Pamata stratēģija, kā, saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, auto vadītāji cenšas ietaupīt, ir lētākas degvielas cenas meklējumi, ko atzīst 49% respondentu, kā arī retāka (48%) un pārdomātāka (44%) automašīnas izmantošana.
Daļa autovadītāju atzinuši, ka biežāk pārvietojas kājām, kā arī brauc taupīgāk, rūpīgi piedomājot pie sava braukšanas stila, kas lielā mērā ietekmē degvielas patēriņu. Savukārt 24% autovadītāju atzina, ka biežāk pārvietojas ar, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vai arī taupīšanas nolūkos izmanto iespēju kooperēties un pārvietojas ar kādu kopā. Šāda stratēģija degvielas taupības nolūkos izteikti raksturīga sievietēm (25% pretstatā 12% vīriešu).
Aptaujā, kurā piedalījās 500 respondenti no visas Latvijas, noskaidrots, ka vislielāko ietekmi cenu izmaiņas atstājušas uz zemu ienākumu īpašniekiem – 56% autovadītāju šajā grupā norādījuši, ka mainījuši savus auto izmantošanas paradumus. Tie vadītāji, kuriem ir salīdzinoši augstāks ienākumu līmenis (virs 900 eiro mēnesī), savus auto izmantošanas paradumus ir mainījuši vien 16% gadījumu.
“Lai gan 39% no visiem respondentiem atzīst, ka degvielas cenu izmaiņas ir iemesls, lai pārskatītu auto izmantošanas paradumus, tirgus dati par 2018. gada janvāri tikai daļēji atspoguļo šo tendenci. Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības patēriņš valstī šī gada janvārī ir audzis par 2,8%. Tajā pašā laikā benzīna patēriņš ir krities par 6%, bet pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ir audzis par vairāk nekā 6%. Lai arī redzam, ka akcīzes nodokļa izmaiņas lielu ietekmi uz patēriņu nav atstājušas, uzskatu, ka Baltijas valstīm vajadzētu apsvērt līdzvērtīgas akcīzes nodokļu likmes, lai aizsargātu iekšējo tirgu, jo pašreiz tās ir ļoti dažādas, kā dēļ var novērot degvielas tūrismu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju," izteicies SIA Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens.