Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 20. jūnijs
Rasa, Rasma, Maira

Ko var, ko nevar deputāti

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, pavīd politiķu solījumi paaugstināt mūsu sabiedrības labklājību.

Tomēr vēlētājiem jāatceras, ka deviņiem deputātiem, kuri EP pārstāvēs Latviju, nebūs iespēju nodrošināt turības pieaugumu tieši mūsu valstij. EP, kurā kopumā strādā vairāk nekā 700 deputātu, pieņem lēmumus, kas ietekmē dzīvi visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, un šie lēmumi dalībvalstu specifiskās, ekonomiskās problēmas var mazināt, taču tas notiek lēni un ieguvumi var parādīties vien laika gaitā.

Mūsu valstī būtiska ekonomiskā problēma ir iedzīvotāju finansiālā nevienlīdzība un daudzu cilvēku balansēšana uz nabadzības robežas. EP teorētiski var ieskicēt virzību uz to, ka minimālā alga nedrīkst būt mazāka par noteiktu daļu no vidējās algas, piemēram, ja vidējā alga kādā valstī ir 1800 eiro, tad minimālajai algai jābūt vismaz divu trešdaļu apmērā, t. i., 1200 eiro. Taču nav reāli gaidīt, ka EP noteiks vienādu minimālo algu visā ES. Patlaban minimālā alga Luksemburgā pārsniedz minimālo algu Bulgārijā vairāk nekā piecas reizes. Turklāt vairākās dalībvalstīs, to vidū mums tuvajās ziemeļzemēs Somijā un Zviedrijā, minimālā alga vispār nav definēta valsts mērogā, un tas tā ir daļēji tāpēc, ka tur ir spēcīgas arodbiedrības, kuras prot risināt sarunas ar darba devējiem par atalgojumu.

Jāņem arī vērā, ka labklājību nosaka ne tikai algas lielums, bet arī pirktspēja, respektīvi, būtiskas ir gan algas, gan cenas. ES dalībvalstīs pastāv arī darbaspēka nodokļu atšķirības, kas vismaz tuvākajā laikā saglabāsies, jo katrai valstij ir tiesības veidot nodokļu sistēmu pēc saviem ieskatiem. 

Protams, EP pieņemtie lēmumi var veicināt dalībvalstu, to vidū arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jo EP ir iesaistīts ES budžeta (gan daudzgadu, gan ikgadējā) apstiprināšanā. EP Preses dienesta publiskotie dati rāda, ka 2021.–2027. gada periodam Latvijai no ES fondiem paredzēti 4,3 miljardi eiro, kas var stiprināt mūsu ekonomiku. Turklāt Latvija no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā. Piemēram, 2022. gadā par katru iemaksāto eiro Latvija saņēma 5,1 eiro.

Tāpat arī EP lēmumi palīdz sakārtot uzņēmējdarbības vidi, un te jāpiemin nesen pieņemtais mākslīgā intelekta regulējums un vēl citi regulējumi, kas sekmē sakārtotību – sākot no apkārtējās vides modernizēšanas līdz tehnoloģiju izmantošanai. Taču, ja politiķi, kuri cīnās par ievēlēšanu EP, sola panākt, ka Latvijā augs gan algas, gan pensijas un vienlaikus mazināsies gan cenas, gan nodokļu likmes, tad tam vienkārši nevajag ticēt. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tiesības runāt latviski

Nodarbinātību raksturojošā statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai tā paaudze, kas patlaban sāk savu profesionālo dzīvi, paliktu strādāt...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē