Cik viegli šobrīd ir būt vēstniekam Krievijā?
Jebkurā Latvijas kaimiņvalstī strādāt par vēstnieku jebkurā brīdī ir gan interesanti, gan sarežģīti. Kaimiņvalstīm atšķirībā no ģeogrāfiski tālākām valstīm ir kopīga robeža, daudz kopīgu lietu ekonomikā, politiskajos kontaktos, kultūras apmaiņas programmās, pašvaldību sadarbībā, arī vēsture. Ar kaimiņiem ir gan labas lietas, ko atcerēties, gan strīdi, tādā ziņā Krievija nav izņēmums. Nekādā gadījumā nav garlaicīgi, bet šī brīža politiskā situācija, attiecības starp Krieviju un Rietumiem, visticamāk, pārdzīvo vissarežģītāko periodu kopš Padomju Savienības sabrukuma. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, mūsu divpusējās attiecības nevaram atraut no šī konteksta.
Agrāk Krievijas puses vēstnieks Latvijā bija diezgan pamanāma persona, salīdzinot pašlaik ir vērojams klusums. Vai jūs otrā pusē jūtaties gaidīts kā Latvijas vēstnieks?
Esmu bijis vizītēs dažādos Krievijas reģionos, pavisam nesen bijām ar diezgan lielu uzņēmēju delegāciju Jekaterinburgā. Šajos izbraucienos attieksme bija patiešām pozitīva un izjutu vēlmi runāt un sadarboties. Arī Maskavā ir sirsnīgas tikšanās ar kultūras cilvēkiem, mediju pārstāvjiem, ar cilvēkiem, kurus uzskatām par Latvijas draugiem un partneriem. Cits slānis ir ārpolitikas un drošības politikas pētnieki, ar kuriem ir sirsnīgas un atklātas sarunas, bet ir arī sarunu partneri, kuri nav gatavi ieklausīties Latvijas argumentos. Kopumā man nav par ko sūdzēties.
Lielā politika šajos kontaktos netraucē?
Netraucē, bet ir vairākas lietas, par kurām es joprojām pēc tik ilga laika dienestā esmu pārsteigts.
Skatoties Krievijas valsts finansiāli atbalstītos raidījumus televīzijā un lasot avīzes, diskusijas ir ne tikai ļoti emocionālas, bet arī atrautas no reālās dzīves, kā pasaule redz Krieviju un vēlas veidot attiecības ar Krieviju.
Tēmas ir vienkārši sadomātas, piemēram, kad tad karš starp Krieviju un Rietumiem būs un, ja karš būs, kā karā uzvedīsies Turcija – būs kopā ar Krieviju vai ar NATO. Skatoties šo raidījumu, šķiet, ka kāds ienāks studijā un uzlies ūdeni iekarsušajiem cilvēkiem aiz apkakles, sakot – beidziet, tam nav saistības ar realitāti. Bet tas nenotiek. Tas tiešām mani pārsteidz. Viena daļa sabiedrības, kas piedalās šajās diskusijās, ir noticējusi bubulim, kas jau kādu laiku tiek uzburts, ka Krievijai Rietumos ir draudi, ka Rietumi ar to vien nodarbojas, kā pazemo Krieviju, un domā, kā pazemot, izolēt un pat iznīcināt Krieviju. Šim mērķim tiek piesaukti visi iespējamie argumenti, sākot ar diskvalifikāciju olimpiskajās spēlēs un beidzot ar ķīmisko ieroču izmantošanu Solsberi. Tā vietā, lai kritiski paraudzītos uz savu rīcību, Rietumu politika tiek klasificēta kā rusofobija.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Šķitums un īstenība
mierīgs jautājums
Vai