Piemēram, šonedēļ bija izsludināta kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Ieslēdza, paklausījās. Kā cilvēki uz to reaģēja? Nekā. Jo ierasts, ka tas uz viņiem neattiecas. Nebūtu pārsteigts, ja tikpat liela vienaldzība būtu arī reālas trauksmes gadījumā. Bet varēja taču signālu darbības pārbaudi apvienot ar cilvēku radināšanu tūlītēji ieslēgt vismaz televizoru vai radio, tur attiecīgi tiešraidē saņemot kaut minimālu informāciju par trauksmes signāla iemesliem.
Nupat parādījušies pagājušajā nedēļā veiktas aptaujas dati, saskaņā ar tiem 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu Eiropas Savienībā. Spontāni šķiet labs risinājums gan bēgļu plūsmas, gan terorisma mazināšanai, bet - ja iedziļinās... Varat iedomāties, cik tas izmaksātu un vai būtu efektīvi, ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā pieķertie nelegālie imigranti nākuši ne no Lietuvas vai Igaunijas, bet gan caur joprojām visai nepilnīgi uzraudzīto austrumu robežu? Tad varbūt tomēr lielākus resursus veltīt tās nostiprināšanai?
Izcils poligons eksperimentiem ar valsti ir ikgadējais budžets. Saprotams, ka nodokļu ieņēmumi krietni atpaliek no vēlamajiem tēriņiem, tad nu finanšu ministrs ik pa brīdim nāk klajā ar "ašajām" jauno nodokļu idejām, nedomājot, kādas sekas tas var atstāt uz nodokļu maksātāju pelnītspēju nākotnē. Pagaidām iesaldēts profesiju aizliegums mikrouzņēmējiem, kas daļu no tiem pārstumtu parasto SIA kategorijā, bet daļu motivētu pārtraukt darbību pavisam. Līdzīgs "efekts" būtu bijis arī Reira iniciētajai, tad pieklusinātajai idejai, ka mikrouzņēmumu klienti varēs būt vien fiziskas personas, nevis citi uzņēmumi. Uz īslaicīgu budžeta caurumu lāpīšanu vērsts arī izcilības ierobežošanas nodoklis, ko nez kāpēc nosaukuši solidaritātes vārdā. Rosinājums turpmāk liegt jau pastāvīgā darbā strādājošajiem autoratlīdzību saņēmējiem sociālo nodokli maksāt brīvprātīgā kārtā vispār ir demokrātiju apdraudošs, jo no tā visvairāk cietīs jau tā vārgie latviešu mediji. Uz šī fona zīmīgs ir fakts, ka liela daļa privāto mediju, izņemot daļu no latviešu valodā drukātajiem, jau pieder ārzemniekiem, kuru intereses, loģiski, pārsvarā nesakrīt ar Latvijas nacionālajām interesēm. Ja mūsu politiķi slinki padomāt par kopsakarībām un viņiem nerūp saikne ar Latvijas tautu, lai nebrīnās, ka to nostiprina kāda kaimiņvalsts...