Lielisks priekšraksts, kurš pacels jaunos eiropeiski demokrātiskos augstumos mūžseno un pēdējā laikā pašplūsmā atstāto stučīšanas institūciju. Šobrīd projekts atrodas tādā kā priekšlikumu iesniegšanas stadijā. Sauksim šo izstrādājumu vienkārši par "stučīšanas noteikumiem".
Protams, ka zagšana un korupcija ir izskaužamas lietas. Tomēr "stučīšanas noteikumos" aplūkotais scenārijs draud visu to pārvērst par farsu un galu galā pilnībā paralizēt darbu tajā vai citā "publiskas personas institūcijā". Starp citu, publiskās pārvaldes likums nedod precīzu skaidrojumu, kas tas ir. Varētu būt – institūcija, kurai ir darīšana ar valsts naudu un lēmumiem šīs naudas sakarā.
Noteikumi neapkaro pašu korupciju, bet tās riskus, iespējas, redzējumus. Modri līdzcilvēki varēs ziņot par gadījumiem, kad korupcija varbūt varētu vai varbūt nevarētu iestāties. Katrā pārraugāmā iestādē būs ļoti, ļoti vēlams radīt īpašu iekšējās kontroles nodaļu vai vismaz darbinieku. Visgudrāk būtu – viens pilnvarotais ar daudziem anonīmiem aģentiem, kuri naski stučītu par vietām un lietām, kur spokojas baisie korupcijas riski.
Interesants ir finansējuma plānojums. Noteikumi paredz, ka tas nedrīkstētu pārsniegt paredzamos ieguvumus. Tā kā jāoperē «varētu būt iespējams» sistēmā, uzdevums nav sarežģīts. Piemēram, valsts SIA plānoti iepirkumi viena miljona apjomā. Ņemsim pieticīgus 10%, kuri "varētu būt iespējams" ir korupcijas riska zonā. Tātad 100 000 eiro gadā korupcijas risku sargam un centīgāko ziņotāju gratulēšanai. Padomājiet, kādas summas tam nošķirs, piemēram, varenais Latvenergo vai galu galā pats Valsts ieņēmumu dienests...
Ir paredzēts arī ietekmīgā korupcijas risku menedžera un viņa anonīmo palīgu darba novērtējums. Tas ir precīzs un viegli izmērāms. Lūk, 10. punkts: "Korupcijas riska novēršanas pasākumi tiek uzskatīti par efektīviem, ja, ieviešot attiecīgos... pasākumus, riska iespējamība nav palielinājusies, kā arī iespējamais korupcijas risks pārskata periodā nav iestājies." Jūs sapratāt? Nē? Tad labi, jums tas arī nav domāts.
Blakus tam "stučīšanas noteikumi" paredz vēl arī korupcijas novēršanas pasākumu plāna rakstīšanu, korupcijas kursus, korupcijas atskaiti utt. Darba būs daudz, un augļi būs saldi.
Pagaidām neskaidras ir tikai divas lietas. Ja nu stučīšanas menedžerim ienāk prātā optimizēt darbu un sākt iekasēt naudu ne tikai no riskiem, bet arī no pašas korupcijas? Te būs vajadzīga kontroles speckontroles nodaļa. Otra neskaidrība – ko darīt, ja par brīvprātīgajiem ziņotājiem piesakās pilnīgi visi iestādes darbinieki? Līdz redakcijas slēgšanai atbilde vēl nebija zināma.
Katrā ziņā "stučīšanas noteikumi" ir lielisks piemērs, kā ne tikai svarīgu problēmu pārvērst farsā, bet paralizēt pat visas iestādes darbu.
Stučīšanas institūta augšāmcelšanās
Nesen izsludinātie "lojalitātes grozījumi" Izglītības likumā šķiet sīkums, salīdzinot ar citu dokumentu. Tas nav radis plašu un kašķīgu rezonansi, jādomā tādēļ, ka ir "tikai" Ministru kabineta noteikumi, precīzāk – noteikumu projekts Par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.