Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Kliedēt mītu par 700 verdzības gadiem

Par to, kā laikmetīgi izstāstīt vēsturi, domājot par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanos Rīgas pilī, trešdienas, 8. aprīļa laikrakstā Dienā Undīne Adamaite iztaujā šī muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Irinu Zeibārti.

"Mēs esam un paliksim vienīgais muzejs pasaulē, kurš rāda Latvijas vēsturi no sākuma līdz galam. Līdz ar to mums ir uzdevums mācīties no visa jaunākā un labākā, bet virsuzdevums ir nepazaudēt galveno uzdevumu – izstāstīt Latvijas vēsturi," saka Irina Zeibārte.

Atgriežoties pilī, ekspozīcijām tiek solīts laikmetīgāks dizains un pasnieguma veids. Interaktīvai baudai būs izveidota pat atsevišķa izstāde Sajūti pats!, kurā varēs strādāt arī ar ekspozīcijā esošo priekšmetu kopijām. Vienlaikus no vitrīnām neviens neatteiksies: "Piecus sešus tūkstošus gadu vecs priekšmets, kurš glabājas noteiktā mitruma, temperatūras un gaismas režīmā, sabruks pēc trim nedēļām, ja šādu apstākļu nebūs," atgādina muzeja pārstāve.

Irina Zeibārte informē, ka "rudenī muzejā būs konference un iznāks grāmata par Latvijas sentautu tapšanu par latviešu tautu, kas, ceram, palīdzēs kaut nedaudz kliedēt 700 verdzības gadu mītu. Nu nav tā! Mūsu izstāde to nepierāda un neapliecina. Nevar būt vergi ar tādām rotām un tik augsti attīstītu kultūru. Neviens nesaka, ka viņi dzīvoja viegli un laimīgi, bet verdzības laiks neatbilst apzīmējumam, ka visi staigāja tikai nokārtām galvām. Kādi depozīti nāk laukā no zemes! Kādas krāšņas rotas ir valkājušas meitas un sievas! Materiālā kultūra liek mums domāt citādi. Un folklora? Tā liecina par nabadziņiem, kuri neko neredzēja? Ir tautasdziesmas, kas apliecina kaut ko pavisam pretēju – rāda pašapziņu, lepnumu. Uz rudeni gatavojam izstādi, grāmatu un konferenci par ārkārtīgi interesantu, bet nepelnīti piemirstu notikumu Latvijas vēsturē. 1896. gadā Rīgā notika Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Šogad tai būs 120 gadu jubileja. Tā ir pirmā izstāde, kur tiek mēģināts rādīt latviešu vēsturi. Gan gara, gan ne gara mantas. Izstādē bija savākts un parādīts, kas tobrīd ir latvieši."

Top komentāri

Nilsons
N
Vairāk tādu info! Daudz vairāk!!! Citādi, mēs tiekam baroti ar info, ka latvieši ir tāda izdzīvotāju tauta,kas ir mūžam bijusi dzimtbūšanā (verdzībā) un brīnumainā kārtā saglabājusi savu identitāti un valodu. Mums ir sena un bagāta valoda. Mēs vēsturiski esam bijuši varonīgi karavīri, prasmīgi amatnieki un gudri tirgotāji! Mēs esam lieliska tauta, ar brīnišķīgiem cilvēkiem un varam daudz ko kopā paveikt! OK, mēs neesam daudz, skaitot pasaules mērogā, bet viennozīmīgīgi - latvieši ir starp labākajiem pasaulē!!!
TTT
T
Kalpu lomaa latvji nonaaca tikai peec Livonijas sabrukuma! Livoniju (sastaavoshu no senlatvjiem un senigauniem) karos neuzvareeja neviens! Par to, protams, mees lepojamies! To centaas mums likt aizmirst PSRS funkcionaari, muldot par kalpu un vergu garu. Daudzi censhas ignoreet muusu veestures noziimiibu un maldinaat pasaules sabiedriibu par to. Neizdosies! Mees esam stipri, un buusim taadi vienmeer!
smits
s
Visa tā paranoja latviešiem par "garajiem verdzības gadiem" tā īsti "uzplauka" attīstīta sociālisma-komunisma laikā. Tika noliegta un pat aizliegta baznīca, mūsu tautas tradīcijas, tie paši Jāņi vai pareizāk Vasaras saulgrieži, un tika kultivēta aplama vēstures interpretācija par te minētajiem verdzības gadiem! Protams, nenoliedzami Latviešu tautas dainās tiek apdziedāts smags darbs un kalpošana kungiem, bet, ja būsim objektīvi, vai tad daļa cilvēku šodien nedziedātu "tādas pašas dainas" :))) Un ir jāsaprot, ka stipra latviešu tauta, kāda mēs esam, tā īsti visiem nemaz nav pa prātam, vai pat traucē! Atcerēsimies zemgaļus karotājus un strēlniekus! Atcerēsimies spēju izdzīvot gan pēc pirmā pasaules kara, gan pēc otrā, daudzās apvienības mītnes zemēs emigrācijā utt. Tamdēļ . . . Latvieti, nepadodies! Nekad nepadodies!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē