Vienā no šogad pirmajiem ierakstiem jūsu vadītās iestādes Twitter vietnē bija publicēta tabula, kur redzams, cik strauji augušas prēmiju izmaksas dažās valsts institūcijās.
Datus apkopojām, jo par tiem interesējās žurnālisti. Tie ir par trim gadiem. Kopumā redzam, ka prēmiju izmaksu tendence ir augoša. Protams, jāņem vērā, ka 2015. gadā Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē. Tiesa, analizējot katru atsevišķo institūciju, būtu jāņem vērā arī cilvēku skaits, kas katrā nodarbināts. Mēs nesakām, ka prēmijas kā tādas ir slikta lieta...
...ja tikai pamatoti piemēro, nepadara par daļu no pastāvīgā atalgojuma?
Tieši tā. Un ja tās tik tiešām motivē cilvēkus sasniegt rezultātus, kas ir būtiski gan attiecīgajai institūcijai, gan valstij kopumā. Revīzijās esam konstatējuši, ka aizvien labāk tiek ievēroti normatīvie akti, kas regulē to, kādos apmēros prēmijas var izmaksāt, un ka ir jāveic novērtēšana. Tiek respektēts tas, ka prēmijas drīkst izmaksāt tikai pēc paveiktā novērtēšanas, ka tās nedrīkst pārsniegt 75% no algas, ka kopējais līdzekļu apjoms, ko var novirzīt prēmijām, limitēts un var būt ne vairāk kā 10% no kopējā finansējuma. Šīs likumiskās nianses nu jau tiek ņemtas vērā, pateicoties mūsu ilgstošai uzstājībai.
Formāli viss kārtībā.
Un tad nākamais līmenis būtu izvērtēt lietderību jeb jēgpilnību. Skaidrs, ka, vērtējot to, kā tiek izmaksātas prēmijas, būtu jāskatās, kādi ir uzdevumi vai mērķi, kas izvirzīti katram prēmijas saņēmējam. Piemēram, ja skatāmies tādus projektus, par ko skaidri zinām, ka tie bijuši neveiksmīgi, kaut vai tā pati E-skola, būtu lietderīgi arī pievērst uzmanību, kādu novērtējumu saņēmuši cilvēki, kas par to bijuši atbildīgi, kādi uzdevumi viņiem bijuši, vai un cik lielas prēmijas viņi saņēmuši. Proti, ir ļoti būtiski, vai cilvēkam ir dots uzdevums vienkārši nodrošināt kaut kādas sistēmas, vai sasniegt kādu rezultātu. Un tikai tad, ja cilvēks sasniedz rezultātu, kas dod labumu valstij, viņš ir motivējams. Nedrīkstētu būt tā, ka uzdevumi tiktu izvirzīti, orientējoties uz procesu. Līdz ar to šī lietderība ir tas, kam revīzijās pievērsīsim arvien lielāku uzmanību.
Un vēl viens aspekts, par ko esam runājuši revīzijās – institūcijām ir ļoti atšķirīgas finansiālās iespējas. Budžeta veidošanā vēsturiski liela loma bijusi katras nozares vadības spējai...
...pavilkt to naudas deķīti uz savu pusi?
Jā, arī tā var teikt. Katra institūcija var prēmijas kā motivējošo elementu izmantot to resursu ietvaros, kas tai ir. Ja tie nav vienādi, mūsuprāt, tas īsti pareizi nav, jo iespējai vērtēt un motivēt darbiniekus būtu jābūt līdzvērtīgai. Esam Finanšu ministrijā snieguši ieteikumu, ka būtu jānodrošina šīs vienlīdzīgās iespējas, un to, ka atlīdzības fondiem jābūt izveidotiem pēc līdzvērtīgiem principiem.
Varbūt prēmiju izdale visām iestādēm vispār jācentralizē caur Finanšu ministriju?
Cik zinu, Finanšu ministrijai ir uzdots izstrādāt priekšlikumus par izmaiņām vienotās atlīdzības sistēmā. Ir izveidota darba grupa, un es ceru, ka diskusijas par šiem jautājumiem tur notiks un tiks domāts par to, kā prēmēt tieši tos, kas izdarījuši darbu, no kā bijis reāls labums sabiedrībai.
Ja mēs pieņemtu, ka vērtēšana notiek jau šobrīd, no prēmiju tabulas var secināt, ka tā "reālā labuma" dažās ministrijās pāris gadu laikā kļuvis par kārtu vairāk.
Domāju, ka apjomu ziņā to varēja ietekmēt arī tas, ka šajos gados ir pieaugušas algas. Un varbūt, ka iepriekš prēmijās izmaksāja nevis maksimāli iespējamo summu, bet mazāk, atbilstoši finanšu iespējām – ja ir noteikts, ka nedrīkst pārsniegt 75%, tad iepriekš varbūt bija 25%, tad 50% un tad 75%.
Lai skatītu tabulu pilnā izmērā, klikšķiniet uz attēla!
Visu sarunu ar Valsts kontrolieri lasiet ceturtdienas, 5.janvāra laikrakstā Diena!
Latweets
Krūmiņas atrašanās amatā ir prettie
maita