Lai gan tas faktiski skars vien kādus 7% skatītāju Latvijā - tos, kuri lieto dekoderus un neabonē maksas kanālus -, šim faktam pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, jo tas raksturo pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības efektivitāti vai drīzāk - neefektivitāti.
Divu neapšaubāmi spēcīgu, pieredzējušu, kvalitatīvu kanālu vietā bezmaksas apraidē turpmāk būs trīs mazāk zināmi, par kuru izvēli šaubas un domstarpības bija arī pašiem NEPLP locekļiem. Tiek paustas bažas par pretendentu pieredzi, spēju piesaistīt reklāmu, kvalitatīvi aizpildīt raidlaiku. Sanāk, ka sabiedriskais pasūtījums šoreiz atvēlēts eksperimentiem jau tā daudz cietušajā informatīvajā telpā.
Valsts atbalstu apraides izmaksu segšanai, ko tagad piešķirs trim raidorganizācijām, TV3 un LNT lūdza jau pirms vairākiem gadiem. To nesagaidījuši, abi kanāli izlēma no 2014. gada 1. janvāra darboties tikai maksas platformās. Dīvainā kārtā NEPLP par to bija liels pārsteigums. Risinājumu tam, lai bezmaksas apraidē būtu vēl kāds bez abiem sabiedriskās TV kanāliem, gada nogalē meklēja lielā steigā.
Skaidrs, ka notiekošais ir sekas tam, ka Latvijā nav vienotas elektronisko mediju politikas, kurā būtu skaidri definētas valsts nacionālās intereses. Un NEPLP pat necenšas to definēt, kur nu vēl īstenot. Padome nevis vada procesus, bet uz tiem reaģē. Iet kvantitātes, ne kvalitātes ceļu. Divu kanālu vietā nu būs trīs. Mums gan sola, ka to veidoto programmu atbilstību sabiedriskā pasūtījuma prasībām izvērtēšot reizi ceturksnī, taču līdz šim nav dzirdēts, ka būtu pieņemti kārtīgi kritēriji un metodika programmu kvalitātes vērtēšanai. Tas liek domāt, ka atbilstību pasūtījumam kontrolēs vien ar ķeksīšu ievilkšanu.
Lai nodrošinātu lielāku Latvijā veidota TV satura daudzveidību, daudz prātīgāk būtu bijis iet soli pa solim - vispirms piedāvāt vienu kanālu, kura ietvaros dot iespēju brīvi konkurēt daudziem neatkarīgiem producentiem - TV satura veidotājiem. Nākamo kanālu veidot tikai tad, kad viens nostabilizējis savu vietu mediju telpā. Proti, radīt vidi, kur, savstarpēji konkurējot, iespējas sevi pierādīt dod daudzām komandām, nevis atdot laukumu vienam, sakot: trenējies, ceram, spēsi aizņemt visu teritoriju.
Jā, minētā producentu konkurences pieeja prasītu lielāku darba ieguldījumu un varbūt arī papildu finansējumu administrēšanai, kaut arī kanālu skaits kopējās apraides izmaksas neietekmē. Bet tas prasa intensīvāku NEPLP darbu ar lielāku pievienoto vērtību, kam tā pašreizējā sastāvā acīmredzami nav gatava. Skaidrs, ka vienkāršāk ir nepārpūlēties - primitīvi trīs čupiņās sadalīt apraides nodrošināšanai jau piešķirto naudu un skaisto solījumu konkursā izvēlēties dažus pretendentus. Uz rezultātiem ilgi nebūs jāgaida - jau pēc Jaungada redzēsim, kas sanācis.