav viegls darbiņš, it sevišķi, ja to veicam dabā, tāpēc primārais aicinājums ir nemēslot vispār, izmantot mazāk iepakojuma un dabā to neatstāt," saka Indriķe.
Dabas izglītības centrā kā muzejā var uzzināt aizraujošus faktus par Rāznas Nacionālo parku un pat apskatīt mākslinieces Daigas Segliņas oriģinālzīmējumu izstādi – viņas darbi tiek izmantoti plakātos, profesionālajā literatūrā, bērnu grāmatās. Te ir pat neliela bibliotēka. Dabas izziņas un pētnieciskās nodarbības par apkārtnē sastopamajām dabas vērtībām notiek gan telpā, gan ārā. Te izglīto arī pedagogus. Savukārt tūristi šeit var izveidot precīzāku nacionālā parka individuālā apmeklējuma plānu.
Kopš pērnā gada rudens Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) aicinājis sabiedrību iesaistīties kampaņā Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!. Tie, kas saimnieko dabas teritorijās un rīko pasākumus dabā, ir izvietojuši informatīvas zīmes ar aicinājumu nest atkritumus līdzi, nevis atstāt dabā. Taujāta par kampaņas efektivitāti Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Indriķe aicina apmeklēt Mākoņkalnu, sauktu arī par Padebešu kalnu.
Informatīvā kampaņas zīme ar tās simbolu āpsīti redzama kalna pakājē. 300 pakāpienu jāuzkāpj, un esam 247,4 metrus virs jūras līmeņa! Soļu skaitītājs liecina, ka sezonas laikā kopš pavasara kalnu apmeklējuši aptuveni desmit tūkstoši tūristu. "Šī Rāznas Nacionālajā parkā ir ļoti iecienīta apskates vieta," atzīst Indriķe.
No kalna augšējās platformas paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas ezeru; mazais Ubogovas ezeriņš, kas vīdējis kā skaista, zila actiņa, aizauguma dēļ gan no augšas vairs nav redzams. 1252. gadā Livonijas ordenis šī kalna virsotnē uzcēlis vienu no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē – Volkenbergas pili. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai lielās aizsargmūra sienas fragmenti. Kalna virsotnē bija iecerēts uzbūvēt skatu torni, taču, kamēr nav veikta arheoloģiskā izpēte, šī iecere jāatliek. Pa ceļam un augšā ir uzstādītas atkritumu urnas, bet vismaz mūsu apmeklējuma dienā tās ir gandrīz tukšas. Indriķe stāsta, ka savulaik kalna nogāzēs tikušas rīkotas atkritumu savākšanas talkas un bijis iemesls pasvīst, pa kalna nogāzi maisiem vācot tūristu atstāto piedrazojumu. Tagad situācija mainījusies. Apzināti nesalīdzinot Latgales reģionu ne ar vienu citu Latvijas teritoriju, var atzīt, ka cilvēku dabā iešanas kultūra ir mainījusies uz labu.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.