Pirmais dubultpilsonības gads

oktobrī - stājās spēkā likuma grozījumi, ar kuriem tika atzīta dubultpilsonības iespēja noteiktu kategoriju cilvēkiem, kas šobrīd nedzīvo Latvijā. Kādi ir šī gada rezultāti?No pagājušā gada oktobra līdz šī gada oktobrim par Latvijas pilsoņiem likumā paredzētās procedūras ietvaros atzītas 7104 personas. Līdz šai dienai ir vairāk, bet šajā gadījumā runājam tieši par pirmā gada rezultātiem. Te gan jānorāda, ka mums nav precīzas informācijas, cik no minētajām personām ir dubultpilsoņi, jo ne vienmēr, reģistrējoties par Latvijas pilsoni, sevišķi tas attiecināms uz ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, mums tiek sniegta informācija par citas valsts pilsonību. Tomēr varam prezumēt, ka lielākā daļa no nosauktajām personām ir vienlaikus arī citas valsts pilsoņi.Kurās valstīs dzīvojošie dubultpilsonībai piesakās vairāk?Pa valstīm man diemžēl nav precīza skaitļu apkopojuma, šāda informācija būtu jājautā Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. Es varu tikai raksturot vispārīgi. Ja runājam par bērniem, tās, protams, ir jaunās emigrācijas valstis - Lielbritānija, Īrija, Vācija, Skandināvijas valstis. Ja runājam par tā sauktajiem trimdiniekiem, tad tās ir senākas emigrācijas valstis - ASV, Kanāda, Austrālija, mazāk, bet arī Eiropa.Sakiet, vai, izskatot pieteikumus, sanāk apzināt arī motivāciju, kāpēc cilvēki vēlas dubultpilsonību? Viņiem tā pienākas, protams, nav jāprasa, lai taisnojas, un tomēr, manuprāt, valstiski svarīgi būtu zināt aizbraukušo ieinteresētību būt arī Latvijas pilsonim. Īpaši attiecībā uz Šengenas valstīs dzīvojošajiem, kam tāpat robežas vaļā.Iesniedzot dokumentus, šāda motivācija, protams, netiek jautāta. Grūti spriest, cik lielā mērā tā ir vēlme saglabāt saikni ar dzimteni vai - tiem, kas ir kādas ārpus Eiropas Savienības esošas valsts pilsoņi, - iespēja ceļot pa Eiropu, piekļūt tās darba tirgum, iegūt plašākas studiju iespējas.Kā jūs vērtējat, vai iesnieguma iesniegšana un visu dokumentu noformēšana ir pietiekami ērta? Latvijā plaši ievieš elektronisko parakstu, varbūt varētu nodrošināt, ka jaunie vecāki - pilsoņi - dubultpilsonību saviem bērniem var noformēt elektroniski?Ir trīs pieteikšanās veidi, mūsuprāt, tie ir pietiekami: klātienē vēstniecībā vai viesošanās laikā Latvijā, vai arī sūtot dokumentus pa pastu. Pa e-pastu personas - tie, kam ir pieļauta dubultā pilsonība, - var paziņot par savas otras pilsonības esamību, šādā vienkāršotā veidā varam piefiksēt šo ziņu. Savukārt, lai iegūtu pilsonību, ir jāuzrāda dokumentu oriģināli. Attiecīgo iestāžu elektroniski parakstītu bērna dzimšanas apliecību parasti neizsniedz. Teorētiski to iespējams mēģināt dabūt, taču praktiski cilvēkiem ir vienkāršāk uzrādīt attiecīgo dokumentu tradicionālā veidā.Jums ir vairāk nekā gadu ilga pieredze, kopš ieviestas plašākas iespējas iegūt dubultpilsonību. Ir kādi secinājumi vēl par kādiem nepieciešamiem precizējumiem pilsonības likumā?Ir dažas praktiskas lietas, ko piefiksējam, piemērojot likumu, bet, saprotot, ka pilsonības likums ir tāds zināma veida politiskais tabu... ja mēs paskatāmies - no 1998.gada līdz 2013.gadam neviens to neuzdrošinājās grozīt. Līdz ar to šobrīd, tautas valodā sakot, atvēzēties kādiem grozījumiem būtu pilnīgi bezjēdzīgi - kamēr nav politiskas gribas ko mainīt, nav jēgas šo jautājumu cilāt. Pats esmu divtūkstošo gadu sākumā piedalījies entajās ministru veidotajās darba grupās, ierēdņi esam sēdējuši, tērējuši laiku un domājuši par dažādiem formulējumiem, bet viss pēc tam izmests miskastē, jo nav bijis politiskās gribas ko mainīt.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 27.novembra, numurā!**